Stojanovičs: Trenera karjerā man nav bijusi tik gara zaudējumu sērija 0
Latvijas futbola izlases galvenais treneriss Slaviša Stojanovičs pēc pirmdien piedzīvotās kārtējās neveiksmes 2020.gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā, neslēpa, ka viņam trenera karjerā nav bijusi tik gara zaudējumu sērija.
Latvijas izlase savās mājās ar 0:2 (0:2) zaudēja Ziemeļmaķedonijai, aizvadot vāju spēles sākumu. Par “vienpadsmit vilkiem” dēvētā komanda kvalifikācijas ciklā zaudējusi visās sešās spēlēs, iekrājot vārtu attiecību 1:21.
“Sākām ļoti slikti, tāpat kā tas bijis iepriekš.
Spēles otrā desmitminūte bija katastrofāla. Abi vārti bija pēc līdzīgām epizodēm, bet pēc tiem sākām spēlēt labāk. Nekad neesmu apmierināts ar zaudētu spēli.
Pozitīvi šajā spēlē bija tas, ka daži futbolisti tika pie iespējas sevi pierādīt, piemēram Jānis Ikanieks pēc grūta perioda karjerā. Tāpat devām jaunajiem iespēju spēlēt,” pēcspēles preses konferencē teica Stojanovičs.
Viņš atzīmēja, ka Ziemeļmaķedonijas izlasē ir daudz labu spēlētāju un viņam grūti kādu īpaši izcelt. “Gaidīju šāda veida spēli, ka viņi varētu ātri izvirzīties vadībā un censties noturēt rezultātu,” secināja Latvijas izlases stūrmanis.
Pēc smagā zaudējuma Austrijā treneru korpusam ar spēlētājiem bijušas daudzas nopietnas sarunas. “Kā viens no galvenajiem sarunu tematiem bija – neielaist vārtus spēles pirmajās 15 minūtēs. Ja kas tāds gadās, tad ir grūti atgriezties spēlē un ir divreiz grūtāk atspēlēties. Šādas kvalitātes komandai to ir ļoti grūti izdarīt,” skaidroja Stojanovičs.
Iepriekšējās četras spēles šajā ciklā no zvana līdz zvanam nospēlēja vārtsargs Pāvels Šteinbors, taču mačā Rīgā Latvijas izlases vārtos atgriezās valstsvienības ilggadējais bumbu ķērājs Andris Vaņins. Tāpat pamatsastāvā nebija aizsarga Kaspara Dubras.
“Šteinbors pie manis atnāca un runājām atklāti par šo spēli. Viņam bija psiholoģiski grūti, un abi nolēmām, ka viņam labāk atpūsties. Kas attiecas uz Dubru, gribēju, lai Vitālijs Maksimenko spēlē kā centra aizsargs, kas ir viņa pamatpozīcija. Viņš jau iepriekš bija lūdzis, lai izmanto viņu pamatpozīcijā. Pretiniekiem nav garu spēlētāju uzbrukuma smailē, kas vēl bija papildu iemesls, kāpēc Maksimenko spēlēja kā centra aizsargs. Tāpat viņš var labi piespēlēt starp līnijām,” sastāva aprises komentēja Stojanovičs.
Latvijas izlase šajā mačā spēlēja ar diviem uzbrucējiem, no kuriem priekšpusē vairāk bija izvirzīts Roberts Uldriķis, bet aiz viņa – Vladislavs Gutkovskis.
“Ar diviem uzbrucējiem gribēju spēlēt, jo nevēlējos spēlēt tikai no aizsardzības. Iepriekšējās cīņas ir pierādījušas to, ka mums tā nesanāk spēlēt. Vēlējos komandas balansu vairāk uz priekšējām līnijām. Izvēlējos, lai Gutkovskis spēlē zem pirmā uzbrucēja, jo tur var piespēlēt augstās piespēles un viņš var izdarīt daudz vairāk darba aizsardzībā, nekā Uldriķis. Tas būtu riskanti – spēlēt ar diviem uzbrucējiem pašā priekšā.
Uldriķis pirmajā puslaikā nenospēlēja man vēlamajā līmenī,
turklāt vajadzēja nostiprināt aizsardzību labajā malā,” par Uldriķa nomaiņu stāstīja Stojanovičs.
Debiju Latvijas izlasē piedzīvoja Mārtiņš Ķigurs un Ēriks Punculs. Ķigurs otrajā puslaikā traumas dēļ maču neturpināja, Punculam ieņemot viņa vietu.
“Ķigura trauma, manuprāt, nav nopietna. Domāju, ka tie ir tikai krampji. Mums visiem ir kādas problēmas. Arī Kristers Tobers vakar treniņā guva savainojumu.
Ķigurs ir perspektīvs spēlētājs. Nākotnē varam ar viņu rēķināties. Tiesa, viņš gan spēlē futbolu zonās, kur tas ir ļoti riskanti.
Ilgtermiņā raugoties, viņš var dot pienesumu Latvijas izlasei,” jauno pussargu uzteica Stojanovičs.
Arī šajā izlases sasaukumā valstsvienība saskārusies ar traumām, turklāt daļai veselo spēlētāju nav pietiekama spēļu prakse.
“Šodien bija tikai trīs centra pussargi. Vispār šī bija ļoti grūta nometne, jo trūka 5-6 pamatsastāva spēlētāju. Nevaram būt priecīgi par rezultātiem. Mēs ejam pāris soļus uz priekšu, bet pēc tam speram trīs atpakaļ. Ceru, ka pēc iespējas ātrāk atgriezīsies tādi spēlētāji kā Dāvis Ikaunieks, Artūrs Zjuzins, Mārcis Ošs, Deniss Rakels un citi,” atklāja Stojanovičs.
Pirms otrās spēles uz izlasi izsaukumu saņēma Jānis Ikaunieks, kurš pirmdien demonstrēja atzīstamu sniegumu.
“Viņš mēnesi nebija spēlējis pašā augstākajā līmenī. Bija bažas par viņa fizisko stāvokli,” stāstīja Stojanovičs, kura vadītās komandas administrācijai neizdevās tik viegli sazināties ar pussargu. “Viņš bija ārzemēs un nebija sasniedzams. Izsaucām viņu, tāpēc ka Rakels nevarēja spēlēt. Zvanījām viņam vairākas reizes. Komandai ar viņu izdevās sazināties dienu pirms lidojuma uz Austriju. Tādi spēlētāji kā Jānis Ikaunieks mums pietrūkst.”
Stojanovičs neslēpj, ka šis ir viens no smagākajiem posmiem viņa profesionālajā karjerā. Par atkāpšanos viņš vēl nav paziņojis, kā arī to nepieprasa Latvijas Futbola federācija (LFF).
“Trenera karjerā man nav bijušas tik garas zaudējumu sērijas. Nedomājiet, ka es nejūtos atbildīgs par to. Vēlos, lai būtu labāk. Tomēr mums jābūt reālistiem.
Pēc spēles Austrijā bija gara saruna ar LFF prezidentu Kasparu Gorkšu. Tas ir smagi visiem. Tuvāko dienu laikā runāsim vēl, es nekur neslēpjos,” atklāja Stojanovičs.
Viņš arī nesola, ka cikla atlikušajās četrās spēlēs būs viegla cīņa par punktiem.
“Grupā visi [konkurenti] cīnās par pirmajām vietām. Slovēnija pēdējās minūtēs izrāva uzvaru pār Izraēlu, Austrija un Polija nospēlēja neizšķirti. Mums būs spēles pret komandām, kuras cīnās par ceļazīmi. Tām komandām vajadzēs punktus un neviens nedos atlaides. Šobrīd ir traumu problēmas un futbolisti nespēlē savās komandās. Ceru, ka nākamajā sasaukumā būs labāk,” pauda Stojanovičs.
Latvijas futbolisti, ieskaitot pārbaudes spēles, nav uzvarējuši 14 mačos pēc kārtas, šajā neveiksmju joslā piedzīvojot deviņus zaudējumus. Iepriekšējo uzvaru latvieši svinēja pērnā gada jūnijā Baltijas kausa mačā, bet starptautiskajos turnīros līdz šīm pēdējais panākums gūts 2017.gada 10.oktobrī.
