Vai Jūrmalas viesiem būs maksas autostāvvietas? 17
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (“AP”) rīkojums, ar kuru ir apturēti Jūrmalas domes saistošie noteikumi, kas paredz noteikt iebraukšanas maksu Jūrmalas pilsētā visu gadu un palielināt arī nodevas apmēru līdz trīs eiro, ir pārsteidzis ne tikai Jūrmalas domes vadību.
Arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) “Latvijas Avīzei” atzina, ka VARAM lēmums ir pretrunā ar Satiksmes ministrijas ilgtermiņa transporta politiku, kas paredz samazināt kravu un privātā transporta izmantošanu, “pārsēdinot cilvēkus uz sabiedrisko transportu”. Jūrmalas dome apsver iespēju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmumu apstrīdēt Satversmes tiesā, “Latvijas Avīzei” atzina domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS).
Septembra beigās Jūrmalas dome nolēma, ka no 2022. gada 1. aprīļa būs noteikta iebraukšanas maksa Jūrmalā visu gadu trīs eiro apmērā. VARAM aicināja domi pārskatīt šo lēmumu, taču domes veiktie grozījumi saistošajos noteikumos un skaidrojums, pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra A. T. Pleša domām, nepamato nodevas piemērošanu iebraukšanai pilsētā 12 mēnešus. Viņaprāt, deputāti neesot izvērtējuši tūrisma nozares intensitāti, tranzīta satiksmes plūsmas, kā arī noteikumu nepieciešamību no sabiedrības interešu viedokļa.
Līdz šim maksa par iebraukšanu Jūrmalas teritorijā bija divi eiro un nodevu piemēroja tikai no 1. aprīļa līdz 30. septembrim. Pašvaldībā deklarētajiem nebija jāmaksā. Domes mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka caurlaide iebraukšanai pilsētas īpašajā zonā gadā maksā 180 eiro.
Alternatīva – maksas stāvvietas
VARAM iepriekš vērsa uzmanību arī uz likumā “Par autoceļiem” noteikto, ka valsts un pašvaldību autoceļi, tostarp arī ielas, ir lietojamas bez maksas, bet Jūrmalas dome ar mērķi ierobežot tranzīta satiksmi caur tās teritoriju esot noteikusi nodevu par pašvaldības ielu lietošanu. VARAM secināja, ka pašvaldība ir pārsniegusi tai normatīvajos aktos piešķirto deleģējumu.
Ministrijas vadība arī neuzskata, ka tranzītplūsmas samazināšana pilsētā un tās novirzīšana pa apvedceļu kopumā samazinās gaisa piesārņojumu.
Pagājušajā nedēļā preses konferencē ministrs A. T. Plešs uzsvēra, ka līdz ar viņa rīkojumu jaunie noteikumi vairs nav spēkā un paliek līdzšinējā kārtība. VARAM arī esot “ievākusi informāciju par satiksmes intensitāti, un ir redzams, ka tie nav patiesie motīvi, kāpēc noteikta nodeva visu gadu”.
Jūrmalas mērs G. Truksnis informēja, ka divu nedēļu laikā dome sasauks sēdi, kurā izlems, kā reaģēt uz noteikumu apturēšanu. Viņaprāt, ir divas iespējas – vērsties Satversmes tiesā un izveidot pilsētā maksas autostāvvietas tās viesiem, kuras tagad ikvienam ir par brīvu. Tad viņiem par uzturēšanos Jūrmalā nākšoties maksāt vairāk.
G. Truksnis atgādināja, ka iebraukšanas maksa Jūrmalā ir kopš 1996. gada. Sākumā tā bija noteikta viena lata apmērā, bet pēc pāriešanas uz eiro – divi eiro. Mērs uzsvēra, ka dome tikai vēlas atjaunot kārtību, kāda bija spēkā līdz 2013. gadam, kad par iebraukšanu pilsētā bija jāmaksā arī rudenī un ziemā.
Jūrmalas pilsētā ir tikai viena maģistrālā iela, kas dažviet ir 300 metru attālumā no jūras. Tāpēc liela satiksmes intensitāte negatīvi atsaucas uz Jūrmalu, uzskata pašvaldības vadītājs.
Dome vēloties, lai tie, kuri plāno tikai izbraukt cauri pilsētai nolūkā ātrāk nokļūt galamērķī, izmantotu Ventspils šosejas apvedceļu. Tā arī mudina nebraukt uz jūru ar privāto mašīnu, bet gan izvēlēties sabiedrisko transportu, jo uz Jūrmalu var ērti nokļūt ar vilcienu. Jūrmalas kartes īpašniekiem arī par sabiedrisko transportu pilsētā nav jāmaksā. Kā varēja saprast no mēra teiktā, tad karti var saņemt ne tikai pašvaldībā deklarētie, bet par 20 eiro iegādāties ikviens, kas pilsētā pavada zināmu laiku.
Pēc pusgada būs ērti vilcieni
Satiksmes ministrs T. Linkaits atzina, ka viņš nav vērtējis VARAM rīkojuma “juridisko dabu”, bet saredz tajā pretrunas ar Satiksmes ministrijas (SM) transporta attīstības pamatnostādnēm, no kā varēja izvairīties, ja VARAM būtu konsultējusies ar SM. T. Linkaits uzsvēra, ka ministrijas mērķis ir pārsēdināt cilvēkus uz sabiedrisko transportu.
Jūrmalas pilsēta jau ir izrādījusi iniciatīvu un plānojot piešķirt atvieglojumus iedzīvotājiem, kas izmanto vilciena satiksmi.
Nākamajā gadā Latvijā sāks kursēt jaunie elektrovilcieni, kas gada otrajā pusē varētu daudz biežāk braukt uz Jūrmalu, tā iedzīvotājiem padarot ērtu nokļūšanu kūrortpilsētā. Visās pilsētās, kur ir pieejams apvedceļš, ir jāveicina apvedceļa izmantošana un jāsamazina transporta plūsmas caur pilsētas centru, uzskata satiksmes ministrs.
Jūrmalas domes opozīcijas deputāts Uldis Kronblūms (“Tev, Jūrmalai”) attaisnojošu iemeslu dēļ nepiedalījās domes sēdē, kur lēma par transporta līdzekļu iebraukšanu īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā. Taču viņš nosūtīja domniekiem savu priekšlikumu – atcelt iebraukšanas maksu, ja laiks starp iebraukšanu un izbraukšanu ir līdz divām stundām. Viņaprāt, maksas atcelšana tiem, kuri pilsētā uzturas īslaicīgi, veicinātu uzņēmējdarbību.
U. Kronblūms “Latvijas Avīzei” paskaidroja, ka caurlaižu sistēma ir tik moderna, ka to nebūtu grūti konstatēt. Viņš arī nav pārliecināts, vai braukšanas nodevas iekasēšana visu gadu atbilst pašvaldības mērķim veicināt tūrisma attīstību – īpaši ziemā, kad nav tūrisma sezona.
“Mērķis ir gūt vairāk ieņēmumu budžetā, bet tas nav samērots ar pašvaldības mērķiem,” uzskata U. Kronblūms.
Viņš vēlētos, lai no iebraukšanas maksas iekasētā nauda būtu skaidrāk iezīmēta kā finansējums, par kuru var, piemēram, rūpēties par vidi, nevis vienkārši papildināt pašvaldības budžetu.
Uz domes sēdi iepriekš sagatavotajā informācijā bija teikts, ka no nodevas gadā tiek iekasēti aptuveni 2,7 miljoni eiro, kas tiek ieskaitīti pilsētas pamatbudžetā, bet izlietoti arī tūrisma un kūrorta attīstībai. Tā esot neliela ienākumu daļa, ja salīdzinot ar izdevumiem, kas tiek izlietoti ceļu remontā un pilsētas labiekārtošanā.
