Stīva Džobsa slimība? Kas tā tāda? Slimo arī Latvijā 1
Neiroendokrīnie audzēji pasaulē ir atpazīti salīdzinoši nesen, bet izplatās aizvien straujāk. Neiroendokrīns audzējs bija arī Apple dibinātāja Stīva Džobsa diagnoze. Šos audzējus atpazīt ir grūti, bet savlaicīgi tos diagnosticējot un ārstējot ārstēšana ir veiksmīga. Par to, kādi ir priekšnoteikumi Neiroendokrīno audzēju savlaicīgai diagnostikai Latvijā, kādas ir šo audzēju veiksmīgas ārstēšanas vadlīnijas, kādas būtu dažādu specialitāšu medicīnas speciālistu sadarbības formas, tiekoties Latvijas “Zebru klubā” sprieda Latvijas vadošie medicīnas eksperti.
Neiroendokrīnie audzēji (NET) ir salīdzinoši reta vēža forma, sastopama 2,5 – 5 gadījumos uz 100 000 cilvēkiem, veidojot 0,46% no visiem audzējiem. Tomēr pēdējā laikā diagnosticēto Neiroendokrīno audzēju skaitam ir tendence strauji pieaugt – pēdējo 30 gadu laikā, īpaši , pateicoties kodolmedicīnas sasniegumiem, tas pieaudzis 6 reizes un turpina strauji augt. NET veidojas dažādos cilvēka ķermeņa orgānos , tāpēc ikdienas darbā ar tiem var nākties saskarties visdažādāko specialitāšu ārstiem – ģimenes ārstiem, endokrinologiem, gastroenterologiem, pulmonologiem, ķirurgiem, onkologiem u.c. Aptuveni 66% no visiem NET ir lokalizēti kuņģa – zarnu trakta orgānos, bet 31% – bronho – pulmoniālā sistēmā. Pasaulē starptautiski pieņemtais Neiroendokrīno audzēju simbols ir zebra, tāpēc pagājušā gada nogalē Latvijā tika dibināts Latvijas “Zebru klubs” ar mērķi veicināt Neiroendokrīno audzēju atpazīstamību kā medicīnas profesionāļu vidū, tā arī sabiedrībā kopumā.
“Zebru kluba” otrā tikšanās bija veltīta pieredzes un zināšanu apmaiņai NET jaunāko un iespējamo diagnostikas un ārstēšanas metožu un veiksmīgas šo audzēju ārstēšanas sistēmas un shēmas izveides un attīstības iespējām jomā Latvijā. “Zebru kluba” sanāksmē piedalījās RAKUS Ārstniecības padomes priekšsēdētājs, akad. Aivars Lejnieks, P. Stradiņa KUS Onkoloģijas klīnikas vadītāja Asoc. Prof. Gunta Purkalne, RAKUS LOC Ķīmijterapijas ambulatorā un dienas stacionāra nodaļas vadītāja Asoc. Prof. Iveta Kudaba un ārstes dr. Ārija Brīze un dr. Eva Vecvagare. Nukleārās Medicīnas centra nodaļas vadītāja dr. Marika Kalniņa, RAKUS LOC Onkoloģijas Klīnikas vadītājs Doc. Armands Sīviņš un daudzi citi Latvijas vadošie dažādu medicīnas disciplīnu speciālisti.
RAKUS Ārstniecības padomes priekšsēdētājs un internās medicīnas galvenais speciālists, akad. Aivars Lejnieks: “ Neiroendokrīnie audzēji ir sastopami aizvien biežāk un to veiksmīgas ārstēšanas stūrakmens ir terapijas operativitāte. Lai pieņemtu atbilstošus terapeitiskus lēmumus, ļoti svarīga ir dažādu specialitāšu ārstu veiksmīga sadarbība multidisciplinārā komandā un papildus zināšanas par Neiroendokrīniem audzējiem mums visiem ir ļoti nepieciešamas. Īpaši šodien, kad kā NET diagnostikā, tā ārstēšanas taktikas izvēlē par būtisku kļūst nukleārā medicīna.” Akad. Aivars Lejnieks “Zebru kluba” biedrus iepazīstināja ar jaunākajām NET ārstēšanas metodēm, stāstīja par NET prognozēm, atkarībā no saslimšanas pakāpes un dažādu lokāciju NET diagnostikas algoritmiem, kā arī iepazīstināja ar jaunākajiem diagnostikas veidiem – radioizotopo diagnostiku un iespējamām radioloģiskās vizualizācijas metodēm.
Ķirurgs, RAKUS, Latvijas Onkoloģijas Centra Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs, doc. Armands Sīviņs: “ NET ir audzēji ar ļoti atšķirīgām klīniskām izpausmēm, kas ir atkarīgas no audzēja lokalizācijas, diferenciācijas pakāpes un izplatības, taču jāatzīmē, ka labi diferencētiem, nelieliem NET biežāk kā citu veidu audzējiem iespējama nogaidoša taktika un novērošana. Diemžēl, mums trūkst randomizētu datu par NET ķirurģiskas ārstēšanas taktiku, bet viens ir skaidrs – veiksmīgam iznākumam svarīgākais ir individuāla pieeja multidisciplināras komandas ietvaros! “
Kas ir neiroendokrīnie audzēji?
Neiroendokrīnie audzēji (NET – no angļu valodas – neuroendocrine tumors) ir slimība, kas rodas no neiroendokrīnās sistēmas šūnām, kas izdala dažādus hormonus, tādējādi regulējot procesus cilvēka organismā. Neiroendokrīnie audzēji visbiežāk lokalizējas gremošanas sistēmā, plaušās un virsnierēs, taču tos var sastapt arī citur organismā. Agrāk neiroendokrīnus audzējus uzskatīja par labdabīgiem audzējiem, kuri lēni progresē, taču šodien ir skaidrs, ka tā nav. Šie neiroendokrīno šūnu veidojumi mēdz būt ļaundabīgi un var veidot metastāzes.
