Šosezon nopietnas izmaiņas stirnu medību ierobežojumos 0
Linda Dombrovska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šosezon būs iespēja medīt stirnas bez iepriekšējiem ierobežojumiem. Lēmums atcelt limitu stirnu medībām tomēr izraisa diskusijas un neviennozīmīgas prognozes. Tas saistīts ar vairākām būtiskām niansēm. No vienas puses – tas nostāda klubus izvēles priekšā – atgriezties pie padomju principa “kas pieder visiem, nepieder nevienam” vai uzņemties pilnu atbildību par stirnu medību tagadni un nākotni savās platībās un valstī kopumā.
Tajā pašā laikā tas liecina arī par pozitīvo dinamiku stirnu populācijā un uzticēšanos medniekiem. Kāds tad ir šī lēmuma mērķis, iespējamās sekas un, galvenais, kā mēs visi kopā vadīsim stirnu populācijas apsaimniekošanu?
Ir mednieki, kuriem radies iespaids – ja dzīvnieks ir nelimitēts, tam nav arī medību sezonas, sak, medīs tagad kā lapsas un mežacūkas, kuras medījamas visu cauru gadu. Tomēr, par spīti tam, ka Valsts meža dienests vairs nenoteiks šiem dzīvniekiem maksimālo nomedīšanas apjomu, medīšanas sezona stirnām nav atcelta. Tāpat kā iepriekš, stirnāži medījami no 1. jūnija līdz 30. novembrim, bet stirnu kazas un kazlēni – no 15. augusta līdz 30. novembrim.
Kā ir kaimiņos?
No sadarbības pieredzes varētu teikt: Lietuvas kolēģu attieksme pret medījumu ir praktiskāka nekā mūsu medniekiem. Liela daļa mednieku nodod gaļu pārstrādei un pārdod tās izstrādājumus. Šķiet, ar tādu pieeju limita atcelšana draud iznīcināt stirnas vispār. Un Lietuvā šī būs jau trešā sezona, kopš tika atcelta stirnu limitēšana. 2019./2020. sezonā, kas bija pēdējā pirms limita atcelšanas, piešķīra 38 790 stirnu nomedīšanas atļaujas, bet visu limitu neizmantoja un nomedīja par septiņiem tūkstošiem mazāk dzīvnieku, nekā atļauts. 2020. gada sākumā tika atcelta stirnu limitēšana.
Kā limita atcelšana ietekmējusi stirnu nomedīšanas apjomus? Tie kritās par 40% – 2020. gada vasarā un rudenī tika nomedīti 23 000 stirnu. Nule aizvadītās sezonas dati Lietuvas Vides ministrijas mājaslapā vēl nav publicēti, taču daudzi aptaujātie Lietuvas mednieki norāda, ka stirnas tiek medītas ļoti minimāli, un priecājas par to, ka šo dzīvnieku platībās ir aizvien vairāk. Oficiāli Lietuvā ir ap 170 000 stirnu.
Vērtējot stirnu nomedīšanas apjomus kaimiņvalstī pēdējos gados pirms limita atcelšanas, tas vidēji tika izpildīts par divām trešdaļām. Būtībā tāpat kā pie mums, jo arī Latvijā katru gadu nomedī mazāk nekā 70% no noteiktā apjoma. Varasiestādes lēmumu atcelt stirnu medību limitēšanu skaidroja ar labvēlīgo populācijas stāvokli un tendenci pieaugt stirnu skaitam. Svarīga bija vēlēšanās ļaut medniekiem pašiem regulēt šīs sugas dzīvnieku skaitu savās platībās, kā arī vēlme mazināt birokrātisko slogu.
Mazdārziņā aizliegts
Nav arī tā, ka stirnas var medīt jebkur. Ir jābūt reģistrētam medību iecirknim, kas nav mazāks par 350 ha. Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis skaidro: “Medību likuma 19. pants nosaka, ka platībās, kas mazākas par 350 ha, medīt stirnāžus ir aizliegts. Ir iespēja medīt arī mazākā teritorijā, bet tikai tajās vietās, kur iepriekš bija slēgti sadarbības līgumi starp medību tiesību lietotājiem par stirnu, mežacūku, staltbriežu un aļņu medībām. Vēl šosezon šādās platībās ir atļauts medīt stirnas.
Nākamajā gadā iecirkņus, kas ir zem 350 ha, izslēgsim no reģistra un attiecīgi tajos varēs medīt tikai mazos nelimitētos medījamos dzīvniekus, bet nu jau ar zemes īpašnieka rakstisku atļauju. Katrā mazdārziņā stirnu āzi šobrīd nedrīkst medīt, to darīt atļauts tikai reģistrētā medību iecirknī.
Attiecībā uz nosacījumiem – vairs nav vajadzīgi marķieri. Atbildīgajai personai dienas laikā paziņo par nomedīšanas faktu, kurš savukārt to piefiksē nomedīto dzīvnieku reģistrācijas žurnālā: kā ar jebkuru nelimitēto dzīvnieku, ko mednieks ir tiesīgs nomedīt. Vēl papildus šajā gadījumā ir jānorāda vecums – jauns, vidēji vecs, vecs. Var arī atzīmēt nenoteikts – ja aizgājis ievainots.
Tad atbildīgā persona mēneša laikā pēc medību sezonas, proti, aprīlī, iesniegs visu informāciju Valsts meža dienestā kopā ar ziņām par visiem pārējiem nomedītajiem medījamajiem dzīvniekiem. Svarīgākais tomēr stirnu medību apsaimniekošanā ievērot dzimuma un vecuma proporcijas ne tik ļoti, cik nomedīto skaitu, bet tieši proporcijas. Vienkārša aritmētika būtu viens āzis, viena kaza, viens kazlēns. Lai nesanāk tā, ka medī tikai stirnu āžus, bet stirnu kazas un kazlēnus nemedījam. Nedrīkst pieļaut, ka populācijā izveidojas disproporcija, kas var novest pie populācijas degradācijas vai arī būtiska skaita samazinājuma ilgtermiņā.”
Savukārt Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks, Dr. biol. Jānis Ozoliņš uzsver, ka šobrīd nesaskata nekādus dabiskos apstākļus, kas varētu nākotnē negatīvi ietekmēt stirnu populāciju – nedz sliktāki laika apstākļi, nedz lūšu medību aizliegums, nedz kādas ļoti bargas ziemas. “Apdraudējums drīzāk varētu būt medniekos un viņu uzraudzības nepietiekamībā.
Es īsti nezinu, cik mednieki ir ieinteresēti medīt stirnas gaļas sagādei, kā tas bija pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. To ietekmi varēs redzēt pēc tam, jo limita atcelšanai nevajadzētu nozīmēt informācijas zaudēšanu par nomedītajiem dzīvniekiem.”
Daudzi kolektīvi šogad par izejas punktu ņem pagājušajā gadā Valsts meža dienesta noteikto nomedīšanas apjomu, iekšienē nosakot, cik daudz un kādus principus ievērojot, šogad medību kluba platībās tiks medīti āži. Tas ir labs kritērijs, kas ļaus saglabāt kā dzimuma proporciju, tā arī skaitu.
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
