Viens āzis – viena kaza 0
Par daža laba žēlošanos, ka VMD “spiež” medīt arī kazas, Gunārs Freimanis nosaka: “Mēs medniekiem skaidrojam – ja vēlaties labu populāciju un normālas trofejas, jāievēro selektīvo medību principi un līdzīgā skaitā jāmedī āži un kazas.” Daudzviet kolektīvos vēl saglabājusies padomju laiku medību tradīcija tēviņus medīt divtik vairāk par mātītēm. Medību literatūrā noteikts, ka dabā, cilvēku neietekmētās vai mazāk ietekmētās populācijās dzimumu struktūra ir viens pret vienu – viens āzis uz vienu kazu. Medību speciālists un trofeju eksperts Jānis Baumanis uzsver, ka mednieki ar nepareizu medīšanu izjauc dzimumu līdzsvaru, kas vēlāk ietekmē populācijas kvalitāti. “Ja mums uz vienu buku ir trīs līdz četras kazas, tad arī visšvakākais un knapākais āzītis tiks kazām klāt un sekos ne tik labas kvalitātes pēcnācēji, kā mums gribētos,” norāda Baumanis.
VMD speciālisti papētījuši, ka Latvijā pēdējās divās sezonās no kopējā stirnu skaita tēviņi tiek medīti 46 un 43% apjomā. Aizpērn visvairāk āžu, 729, nomedīti Zemgales pusē, kas ir 45% no iegūto stirnu apjoma, pagājušajā gadā situācija uzlabojās, jo nomedīto tēviņu apjoms sarucis līdz 37%. Pareizi ievērojot dzimumu un vecumu proporciju, medī valsts ziemeļaustrumu daļas mednieki, no limita izmantojot apmēram vienu trešdaļu āžu, divas trešdaļas atstājot kazām un kazlēniem. Viņu ietekme uz kopējo rādītāju gan ir neliela, jo sastāda vien 1% no visa stirnu skaita Latvijā. Negatīvi izceļas Ziemeļkurzemes mednieki, kas aizpērn nomedīja 61% āžu, arī Vidzemes centrālās un ziemeļu daļas kolektīviem no nomedītā stirnu apjoma vairāk nekā puse ir tēviņi. Stirnām bagātajā Dienvidkurzemē dzimumu proporciju medībās izdodas ievērot ar mainīgām sekmēm.
Ezeres medniekiem, kā apgalvo viņu vadītājs M. Andersons, izlases medību principi nesagādājot grūtības. “Vai tad gaļas dēļ vien ejam uz medībām, mums taču svarīgi, lai būtu arī kāda paliekoša vērtība,” viņš piebilst. Uz stirnāžiem pats vēl nesteidzoties, jo sezona gara – var medīt līdz novembra beigām, turklāt mednieks zina, ka viņa teritorijā pagaidām uzturas četri jaunie āzīši, kas vēl nav ņemami. “Kolektīvā esam vienojušies, ka perspektīvos, ar smukiem radziņiem, kas pēc dažiem gadiem sasniegs medaļas vērtību, mēs nemedījam,” stāsta Andersons. Gaides medībās dzīvnieku varot novērtēt katrs mednieks, dzinējmedībās ir grūtāk, tāpēc gadās noguldīt arī pa kādam perspektīvam bukam.
