Stirnas un mežacūkas nelimitēs! Ko paredz jaunie grozījumi Medību noteikumos? 0
Linda Dombrovska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”.
Aprīļa vidū Ministru kabinets pieņēma grozījumus Medību noteikumos. Tie paredz dažādas būtiskas izmaiņas, tādā veidā ļaujot medniekiem brīvāk saimniekot savās medību platībās, uzņemoties lielāku atbildību par medījamo dzīvnieku populācijām. Par šiem noteikumiem diskusijas bija sen un plašas, izmaiņas gāja roku rokā ar grozījumiem Medību likumā, kas stājās spēkā šā gada 1. aprīlī.
Rezultātā dažas lietas tika uzlabotas, dažas līdz galam nepabeigtas, bet citas ieviestas, nesaprotot, kādēļ. Kā norādīja Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks – no visām plašajām paredzētajām izmaiņām, lai mazinātu administratīvo slogu medniekiem, pāri palikušas tikai druskas. Laiks rādīs, kādus uzlabojumus dos šie grozījumi, kā mednieki ar tiem sadzīvos un kā tos piemēros dzīvē. Ir daudz satraukumu un šaubu par to, vai pieņemtie lēmumi ir pamatoti un vai vispār bija vajadzīgi.
Mežacūku medībām – obligāti marķieri
Mainītas ir staltbriežu un bebru medību sezonas, bet, pats svarīgākais – stirnas un mežacūkas tagad ir noteikti kā nelimitēti medījamie dzīvnieki, kas nozīmē to, ka tiem nenosaka maksimālo pieļaujamo nomedīšanas apjomu. Tomēr ir viens liels bet. Tā kā Latvijā joprojām plosās Āfrikas cūku mēris, mežacūku medībās joprojām ir jāizmanto marķieris, kas tagad būs pieejams bez maksas. Valsts meža dienests skaidro, ka marķieri jāizmanto, lai nodrošinātu efektīvus un pilnvērtīgus Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumus Latvijā un ierobežotu šīs slimības izplatību.
Marķieru izmantošana ļauj precīzi identificēt un izsekot mežacūku liemeņus no nomedīšanas brīža līdz atļaujai medniekam izmantot liemeni uzturā.
Tāpat šī sistēma nodrošina Āfrikas cūku mēra analīžu paraugu ievākšanas kontroli un izsekojamību.
Lai efektīvi īstenotu Āfrikas cūku mēra apkarošanas stratēģiju, jāseko līdzi izmaiņām Latvijas mežacūku populācijā, turpinot reģistrēt detalizētu informāciju par katru nomedīto dzīvnieku.
Praksē mežacūku medībās saglabājas visa līdzšinējā kārtība. Nomedītā mežacūka pirms pārvietošanas ir jāmarķē. Marķieri noņemt no liemeņa vai liemeni sadalīt ir atļauts tikai pēc tam, kad ir aizpildīta veidlapa “Informācija par izlietotajām medību atļaujām” (pieejama “Medību noteikumu” 3. pielikumā) un saņemti Āfrikas cūku mēra laboratoriskās izmeklēšanas rezultāti. Ja mežacūka ievainota, pirms tās izsekošanas marķierī jāieraksta ievainošanas datums. Informācija par nomedītajām un ievainotajām mežacūkām viena mēneša laikā pēc medībām jāiesniedz Valsts meža dienestā.
Medību tiesību lietotājiem, kuru medību platības atbilst Medību likumā noteiktajām prasībām mežacūku medībām, Valsts meža dienests mežacūku marķierus izsniegs pēc pieprasījuma. Lai visus izsniegtos marķierus izlietotu racionāli, ir noteikti nelieli ierobežojumi to sadalē. Mežacūku marķierus izsniedz vai nu tādā pašā skaitā kā iepriekšējā, 2021./2022. gada medību sezonā, vai arī 120% apmērā no minimālā mežacūku nomedīšanas apjoma medību iecirknī. Kad medību tiesību lietotājs būs izlietojis vismaz 70% no izsniegtajiem marķieriem, dienests atkal papildus izsniegs tikpat daudz marķieru, cik būs izlietoti.
Nosaka minimālās platības
Daudzi mednieki satraucās par to, ka tagad stirnas un mežacūkas varēšot medīt katrs savā zemē, līdzīgi kā tas ir ar citiem nelimitētajiem medījamiem dzīvniekiem, piemēram, lapsām un bebriem. Tomēr nav pamata satraukumam tieši par šo jautājumu, jo Medību likums nosaka minimālās platības, kādās atļauts medīt kā stirnas, tā arī mežacūkas.
Stirnas un mežacūkas ir atļauts medīt platībās, kas ir vismaz 350 ha lielas.
Savukārt saskaņā ar jaunākajiem grozījumiem Medību likumā medību iecirkni reģistrē, ja tajā iekļaujamās medību platības nav mazākas par:
1) 350 hektāriem, ja medību iecirkni reģistrē medību tiesību īpašnieks vai medību tiesību īpašnieki, kuru medību platības atrodas blakus un kuri noslēguši savstarpēju līgumu par kopīgu medību tiesību izlietojumu;
2) 1000 hektāriem, ja medību iecirkni reģistrē medību tiesību lietotājs.
Šī norma iekļauta ar mērķi, lai mazinātu platību sadrumstalotību un apvienotu mazos medību iecirkņus. Tieši par šo jautājumu ir ļoti daudz neskaidrību, jo nav saprotams, kas notiks ar mazajiem iecirkņiem, kas līdz šim bija reģistrēti. Likumdevēju izpratnē šiem grozījumiem vajadzētu veicināt mazo iecirkņu apvienošanu vai pievienošanu lielākām platībām. Kā tas dzīvē strādās, rādīs laiks, jo ne visi kolektīvi vēlas un ir spējīgi sadarboties dažādu iemeslu dēļ.
Šobrīd ir skaidrs, ka līdz 2023. gada 1. aprīlim ir atļauts medīt stirnas un mežacūkas medību iecirkņos, kas mazāki par 350 hektāriem, ja ir spēkā līgums par attiecīgo sugu limitēto medījamo dzīvnieku medīšanas organizēšanu blakus esošajos medību iecirkņos.
Ir uztraukums par to, ka limita atcelšanas rezultātā cietīs stirnu populācija, jo tagad visi medīšot bez ierobežojumiem. Ir klubi, kur tā notiks, bet jāatceras, ka tad īsti nebūs vairs stirnu platībās ko medīt nākotnē. Ir klubi, kas plāno kluba iekšienei noteikt nomedīšanas apjomus un sekot līdzi to izpildei, lai nepieļautu pašdarbību. Lietuvā stirnām un mežacūkām limiti atcelti jau kādu laiku, bet nekas neliecina par to, ka populācijas būtu iznīcinātas.
