Viss stirnas dēļ…Tiesvedība par satiksmes negadījumu ilgst jau gandrīz desmit gadus 0
Šo ceļa satiksmes negadījumu izraisīja trīs neuzmanības, kas visas bija cēloņsakarīgas un noveda pie smagām sekām, kuras varēja beigties arī ar cilvēku nāvi. Vispirms neuzmanīga bija stirna, pēc tam viens un otrs autovadītājs. Stirna pati sevi sodīja ar nāvi, viens autovadītājs fiziski tika sveikā cauri, otrs tika pie mākslīga ceļgala, pasažiere guva smagus miesas bojājumus, bet abi autovadītāji pagājušajā nedēļā Zemgales rajona tiesā Ogrē tika atzīti par vainīgiem ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanā. Ja šo tiesneses Zeltītes Kusiņas lēmumu neizmainīs kādā no nākamajām tiesu instancēm, abi būs spiesti samaksāt valsts kasē 25 minimālās mēnešalgas jeb 10 750 eiro katrs. Autovadītāja tiesības abiem saglabāja.
Vainīgi abi
Kas tad notika nu jau tālajā 2009. gada 1. decembrī īsi pirms septiņiem no rīta? Tai rītā vēl bija tumšs, apmācies, plus seši grādi. Kā tiesā stāstīja prokurore Antra Bērziņa, namu pārvaldes darbinieks Mihails Aleksejevs savā “Volkswagen Passat” pa Daugavpils–Rīgas šoseju kopā ar pasažieri Silvu devušies uz Rīgu.
Netālu no pagrieziena uz Jumpravu viņi uz taisna ceļa posma uztriekušies stirnai.
Aleksejevs iegriezis tuvējā degvielas uzpildes stacijā un konstatējis, ka pazudusi priekšējā numura zīme, un nolēmis doties tai pakaļ. Atgriezies notikuma vietā un ap plkst. 6.49 apstājies ceļa labajā pusē, kur apstāties aizliegts (nepārtraukta ceļa viduslīnija), turklāt nav novietojis automobili pēc iespējas tuvāk nomalei, tādējādi pārkāpjot ceļa satiksmes noteikumus. Aleksejevs izkāpis no automobiļa. Vēlāk viņš policijai liecinājis, ka pretim neviens nav braucis.
Tajā pašā laikā virzienā uz Rīgu braucis Mihails Bogdanovs pie stūres kravas automobilim “Scania R 480” ar puspiekabi un uztriecies pasātam. Prokurore uzskata, ka Bogdanovs uz neapgaismotā ceļa posma neizvēlējās atbilstošu ātrumu, nepamanīja šķērsli uz ceļa un to neapbrauca – viņš gan mēģinājis griezt pa kreisi, taču par vēlu. Pēc sadursmes Bogdanovs no grāvja izvilcis Aleksejevu. Netālu bijusi arī beigtā stirna.
Aleksejeva pasažiere Silva liecinājusi, ka šoferis izkāpis no pasāta un nolicis viņai pie kājām numura zīmi. Vairāk neko neatceroties. Silva bija piesprādzējusies.
Eksperti norādījuši, ka sadursme notikusi brauktuves vidū, nevis iespējami tuvāk pie malas. Kravas automobilis braucis ap 80 km/h, un tam bijušas tehniskas iespējas vai nu apstāties, vai apbraukt šķērsli, taču tā vadītājs to neizdarīja un izraisīja ceļu satiksmes negadījumu. Kā norādīja prokurore, vienlaikus kā negadījuma izraisītājs uzskatāms arī Aleksejevs, kurš uz ceļa nebija izlicis avārijas zīmi, turklāt apstājies vietā, kur to nedrīkst, – viņam vajadzējis tuvumā atrast vietu, kur to drīkst darīt.
Prokurore prasīja Aleksejevu sodīt ar deviņu mēnešu cietumsodu nosacīti, bet Bogdanovu – ar gadu un diviem mēnešiem.
Kāpēc citi varēja apbraukt?!
“Kauns par lēno tiesvedību, prokurores apsūdzību un tiesas lojalitāti pret Bogdanovu. Silva nav saņēmusi kompensāciju un cieš joprojām, bet Aleksejeva vidēji smagie miesas bojājumi nav skatīti vispār. Aleksejevs bija ieslēdzis avārijas ugunis, un avārijas zīme 100 metrus iepriekš neko nebūtu devusi. Pret viņu apsūdzību vajadzēja izbeigt, bet tiesāt tikai Bogdanovu, kurš bija noguris un iesnaudies,” tiesā sacīja Silvas advokāts Dzintars Kauss.
Viņš arī retoriski jautāja: kas būtu noticis, ja pasāta autovadītājs būtu cietis sadursmē ar stirnu un nespētu uzlikt avārijas zīmi, vai tad kravas automobiļa vadītājam arī nebūtu pienākums apstāties?
Advokāts lūdza Bogdanovu sodīt ar piecu gadu cietumsodu, uz tādu pašu laiku atņemt tiesības un piedzīt 20 000 eiro par labu smagi cietušajai Silvai, bet Aleksejevu attaisnot.
Arī Aleksejeva advokāte Alla Ignatjeva lūdza savu klientu attaisnot, pret kuru apsūdzība esot juridiski nekorekta: automobilis ar ieslēgtiem avārijas signāliem pats par sevi nevar izraisīt ceļa satiksmes negadījumu, vienalga, vai stāv atļautā vai neatļautā vietā. Pasātu Aleksejevs bija nolicis maksimāli tuvu brauktuves malai, gājis uz bagāžnieku pēc avārijas zīmes, ko uzlikt uz ceļa, bet labi, ka neaizgāja, jo tas viņu izglāba no nāves.
“Pēc sadursmes ar stirnu es apstājos pēc kādiem 100 metriem. Sapratu, ka jāatgriežas notikuma vietā. To izdarījis, pacēlu numura zīmi un pa apmēram divdesmit centimetru platu durvju starpu pasniedzu Silvai – plašāk durvis nevarēja atvērt, jo automobili biju nolicis pie pašām metāla margām ceļa malā. Teicu Silvai, lai zvana policijai, bet pats gāju pēc avārijas zīmes. Trieciena brīdī biju pie sava automobiļa aizmugurējā stūra. Tas bija rīts, un bija intensīva satiksme: vairāki mūs apbrauca, tikai Bogdanovs nevarēja,” tiesas sēdes pārtraukumā man sacīja Aleksejevs.
Apstājies neatļautā vietā
“Man brauca pretim, tāpēc stāvošo pasātu ieraudzīju par vēlu. Uz ceļa bija nepārtrauktā līnija, un tur nevienam nevajadzēja atrasties. Tikai dažu metru attālumā bija nobrauktuve, kur mierīgi varēja apstāties,” savukārt man teica kravas automobiļa vadītājs Bogdanovs.
Arī Bogdanova advokāte Diāna Strauta lūdza savu klientu attaisnot, notikušajā vainojot tikai Aleksejevu, kas tumšā laikā apstājies neatļautā vietā un nebija uzlicis avārijas zīmi, tādējādi pakļaujot dzīvības briesmām gan sevi, gan citus. Turklāt Aleksejevam pēc sadursmes ar stirnu vajadzējis apstāties uzreiz, kā to nosaka ceļu satiksmes noteikumi, nevis vēlāk. Taču, redzot, ka pazaudējis numura zīmi un saprotot, ka viņu pēc tās var sameklēt un saukt pie atbildības par negadījuma vietas atstāšanu, nolēma atgriezties un novietot savu automobili vietā, kur ir intensīva satiksme.
D. Strauta norādīja arī uz nepietiekami labi izmeklētu lietu un nesaprātīgiem tiesāšanās termiņiem, kas arī varētu būt par pamatu, lai Bogdanovu attaisnotu.
Diezgan ticami, ka abi autovadītāji spriedumu pārsūdzēs.
