
Turaidas mūra pils. Ieskats vēsturē 3
* Pils būvniecība sākta 1214. gadā pēc Rīgas bīskapa Alberta norādījuma; no 1298. gada līdz 1366. gadam pils atrodas Livonijas ordeņa valdījumā.
* 1485. gadā arhibīskaps Mihaels Hildebrants atgūst Turaidas pili, un 1486. gada 6. janvārī tajā notiek sarunas starp arhibīskapu, Livonijas ordeni, Rīgas pilsētu un domkapitulu, piedaloties zviedru sūtņiem. Tomēr savstarpējās cīņas turpinās.
* 1490. gadā Vācu ordenis cieš smagu sakāvi pie Turaidas, kura paliek tikai arhibīskapu valdījumā; 1556. gadā Vācu ordenis piesaka karu arhibīskapam. Jūnijā pils tiek ieņemta.
* 1571. gadā Pārdaugavas hercogistes administrators Jans Hodkevičs dāvina pili brīvkungam Elertam Krūzem, kurš to patur savā īpašumā līdz 1585. gadam.
* Līdz 1625. gadam pils īpašnieki vairākkārt mainās, līdz Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs uzdāvina Turaidas pils novadu Zviedrijas valsts padomniekam Nilsam Sternšildam.
* 1652. gadā N. Sternšilds pārdod pili baronam Gothardam Johanam Budbergam, un šai dzimtai Turaida pieder līdz pat 1818. gadam.
* 1776. gadā nepiesardzīga bises šāviena dēļ pilī izceļas ugunsgrēks, pēc kura izpostītās būves vairs netiek atjaunotas.
* 1818. gadā pili un muižu nopērk barons Baltazars fon Kampenhauzens. Viņa vārdā pili pārvalda vecākais brālis Hermanis, Ungurmuižas īpašnieks. Kampenhauzenu dzimtai Turaida pieder līdz 1907. gadam, kad to manto Aleksandrs Matiass Johans Staela fon Holšteins.
* 1920. gadā Turaidas pils un muiža kļūst par Latvijas valsts īpašumu, bet neatsavināmā daļa paliek Staelu fon Holšteinu dzimtas īpašumā.
* Valsts īpašumā esošo pili un teritoriju iznomā Rīgas Latviešu skolotāju biedrībai, kura pilī iekārto ekskursantu namu, bet 1936. gada 20. septembrī ar svinīgu pasākumu un iesvētīšanu atklāj galvenajā tornī izveidoto skatu laukumu.
* 1925. gadā Turaidas pilsdrupas ar Pieminekļu pārvaldes lēmumu iekļauj valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā.
* No 1953. gada līdz 1962. gadam notiek pils galvenā torņa, rietumu korpusa un aizsargsienas restaurācija.
* 1976. gadā aizsākas vērienīgā Turaidas pils arheoloģiskā izpēte, kura ilgst vairāk nekā 25 gadus.
ARHEOLOĢISKĀS LIECĪBAS PAR TURAIDAS PILI
Sākot ar 20. gadsimta 70. gadiem, pils izpētes gaitā iegūtas tās būvvēsturi raksturojošas senlietas – ap 4700 krāsns podiņu, ap 3500 logu stiklu fragmentu, ap 7500 būvnaglu, ap 4000 dažādu būvdetaļu un citi atradumi.