Vēstījums balstās izpētē 3
Turaidas muzejrezervāts, kurā ik gadu viesojas vairāk nekā 20 tūkstoši apmeklētāju no 80 valstīm, ir viens no retajiem muzejiem Latvijā, kuram nupat atjaunotā akreditācija piešķirta uz desmit gadiem. Arī tas liecina par to, cik augsti novērtēts tā darbs un nākotnes redzējums. “Muzejrezervāta attīstībā lielākais veikums ir direktorei Annai Jurkānei, kura to vada jau 40 gadus,” teic Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja Anda Skuja. Turaidas muzejrezervāts strādā ne tikai tam, lai būtu daudz apmeklētāju, bet arī ļoti lielu uzmanību pievērš, lai muzeja vēstījums balstītos pamatīgā izpētē, kaut gan tas prasa lielus līdzekļus. Ne velti vēsturnieku aprindās atzīst, ka viduslaiku kultūras mantojuma pētniecībā Turaidas muzejs šobrīd ir pat priekšā Latvijas Vēstures institūtam.
Daudziem vēl atmiņā, ka pirms 12 gadiem Turaidas pilskalnā lietus laikā notika vairāki zemes iegruvumi, kuru dēļ pat izskanēja doma, ka pils atrodoties uz “naža asmens”, jo nav drošības par tās grunts situāciju, kas var aktualizēties pavasaros. Vai valsts šobrīd ir darījusi visu, lai šādi notikumi vairs neatkārtotos? Anda Skuja teic – viss beidzies laimīgi, jo, nostiprinot pilskalnu, saslēdzies gan valsts, gan sabiedrības atbalsts un individuālais ieguldījums. Turaidas muzejrezervāta atbalsta fonds, kas vēlāk pārtapa Turaidas muzejrezervāta atbalsta biedrībā, ik gadu rūpīgi seko līdzi gruntsūdeņu svārstībām zem pilskalna un veic mērījumus. Izpētē iesaistīti arī Dabas aizsardzības pārvaldes un LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes speciālisti. Turaida ir ļoti bagāta ar zemūdens avotiem, tāpēc darbs notiek nepārtraukti, lai gan valsts finansējums īpaši šim mērķim netiek piešķirts. Atbildot uz savulaik izskanējušajām bažām, ka Turaidas pils 13. gs. varētu būt būvēta uz būvgružiem vai mālaina materiāla pamata, pētnieki secinājuši, ka tās rietumu korpuss, kur atrodas galvenie torņi, balstās uz pamatīgiem, cietiem, iespējams, smilšakmens iežiem. Taču attiecībā uz otru pusi secināts, ka ēkām nevar būt pārāk liela slodze, jo šie pamati nav tik spēcīgi.
Lielākoties visus projektus – arī ēku restaurācijas un saglabāšanas darbus – Turaidas muzejrezervāts veic par pašu nopelnītajiem līdzekļiem. “Mums ir jādomā par jaunu ekspozīciju piedāvājumu, par inovatīviem veidiem un programmām, kā dažādu paaudžu apmeklētājiem padarīt vēstures izziņas procesu aizvien interesantāku,” saka Anda Skuja. Pēdējā restaurētā ēka Turaidas muzejrezervātā ir muižas pārvaldnieka vecā dzīvojamā māja, kuras ekspozīcijā atainots lauku vidusšķiras pilsoņa 19. gs. vidējā slāņa dzīvesveids. Šobrīd kārta pienākusi vagara mājas klētiņas atjaunošanai. Arī mūra pilī nemitīgi notiek konservācijas un uzturēšanas darbi. Turaidas muzejrezervāta nākotnes plānos ir izveidot vērienīgu ekspozīciju par attīstību no Siguldas novadpētniecības muzeja līdz muzejrezervātam, kas ir vienīgais ne vien Latvijā, bet arī Baltijas valstīs. To plānots izvietot otrā muzejrezervāta galā – uz Inciema pusi – Turaidas pagasta magazīnas ēkā, kuras restaurācija šobrīd vēl turpinās.
Pateicos Turaidas muzejrezervāta Krājuma un ekspozīciju daļas vadītājai Vijai Stikānei un Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītājai Andai Skujai par veltīto laiku un palīdzību raksta tapšanā.
