Ciemos pie arhibīskapa 3
Turaidas mūra pilī vien šobrīd izvietotas 14 ekspozīcijas (pavisam muzejrezervātā to ir vairāk nekā 30), un muzeja darbiniekiem allaž padomā daudz kas jauns, ko piedāvāt apmeklētājiem. Man, pēc ilgāka laika atkal viesojoties Turaidas muzejrezervātā, uzreiz skaidrs, ka vispirms vēlos apskatīt pilī atjaunoto Rīgas arhibīskapa darbistabu ar 16. gadsimta interjeru, kurā zem koka grīdas saglabājies oriģinālais ķieģeļu grīdas segums. Vilties nenākas – šajā dabiskās gaismas piestrāvotajā telpā skan viduslaiku mūzika. Centrā atrodas arhibīskapa tronis – protams, ne oriģinālais, bet rekonstruēts pēc dažādās Eiropas pilīs sastopamajiem paraugiem. Lukturī pie griestiem iespraustas vaska sveces, kas tā vien gaida, kad uzticams livrejā vai mūka habitā tērpies kalpotājs tās iedegs. Pie sienas metālkalumiem rotāta lāde arhibīskapa paša mantu glabāšanai. Tepat arī krūze ar ūdeni, bļoda un dvielis. Bet pie istabas austrumu sienas izveidots altāris, virs kura redzams 16. gs. cilnis “Jēzus pie krusta”, kura oriģināls, kā izrādās, atrodas Raunas baznīcas durvju portālā.
Jau ne tik apcerīgas noskaņas mūs sagaida pils lielā pusapaļā torņa pagrabā, kur reiz atradies pils cietums. Turaida taču bija visa apkārtējā apgabala tiesu varas centrs! Reiz tas bijis tumšs un mitrs pagrabs, kurā ieslodzītie nīkuši, gaidot piespriestā soda izpildi vai arī cerēto atbrīvošanu. Ir ziņas, ka, lai panāktu atzīšanos, ieslodzīto spīdzināšanai Livonijā izmantoti arī āķi, knaibles un citi moku rīki. Ņemot vērā, ka 14. un 15. gs. ir laiks, kad notiek nepārtrauktas cīņas starp Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeni un Turaidas pils nonāk te vienas, te otras karojošās puses rokās, var pieņemt, ka visilgstošāk apcietinājumā atradušies politiskie pretinieki. Par to liecina hronists Baltazars Rusovs, 1490. gadā vēstot: “Turaidas kaujā rīdzinieki uzvarēja un nokāva sešus ordeņa komturus un fogtus, sešus – saņēma gūstā.” Bet Bartolomejs Grēfentāls 1556. gadā raksta: “Ordeņa mestrs sagūstīja un nogādāja Turaidas pilī Meklenburgas hercogu Kristofu. Apcietinājumā hercogs ar sūtņu starpniecību varēja sazināties ar Polijas karali, Prūsijas un Meklenburgas hercogiem. 1557. gadā Kārlis Sigismunds Augusts panāca viņa atbrīvošanu.”
Cita vidū Turaidas pilī arī apskatāma ekspozīcija “Pils sardze”, kas ļauj iztēloties pils sargu dzīvi un ikdienu kara un miera dienās, kā arī viņu brīvā laika nodarbes, kurās netrūka ne kauliņu, ne šaha, ne ķegļu, ne dambretes spēles.
