Rīgas kungi Turaidā 3
Dokumentu krājums liecina, ka Turaida viduslaikos bijusi ne vien militārs nocietinājums, bet līdzās Raunai, Koknesei un Limbažiem arī viena no galvenajām Rīgas bīskapa un no 1255. gada – arhibīskapa rezidencēm. Ka Turaida bijusi nozīmīga pārējo piļu vidū, var secināt arī no pāvesta Aleksandra IV 1255. gada 31. marta bullas, ar kuru viņš apstiprina Rīgas arhibīskapa īpašumus – pieminot pilis, Turaida (Thoreda) nosaukta pirmā.
Rīgas arhibīskapi ceļojuši pa savām rezidencēm un kopā ar svītu – bruņiniekiem, vasaļiem un kalpotājiem – diezgan bieži uzturējušies arī Turaidā. Izrakumos atrastie greznie 16. līdz 18. gs. krāsns podiņi, kas būs apskatāmi jaunajā ekspozīcijā, vēsta, ka daļa telpu Turaidā bijušas iekārtotas krāšņi. Kā no 1590. gadā poļu veiktajiem pils inventarizācijas protokoliem secinājusi vēsturniece Ieva Ose (“Turaidas pils 16. – 18. gadsimta krāsns keramika”, Rīga, 2013) pils augšstāva greznajās zālēs – varbūtējās ēdamtelpās – visaugstākā statusa iemītnieki – pats arhibīskaps un viņam pietuvinātākie pavadoņi – varēja sildīties pie grezni rotātām krāsnīm, kas bija būvētas no zaļi glazētiem podiņiem ar zemciļņa rotājumu. Ieva Ose uzskata — iespējams, ka Turaidas greznākos apartamentus rotājusi arī vismaz viena pilnībā dzelteni glazēta krāsns.
Kādi Rīgas kungi tad viesojušies Turaidas pilī? Vija Stikāne stāsta, ka senākais pilī izdotais dokuments, kas oriģinālā saglabājies Varšavas galvenajā arhīvā, attiecas uz 1248. gadu. Tas ir Krimuldas novada dāvinājums Rīgas domkungiem, ko parakstījis Rīgas bīskaps Nikolajs fon Nauens (1229 – 1253). Saglabājies oriģināldokumenta transsumts (vēlāka laika apliecināts noraksts) arī no šā paša bīskapa agrāk izdota dokumenta Turaidā – Jersikas pils daļas dāvinājuma Livonijas ordenim (Vācu ordeņa atzars) 1239. gadā.
Turaidā bieži viesojušies arī citi arhibīskapi. Līdz 16. gs. esot vien daži, kuri nav Turaidā atstājuši savas pēdas. Dokumentu krājumā būs iekļautas arī Turaidā uz papīra rakstītās vēstules – tādas sūtījuši, piemēram, Tallinā dzimušais Rīgas arhibīskaps Mihaels Hildebrants (1484 – 1509). Arhibīskaps Hennings Šarpenbergs (1424 –1448) šeit izdevis dokumentus, kas liecina, ka Turaidā notikušas tiesas sēdes. Savukārt pēdējais Rīgas arhibīskaps Brandenburgas Vilhelms (1539 – 1563) savam brālim Prūsijas hercogam no Turaidas daudz rakstījis par iekšpolitiskiem un ārpolitiskiem jautājumiem. “Veidojot dokumentu krājumu, mums bija jāsastopas ar dažādu firstu vārdiem un jāatšifrē, kurš no minētajiem ir Johans Albrehts vai markgrāfs Georgs. Minēti arī saimnieciski jautājumi – Vilhelms, piemēram, lūdz savam brālim no Prūsijas pārsūtīt dzīvas karpas un karpu ikrus, kurus transportēt caur Salacgrīvas ostu. Tāpat pieminēts, ka viņš vēlētos, lai šeit būtu kāda Prūsijas suņu šķirne. Izskan arī, ka no Livonijas uz Prūsiju kā dāvana sūtīts vilka izbāznis,” stāsta Vija Stikāne.
