Jauna grāmata un ekspozīcija 3
Jaunā ekspozīcija būs rezultāts vairāk nekā 25 gadu ilgo arheoloģisko izrakumu gaitā iegūto senlietu izpētei, jo Turaidas pilī atrasts vairāk nekā 7000 krāšsns podiņu lausku fragmentu. Uz tiem attēloti gan savā laikā pazīstami vācu valdnieki un kūrfirsti – Reformācijas vēstneši, kurus mākslas vēsturniece un zinātniece Ieva Ose daudzu gadu darbā centusies atpazīt, salīdzinot ar Rietumeiropas gravīrām un citiem avotiem – gan ziedu motīvi, Bībeles sižeti un svēto stāsti. Attēlos atveidotas arī dažādu sabiedrības slāņu intereses un izklaides ar spilgti izstrādātām tērpu detaļām, kā arī ar antīko mantojumu saistīti sižeti. Interesants motīvs ir kādreiz iecienītā spēka demonstrēšanas spēle “kaķa pretošanās”, kuras laikā dalībnieki ar virvi ap skaustu nometās četrrāpus un sacentās, kurš spēs pretinieku izvilkt no apļa.
Savukārt rakstu krājums “Turaida 13. – 16. gs. dokumentos” būs rezultāts gadu desmitiem ilgam darbam, ko muzejs veicis, apkopojot vēstures avotus par Turaidas mūra pili, Turaidas pilsnovadu un Turaidas fogteju. Lai gan pēc formas diezgan akadēmiska un nopietna, grāmata būs aizraujoša gan vēstures pētniekiem, gan interesentiem, kurus interesē senās vēstures aizkulises. Tajā varēs lasīt fragmentus no senām hronikām un dokumentiem oriģinālā – latīņu un viduslejasvācu valodā – ar tulkojumiem un satura kopsavilkumiem latviešu valodā. Dokumenti vēstīs par Turaidas mūra pili gan kā par cietoksni, gan Rīgas bīskapu un arhibīskapu pārvaldes centru, gan par cilvēku dzīvi tajā. “Tas būs nozīmīgs izdevums ne tikai Turaidas vēstures izzināšanā, bet arī Latvijas viduslaiku vēstures kontekstā,” teic Turaidas muzejrezervāta Pētniecības un ekspozīciju nodaļas galvenā speciāliste Vija Stikāne. Daļa seno – 13. – 16. gs. – dokumentu nāk no Latvijas Valsts vēstures arhīva krājuma, daži pirmpublicējumi – no Tallinas pilsētas arhīva. Būs arī dokumenti, kuru oriģināli glabājas Stokholmas Karaliskajā valsts arhīvā, Vēstures dokumentu arhīvā Varšavā, Čartorijsku arhīvā Krakovā u.c.
Lasot senos pergamentus, gadījušies arī interesanti atklājumi. “Mēs jau sen zinājām, ka 13. gs. sākuma lībiešu valdnieks Kaupo kā vienīgais no vietējo maztautu valdniekiem pieminēts arī ārpus Livonijas Indriķa hronikas – cisterciešu ordeņa mūka Cēzarija no Haisterbahas darbā. Tagad latīņu tekstu un Brigitas Cīrules tulkojumu varēs lasīt arī Turaidas dokumentu krājumā, un tajā atklājas arī jauna, pat pārsteidzoša informācija,” stāsta Vija Stikāne. Viena daļa dokumenta vēsta par lībiešu valdnieka sarunu ar savu kalpu par grēksūdzes lietderību, ko analizējis Kaspars Kļaviņš rakstā Latvijas Vēstures institūta žurnālā. Taču šajā darbā arī rodams apstiprinājums faktam, ka Kaupo 1203. gadā tiešām devies pie Romas pāvesta, turklāt nevis, kā rakstīts Indriķa hronikā, kopā ar cisterciešu mūku Teoderihu, bet paša bīskapa Alberta svītas sastāvā. Dokumentu krājumā varēs lasīt arī vēl latviski nepublicētus fragmentus no vācu arhivāru izdotās avotu sērijas – Prūsijas herocoga Albrehta 16. gs. sarakstes – , kurā atklājas daudz interesanta par to, kā Livonijā un Turaidā ienāk jaunā laika vēsmas.
