Ilze Kuzmina: Stiprinās to, kā vēl nav? 0
Jaunās valdības deklarācijā ieceres izglītības jomā aprakstītas diezgan nekonkrēti un daži punkti formulēti tā, ka liek domāt: deklarācijas veidotāji īsti nepārzina situāciju izglītības nozarē vai paši nezina, ko grib panākt.
Arī strukturāli deklarācija veidota ne sevišķi pārdomāti. Daļa solījumu tajā atkārtojas. Piemēram, atbalstīt pedagogus solīts gan vispārīgi, gan arī stiprinot pedagogu mentoru sistēmu. Jā, tas būtu nepieciešams, jo sevišķi jaunajiem skolotājiem, kuri tikko uzsāk darbu skolā. Taču problēma ir tāda, ka valsts līmenī šādas sistēmas gluži vienkārši nav, līdz ar to nav arī ko stiprināt. Ir pašvaldības un skolas, kur uz entuziasma pamata vecākie kolēģi palīdz jaunākajiem, taču nav izstrādāta visaptveroša sistēma šāda atbalsta sniegšanai un, protams, tam nav novirzīts ne grasis valsts naudas. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pagājušā gada nogalē, aptaujājot pedagogus, secināja, ka lielākajā daļā skolu mentoriem netiek samazināts citu pienākumu skaits un arī netiek samaksāts par laiku, ko viņi velta jaunākajiem kolēģiem.
Deklarācijā ir arī solījumi, kurus izpildīt nebūs viegli. Piemēram, izstrādāt kritērijus uzņemšanai vidusskolās. Tam vajadzētu nozīmēt to, ka nākotnē vidusskolās vairs nevarēs iestāties katrs, kurš kaut kā pabeidzis pamatskolu, būs kāda latiņa, kuru nepārvarot nāksies iet apgūt amatu. It kā pareiza ideja, jo vispārējās vidusskolās būtu jāmācās tiem, kuri spēj pēc tam studēt augstskolās. Tomēr daļā sabiedrības šāda ideja varētu raisīt sašutumu: sak, pārkāpsiet bērnu tiesības, liedzot viņiem mācīties, kur grib. Turklāt jau tagad var prognozēt, ka par to, cik augstai tad jābūt latiņai, būs gara kaulēšanās un strīdēšanās, jo dažādām interešu grupām par to būs atšķirīgs viedoklis. Izglītības un zinātnes ministrei vajadzēs gana lielu izveicību vai buldozera uzstājību, lai neieslīgtu nebeidzamās diskusijās, bet virzītu lēmumu tālāk.
Kopumā deklarācijā daudz atkārtojas jēdziens “kvalitātes kritēriji”. Piemēram, valdība sola pievērst īpašu uzmanību pierobežas skolām un norāda: tām tāpat kā citām būs jāizpilda kvalitātes kritēriji. Tātad atlaides netiks dotas! Bet kāpēc šāds punkts vispār jāiekļauj deklarācijā, jo nav nekādas skaidrības par to, kā tad izpaudīsies šī īpašā valdības uzmanība.
Kaut deklarācijas izglītības sadaļa nav pārāk gara, šķiet, tajā pamanījušās iekļūt pretrunas. Piemēram, augstākā izglītība būšot uz izcilību vērsta, bet studējošos atbalstīs, “stiprinot sociālo dimensiju”. Vai tas nozīmē, ka stipendijas atkal piešķirs par nabadzību, nevis par izcilām sekmēm? Tā jau pirms dažiem gadiem bija, un tika secināts, ka šāda sistēma nemotivē studentus censties.
Pirms deklarācijas tapšanas LIZDA sniedza savus ieteikumus par to, kas tajā būtu jāiekļauj. Tagad LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga secina, ka daudzi organizācijas ieteikumi ietverti deklarācijā, tomēr mierīga sirds par jaunās valdības darbību izglītības jomā nav. Tas tāpēc, ka deklarācijā ietverti daudzi solījumi, kuru izpilde prasa naudu, piemēram, palielināt algas skolās un augstskolās strādājošajiem, palielināt studiju vietas bāzes finansējumu utt. Taču šī pati valdība ir parakstījusi fiskālās disciplīnas līgumu, tātad apņēmusies būt taupīga. Tāpēc rodas bažas: ja paļausies uz deklarācijā sarakstīto, vai nenāksies vilties.
Vai var ticēt deklarācijā sarakstītajam, liek jautāt vēl kāds fakts. Vienā no deklarācijas punktiem solīta iekļaujošā izglītība dažādām skolēnu grupām, tajā skaitā arī bērniem no sociāli mazaizsargātām ģimenēm. Iekļaujošā izglītība nozīmē, ka bērni ar dažādām problēmām – veselības, sociālām u. c. – netiek nošķirti īpašās specskolās, bet mācās kopā ar citiem bērniem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc valsts nolēmusi vairs nefinansēt internātskolas: lai riska ģimeņu vai bērnunamu bērni apmeklētu parastās skolas. Taču vēl decembra beigās puse no jaunās valdošās koalīcijas nobalsoja par likumprojektu, kas paredz valsts finansējumu internātskolām saglabāt. Ja arī turpmākie Saeimas balsojumi būs likumprojektu atbalstoši, vismaz daļa skolēnu joprojām paliks šajā nevajadzīgo un nabadzīgo bērnu “geto”.
