Ar “Gribu Tevi Atpakaļ” stiprinās emocionālo saikni, bet praktisko? 26
Latvijas Institūts (LI) aizsācis sociālu kustību “Gribu Tevi Atpakaļ”, aicinot Latvijas iedzīvotājus ar personīgu un emocionālu vēstījumu vērsties pie saviem emigrējušajiem tuviniekiem un draugiem. Sak – jūs esat mums svarīgi, un Latvija vienmēr būs jūsu mājas.
Interesenti tiek aicināti sociālajos tīklos izvietot savus attēlus video vai tekstuālos aicinājumus, pievienojot tēmturi #GribuTeviAtpakaļ. Tuvākajā laikā tikšot radīta iespēja nosūtīt arī personiskus vēstījumus (elektroniskas pastkartītes) aizbraukušajiem tuviniekiem. Kampaņas aktivitātēm var sekot līdzi LI izveidotajā sociālā tīkla “Facebook” sadaļā “Kaut kas mīļš no Latvijas” un institūta mājas lapā.
“Mēs, Latvijas cilvēki, esam saistīti vienotā sociālā asinsritē, un šajos nemierīgajos laikos mums vienam par otru, par savējiem ir jārūpējas. Ir pienācis laiks skaidri pateikt, ka gribam redzēt mūsu tautiešus atgriežamies Latvijā – tad, kad viņi tam būs gatavi. Pagaidām – kaut vai tikai uz vasaras brīvdienām, Dziesmu svētkiem vai Latvijas simtgades svinībām,” teica LI direktore Aiva Rozenberga.
Tomēr, paskatoties no aizbraucēja skatpunkta, valsts iestāžu oficiālie signāli varētu šķist, mazākais, pretrunīgi. “It kā ar vienu roku mums māj, lai atgriežamies, bet ar otru atgrūž,” skeptiski vērtēja kāds Zviedrijā strādājošs tautietis. No vienas puses, LI ar emocionāliem vēstījumiem mēģina “spiest uz jūtām”, taču ar praktisku palīdzību neveicas. Pirms trim gadiem valdībā pieņemtais Reemigrācijas plāns, kurā runāts par atbalstu atgriezties gribošajiem, tiek īstenots ļoti lēni un negribīgi. Arī Ekonomikas ministrija šopavasar savā pārskatā par plāna īstenošanu atzinusi, ka faktiski sasniegtie rezultāti atšķiras no plānotajiem. Būtisks šķērslis plāna sekmīgai īstenošanai esot bijis pasākumiem nepieciešamā finansējuma trūkums. Saskaņā ar institūciju sniegto informāciju 2014. gadā reemigrācijas atbalsta pasākumu īstenošanai valsts budžetā tika piešķirti 276,3 tūkstoši eiro, pērn 614,0 tūkstoši, šogad – 607,8 tūkstoši, kas ievērojami atšķiras no plānotā. Tādēļ vairāki atbalsta pasākumi tiek īstenoti daļēji vai netiek īstenoti vispār. Piemēram, nav noteikta institūcija, kas sniegtu konsultācijas un nodrošinātu informāciju jautājumos par pārcelšanos un uzturēšanos Latvijā, bet Repatriācijas likumā tā arī netika paplašināts materiālās palīdzības saņēmēju loks.
Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna izpildes termiņš beigsies šī gada nogalē. EM parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis gan pauda cerību, ka atbalsta pasākumi tiks turpināti. Ļoti iespējams, ka turpmāk reemigrācijas jautājumi varētu būt tieši premjera pārraudzībā, nevis atsevišķas ministrijas rokās.
A. Rozenberga gan nepiekrīt bažām, ka aizbraucējiem tiktu raidīti pretrunīgi signāli: “Šīs kampaņas vēstījums nav “brauciet mājās tagad un tūlīt”. Mēs vēlamies cilvēkiem palīdzēt saprast, ka viņi šeit ir un būs gaidīti. Tas ir ļoti svarīgi no psiholoģiskā viedokļa. Laika gaitā starp aizbraucējiem un palicējiem rodas atsvešināšanās, pat ja viņi ir labi draugi vai radinieki. Mēs vēlamies saglabāt šo emocionālo saikni. Protams, praktiskā puse ir svarīga, bet nav jau noslēpums, ka daudzi ir aizbraukuši nevis ekonomiskās situācijas, bet attieksmes dēļ, jo saskārušies ar nenovērtēšanu, necieņu vai negodīgu rīcību.” Viņa arī izteica cerību, ka šī iniciatīva pāraugs par plašāku sociālu kustību, mudinot ikvienu veidot tādu Latviju, kādā mums pašiem patiktu dzīvot un kurā aizbraucēji gribētu atgriezties. LI kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) plāno rudens pusē sākt apmācības pašvaldībām par dažādiem jautājumiem, tostarp par palīdzību tiem, kas vēlas atgriezties dzimtenē.
