Stiprina igauņu valodas pozīcijas 0
Igaunijas valdība atbalstījusi tiesībsarga Indreka Taranda ierosinātos un parlamenta Kultūras komisijas sagatavotos grozījumus Privātskolu likumā, kas ierobežo pašvaldību tiesības noteikt, kādā valodā noritēs mācības privātajās skolās, informē Igaunijas mediji.
Likumprojekts izstrādāts pēc tam, kad Tallinas un Narvas mērijas nāca klajā ar plānu veidot privātskolas, kurās mācības notiktu krievu valodā.
Saskaņā ar pašreiz spēkā esošajiem likumiem mācību valoda valsts skolās ir igauņu, taču privātskolās, kā rakstīts Privātskolu likumā, to vadībai ir iespējas brīvi izraudzīties mācību valodu. Jau pērnajā rudenī Igaunijas tiesībsargs Tarands norādīja, ka Privātskolu likums ir pretrunā valsts konstitūcijai, kas paredz, ka skolām ir pienākums nodrošināt mācības igauņu valodā. “Privātskolu likums ļauj vietējām amatpersonām pieļaut mācības jebkurā valodā, neskatoties uz to, ka konstitūcijā rakstīts, ka mācību iestādē jābūt garantētai iespējai mācīties igauņu valodā,” skaidroja Tarands. Viņš norāda, ka valsts pamatlikumā rakstīts – valdībai jānodrošina iespēja ikvienam cilvēkam izglītību iegūt igauņu valodā, kam jābūt instrumentam, lai cilvēks pilnvērtīgi iekļautos valsts sabiedrībā. “Tāpēc deputātiem ir jāizstrādā likumprojekts, kas nodrošinās vienlīdzīgas iespējas iegūt izglītību igauņu valodā neatkarīgi no tā, vai mācību iestāde ir privātā vai valsts,” norādīja Tarands.
“Tikmēr vietējām amatpersonām jānodrošina valsts pamatlikuma ievērošana. Pretējā gadījumā tiek liegta iespēja cilvēkiem mācīties igauņu valodā.” Saskaņā ar likuma grozījumiem turpmāk privātajās skolās mācību valoda būs igauņu, bet atļauju veikt mācības citā valodā varēs piešķirt tikai valdība.
Par pieņemtajiem grozījumiem nepatiku jau paudusi krievvalodīgo kopiena, kura grib saglabāt līdzšinējo kārtību, kas paredz iespēju mācīties krievu valodā vismaz privātģimnāzijās. Lielākās iebildes cēlušas Tallina un Narvas pašvaldības, kas 2010. gadā grasījās veidot privātskolas, kur mācības notiks tikai krievu valodā, raksta Krievijas ziņu aģentūra “Interfax”. Taču Igaunijas valdība mēriju plānus izjauca. Tiesa, gadu vēlāk Tallinas krievu kopiena izveidoja fondu “Tallinas krievu licejs”, uz kura pamata tika plānots veidot privāto vidusskolu. Taču nule izstrādātie likuma grozījumi arī šai iecerei, visticamāk, pārvilks treknu strīpu.
Jāatzīmē, ka Igaunijas valodas inspekcija ik gadu izvērtē skolotāju igauņu valodas zināšanas. Saskaņā ar ziņojumu par 2012. gadu 40 procentiem skolotāju kādā Tallinas krievvalodīgo skolā joprojām nav pienācīgu valsts valodas zināšanu, raksta Igaunijas laikraksts “Postimees”. Pērn tie skolotāji, kuru valodas zināšanas bija nepilnīgas, tika cauri ar brīdinājumu, taču šogad dažiem mācību iestāžu darbiniekiem ar nepietiekamām igauņu valodas zināšanām piespriesti naudassodi. “Tallinas skolā, kur atsevišķi mācību priekšmeti tiek pasniegti arī krievu valodā, trīs skolotājiem piespriests 150 eiro naudassods, bet vēl diviem – 200 un 300 eiro,” paziņoja Valsts valodas inspekcija. Vienlaikus tā gan atzina, ka pēdējos gados igauņu valodas zināšanas mācību spēkiem uzlabojušās.
