No Vācijas sagaida stiprāku Eiropu. Kā to panākt, intervijā stāsta Vācijas vēstnieks Latvijā Nikolajs fon Šepfs 0
Ieva Alberte, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
No 1. jūlija sākas Vācijas prezidentūra, un tās mērķis ir Covid-19 seku pārvarēšana. Vairāk par to intervijā ar Vācijas vēstnieku Latvijā Nikolaju fon Šepfu.
Šī ir pirmā Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieka intervija Latvijas medijiem, jo jaunajā amatā Nikolajs fon Šepfs darbojas gadu. Iepriekš strādājis kā diplomāts Kijevā, Ņujorkā, Bukarestē, vadījis politikas nodaļu vēstniecībā Krievijā. Bijis vēstnieks Apvienotajos Arābu Emirātos un Kiprā.
Kad tiekamies vēstniecībā Raiņa bulvārī, vēstnieks sarunu sāk ar to, ka no rīta noklausījies pazīstamā vācu žurnālista Gabora Steingarta podkāstu “Mums ir start-up domāšana” ar Latvijas Republikas prezidentu Egilu Levitu, kurā viņš stāsta, ko vācieši varētu mācīties no latviešiem.
Vēstnieks slavē lietotnes “Apturi Covid” radītājus, sakot: “Gudra pieeja, un pirmajiem pasaulē.” Latvijas valdības rīcību krīzē dēvē par izcilu.
Kā un kur jūs pārlaidāt pandēmiju, kādu mācību tā devusi?
N. fon Šepfs: Daļu – Berlīnē, daļu – Rīgā. Biju Vācijā, kad tika slēgta gaisa satiksme un nācās uzturēties mājās Berlīnē. Bija tik neierasti redzēt, ka uz manas ielas tikpat kā nav automašīnu, kafejnīcas – slēgtas.
Kad braucu atpakaļ uz Latviju, robežsardze bija ļoti stingra. Sākotnēji nevēlējās mani ielaist valstī – dzirdēju nedaudz neierastu jautājumu vēstniekam: “Kāds ir mērķis, ierodoties Latvijā?”
Covid-19 mums visiem iemācījis būt vienotākiem, pieņemt lēmumus ātrāk, nekā ierasts.
Mēs tiekamies 1. jūlijā. Dienā, kad Vācija kļūst par prezidējošo ES valsti. Kādi ir prezidentūras mērķi?
No Vācijas prezidentūras tiek sagaidīts daudz, Vācija to ļoti labi apzinās. Ir jāturpina ES koordinētie pasākumi Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai. Šis nodoms cita starpā ir iekļauts devīzē, ko Vācija ir izvirzījusi savai prezidentūrai: “Kopā stiprākai Eiropai.” Arī mans personīgais viedoklis ir – mums jākļūst stiprākiem.
Vācija vēlas turpināt darbu pie divu lielu un svarīgu jautājumu noslēgšanas. Pirmkārt, lai nodrošinātu ekonomikas atjaunošanu, pēc iespējas ātrāk jāpanāk vienošanās par ES daudzgadu budžetu un Eiropas atveseļošanas plāna instrumentu “Next Generation EU”. Otrkārt, jāpabeidz sarunas par turpmākajām attiecībām ar Lielbritāniju.
Arī godīgi un ilgtspējīgi jāvirza digitālā un ekoloģiskā transformācija. Jāstiprina Eiropas solidaritāte un sociālā integrācija, jāturpina attīstīt patvēruma un migrācijas politiku. Eiropai ir jānostabilizē kaimiņattiecības un jāveicina partnerattiecības ar Āfriku, kā arī jāveido vienota dalībvalstu pozīcija attiecībās ar Ķīnu. Jāstiprina tiesiskums kā Eiropas galveno pīlāru.
Jūs pirms intervijas atsaucāties uz kancleres Angelas Merkeles 18. jūnija runu kā labu piemēru, lai saprastu, kā Vācija plāno prezidentūru, kas nebūs tikai atveseļošanās no pandēmijas.
Jā, kanclere skaidroja, ka pandēmijas seku novēršanas dēļ no uzmanības loka netiks aizmirstas citas jomas. Piemēram, klimata aizsardzība un vienlaikus pārorientēšanās uz klimata neitrālu ekonomiku.
Kanclere skaidroja, kā klimata pārmaiņas un arī progress digitālajā attīstībā dziļi izmaina mūsu ekonomiku, darbu un dzīvi, tāpēc, balstoties uz pagājušajā gadā pieņemtajiem klimata lēmumiem, īpaši jāakcentē prasība pēc atbalsta zaļajai izaugsmei un digitālajam progresam gan Vācijas nākotnes paketes, gan arī Eiropas atveseļošanas fonda kontekstā.
EK izstrādātā Zaļā kursa stratēģija piedāvā centrālo vadlīniju Eiropas ekonomikas atveseļošanai un vienlaikus arī lielu iespēju, īpaši Eiropas inovatīvajiem uzņēmumiem. Domājot par nākamo paaudžu nākotni, intensīvi tiks turpinātas konsultācijas par Eiropas likumu klimata aizsardzībai, lai panāktu dalībvalstu kopīgu pozīciju.
Mērķis ir panākt to, lai līdz 2050. gadam Eiropas klimata neitralitāte būtu juridiski saistoša un tam attiecīgi varētu piemērot arī 2030. gada mērķus.
Kā saprast kancleres minēto digitālo suverenitāti? Ko tā sevī iekļauj?
Panākt progresu tautsaimniecības un sabiedrības digitalizācijā. Lai arī turpmāk nodrošinātu Eiropas ekonomikas panākumus un līdz ar to arī tās rīcībspēju, Eiropai jākļūst tehnoloģiski un digitāli suverēnai.
Jo pandēmijas rezultātā nepārprotami izkristalizējās tas, ka Eiropa digitālajā jomā ir ļoti atkarīga gan tehnoloģiju, gan pakalpojumu ziņā. Ir jāspēj pašiem pieņemt lēmumu par to, kur tieši nepieciešama Eiropas neatkarība un kā to gribam īstenot. Tas attiecas, piemēram, uz drošas un uzticamas Eiropas datu infrastruktūras izveidi, uz kapacitāšu izveidi mākslīgajā intelektā vai arī kvantu datorikā.
Kāpēc prezidentūra pievēršas tieši attiecībām ar Āfriku, ne tikai Ķīnu?
Labi zināms ir fakts, ka Āfrikas valstis īpaši cieš no koronavīrusa sekām. Tās guvušas plašu pieredzi dažādu pandēmiju apkarošanā, piemēram, ar Ebolas vīrusu.
Eiropas Savienības un Āfrikas Savienības samitā, kas notiks oktobrī, tiks diskutēts par to, kā mīkstināt pandēmijas sekas. Bet runa būs arī par to, kā veidot partnerattiecības ar Āfriku kā perspektīvu kontinentu.
Covid-19 krīzes sākumā Eiropas dalībvalstis lēmumus pieņēma katra atsevišķi. Eiropas Komisija reaģēja novēloti. Vai Vācija veiks uzlabojumus ES krīzes risināšanas mehānismos?
Šo izaicinājumu mēs varēsim veiksmīgi pārvarēt tikai tad, ja mēs ES un globālā mērogā pratīsim sadarboties pragmatiski un kooperatīvi. Tas attiecas uz mūsu centieniem saistībā ar tiešo krīzes pārvaldību un krīzes apturēšanu, kopīgu un koordinētu darbu, lai atceltu atlikušos vienotā tirgus un Šengenas zonas ierobežojumus, kā arī darbu, lai izveidotu iekļaujošu izaugsmes stratēģiju.
Mēs izdarām savus secinājumus no krīzē piedzīvotā un vēlamies optimizēt iekšējo un ārējo krīzes pārvaldību, lai labāk reaģētu uz turpmākiem izaicinājumiem.
Pabeigt sarunas par turpmākajām attiecībām ar Lielbritāniju – tāds ir viens no prezidentūras nodomiem. Kā beigsies breksits, ja Lielbritānija ies ārā bez vienošanās?
Ja vienošanās netiks panākta, gada beigās var piepildīties scenārijs par izstāšanos bez vienošanās. Vācijas un Lielbritānijas ekonomiskās attiecības breksita ietekmē piedzīvo kritumu un turpina samazināties.
Mēs pieliksim visas pūles, lai nenotiktu izstāšanās bez vienošanās. Mērķis ir panākt visaptverošu un ambiciozu vienošanos. Lai to panāktu, Eiropas Savienībai jārunā vienā balsī.
Jaunās partnerības galvenajam elementam vajadzētu būt brīvās tirdzniecības līgumam, tostarp godīgiem tirdzniecības noteikumiem. Tas, kāda būs sadarbība nākotnē, galvenokārt atkarīgs no Apvienotās Karalistes. Paralēli mums jāgatavojas visiem iespējamajiem scenārijiem, ieskaitot to, ka iespējama arī izstāšanās bez vienošanās. Mums ES ir jāsāk domāt arī par ārkārtas rīcības plānu.
Kāda ir kancleres Angelas Merkeles šā brīža nostāja?
Kanclere uzskata, ka bumba patlaban atrodas britu laukuma pusē. Pagājušajā nedēļā “Süddeutschen Zeitung” viņa teica: “Protams, Lielbritānijas un visu ES dalībvalstu interesēs būtu panākt noregulētu izstāšanos.”
Kad Vācija palielinās izdevumus NATO līdz 2% no IKP, ko apņēmusies tāpat kā citas NATO valstis?
Te vēlos citēt Vācijas aizsardzības ministres teikto pērn oktobrī Rīgas konferencē: “Ir plāns līdz 2024. gadam palielināt līdz 1,5% un 2031. gadam – 2%.”
