Stiprais vājais dzimums jeb Kādēļ vīrietim jāiet pie psihologa 0
Autors Marks Jermaks, psihologs
Īsts vīrietis pats tiek galā ar visām savām problēmām. Vīrieši neraud. Emociju izrādīšana vai šaubīšanās ir vājuma pazīme. Attiecību jautājumi vīriešus neinteresē utt. Šie un daudzi citi stereotipi kavē “stiprā” dzimuma pārstāvjus vērsties pēc palīdzības pie psihologa. Bet reizēm vajag, ak vai, kā vajag!
Šķiet, nav visaptverošu statistikas datu par vīriešu un sieviešu proporcionālo sadalījumu psihologu praksēs. Bet skaidrs ir viens – “stiprā” dzimuma pārstāvji psihologa kabinetā nokļūst krietni retāk.
Kāpēc tāda disproporcija?
Nav noslēpums, ka rietumu kultūrā pēdējās desmitgadēs bijis daudz pārmaiņu, ieskaitot izpratnē par vīrišķību un sievišķību. Vīrietis kā skarbs patriarhālas ģimenes galva – tā jau ir pagātne. Tomēr jūtu izrādīšana, spontānums, emocionālā atklātība mūsu sabiedrībā joprojām tiek uzskatītas par tipisku sievišķības izpausmi. Bet visiem zināmais uzstādījums “vīrieši neraud” (nesūkstas, nepārdzīvo) joprojām ir spēkā.
Vīrietim, kurš riskējis vērsties pēc psiholoģiskas palīdzības, nākas pārvarēt aizspriedumainus šķēršļus. To, starp citu, bieži var novērot arī sievietēm, kuras sevi pozicionē kā spēcīgas, pastāvīgas, mūsdienīgas. Diemžēl daudziem, neatkarīgi no dzimuma, vēršanās pie psihologa ir personīgā vājuma apliecinājums (ar visu taču jātiek galā pašam, tomēr nez kāpēc man tas neizdodas!).
Un tomēr reizēm psihologa kabinetā parādās vīrieši, kuri ir gatavi atzīt savas problēmas, kaut ko pārdomāt, kaut ko iemācīties. Kas viņus pamudina lūgt palīdzību svešam cilvēkam no malas?
Iestrēgšana sevī
Reizēm runa ir par dziļiem iekšējiem konfliktiem vai iesaldētām traumām, kas nedod mieru jau daudzus gadus. Pagātnes sliktā pieredze par sevi atgādina visdažādākajos veidos – no ļauniem murgiem naktīs līdz biedējošiem naida uzplaiksnījumiem.
Gadās, ka nespējam precīzi noformulēt uzdevumu. Vienkārši – iekšēji guldz nepatīkama sajūta, ka kaut kas nav tā. Un lai gan mums, iespējams, visu mūžu ir mācīts, ka jādzīvo prātīgi, neizdzīvoto sajūtu bagāža kaut kādos noteiktos periodos var izrādīties nepanesami smaga. Lūk, piemērots brīdis, lai šo bagāžu ja ne izmest pavisam, tad vismaz padarīt vieglāku!
Iestrēgšana attiecībās
Ir vīrieši, kuri vēršas pie psihologa “ne jau sevis dēļ”, viņu mērķis ir saglābt svarīgas attiecības. Kā likums, tās ir laulības krīzes vai grūtības ar bērnu audzināšanu. Savādais uzstādījums, ka “īstam vecim tāpat viss jāzina”, šajos gadījumos nedarbojas. Jebkurš ģimenes pāris – tas ir īsts okeāns, kurā bango pretrunas, domstarpības un konflikti. Un laiku pa laikam izveidojas nopietnas krīzes, kurās noskaidrojas, ka būt kopā ir grūti, bet arī šķirti nevar.
Vēlēšanās saglabāt attiecības ar mīļoto sievieti dažiem vīriešiem ir tik spēcīga, ka viņi ir gatavi ķerties pie tik muļķīgas un emocionāli nogurdinošas nodarbes kā pāru psihoterapija. Un tad speciālista kabinets pārvēršas par platformu, kurā tiek atjaunota pazaudētā tuvība, prasme būt vienam ar otru. Un vēlāk iznesta dzīvē – ārpus kabineta sienām.
Iestrēgšana procesā
Ne mazāk svarīgs iemesls – grūtības sasniegt svarīgus mērķus. Piemēram, profesionālā izaugsme. Daudziem mūsdienu vīriešiem ir grūti saprast, ko viņi vēlas dzīvē sasniegt. Klīst pa dzīvi bez sava aicinājuma un misijas – vīrietim tas šķiet garlaicīgi un nomācoši. Strādājot ar klienta iekšējo pasauli, psihologs vai psihoterapeits palīdz nonākt līdz saknei un saprast, pēc kā dvēsele raud.
Svarīgu lomu šajā spēlē dzīves attīstības fāzes. Piemēram, sasniedzot 30 gadu slieksni, daudzi vīrieši nopietni aizdomājas, vai viņi ir izvēlējušies pareizo ceļu. Šajā posmā mēs atklājam iepriekš nezināmus apvāršņus paši savai personībai un ar jaunu sparu metamies eksistenciālu jautājumu risināšanā. Vēl viens šī vecuma uzdevums – iemācīties veidot tuvas attiecības. Ja tādas prasmes nav, – esi sveicināta, vientulība!
Vājums vai spēks?
Patiesībā, lai atzītu, ka esi iestrēdzis tajā vai citā dzīves posmā, vīrietim nepieciešama liela drosme. Daudz vienkāršāk būtu arī turpmāk izlikties par mačo. Žēl, ka mačo tēls ir tikai tēls. Daudzi no mums iestrēgšanas gadījumā izvēlas ierastākus veidus, kā mazināt sirdsēstus – alkoholu, darbu, seksu, datoru, agresīvu braukšanu u.t.t. Starp citu, atkarības jebkurā formā – arī tas ir pārliecinošs iemesls vērsties pēc palīdzības pie speciālista.
