Vītolu fonds pirmo reizi vēsturē varēs atbalstīt visus pamatotos lūgumus 4
Vairāk nekā piecus miljonus Austrālijas dolāru jeb apmēram trīsarpus miljonus eiro – tik dāsnu ziedojumu, lielāko 16 gadu pastāvēšanas laikā, šopavasar saņēma nodibinājums “Vītolu fonds”. Pateicoties šim Gunāra Šterna testamentārajam novēlējumam, šogad fonds var piešķirt stipendijas visiem jauniešiem, kuri tās fondam bija lūguši un izpildījuši priekšnoteikumus atbalsta saņemšanai. Par to, cik daudziem talantīgiem jauniešiem fonds spēj palīdzēt, saruna ar “Vītolu fonda” valdes priekšsēdētāju VITU DIĶI.
Kādi bija Gunāra Šterna novēlējuma nosacījumi – vai šie miljoni jāliek pamatkapitālā vai var izlietot tūliņ?
Gunāra Šterna novēlējumam nosacījumu nav, katru gadu varēsim stipendijās izmaksāt nepieciešamo summu. Aizsūtījām pateicību Gunāra Šterna kunga sievai Metai. Mēs priecātos, ja arī valdības līmenī tiktu nosūtīta pateicība par tādu labdarību jauniešu izglītībai.
Saņemot jauniešu iesniegumus, izvērtējām, kam ir visgrūtākie dzīves apstākļi un palīdzība nepieciešama visvairāk. Pirmkārt palīdzam bāreņiem un jauniešiem no daudzbērnu ģimenēm – Latvijā ir pat ģimenes, kurās aug 13 atvases. Tagad pirmo reizi fonda vēsturē varēsim atbalstīt visus pamatotos lūgumus, tos, kuriem ir atbilstoši eksāmenu rezultāti un apstiprinājums, ka uzņemti augstskolās un studēs izvēlētajās specialitātēs. Šogad fondam būs vairāk nekā 700 stipendiātu – ar 477 jau sekmīgi studējošiem jauniešiem pagarināsim līgumu par stipendiju piešķiršanu un ar 259 slēgsim līgumu pirmo reizi. Stipendijās izmaksāsim vairāk nekā miljonu eiro.
Katrs saņems 150 eiro mēnesī?
Stipendijas ir dažādas. Mazākā stipendija ir 1500 eiro gadā, ir arī stipendijas par 1850 eiro un 2500 eiro gadā. Lielāko stipendiju maksā “Euroskor” īpašnieks Jānis Andersons – 2500 eiro.
Uzņēmumiem ir mainījusies ziedojumu nodokļu politika. Esam ļoti gandarīti, ka visi sadarbības partneri – SEB banka, “Danske bank”, “Ergo”, “Citadele”, kā arī citi turpina maksāt iedibinātās stipendijas. Piemēram, “Kurekss” īpašnieki Arnis un Jānis Apsīši ik gadus piešķir 38 stipendijas.
Apbrīnojami, ka Gunārs Šterns novēlējis fondam visu mūžā sakrāto.
Šterna kungs ir bijis grāmatvedis. Jau sākot no savas pirmās algas, par to, kas palicis pāri – 20, vai 50 Austrālijas dolāriem – viņš pircis vērtspapīrus. Testamentā “Vītolu fondam” atstāta tieši vērtspapīros ieguldītā mantojuma daļa. Izrādās, viņš bijis ļoti veiksmīgs ieguldītājs un, vērtspapīrus pārdodot, summa izrādījās tik liela.
Sadarbību ar “Vītolu fondu” Gunārs Šterns sāka pirms sešiem gadiem, kad dibināja piemiņas stipendiju sievastēvam. 2016. gadā viņš aizgāja mūžībā. Šis novēlējums ir vairojis uzticību fondam, jo vēl vairāki cilvēki sākuši sadarbību ar mums.
Ir vēl citi lieli testamentāri novēlējumi. Gunārs Šūbiņš no Kanādas stipendijām ir atstājis novēlējumu 300 000 Kanādas dolāru.
Mums ir “Kluso Varoņu fonda” stipendija, ko nodibināja Eduards Anderss un Pēteris Bolšaitis. Viņi izdeva grāmatu “Latvijas klusie varoņi”, un ienākumi no tās tika ziedoti stipendijai. Uz šo atbalstu var pretendēt maģistrantūras un doktorantūras studenti, kuri veic pētījumus par Latvijas vēsturi.
Anitras Liesmas Izoldes Lekseres testamentārais novēlējums – vairāk nekā 600 000 Kanādas dolāru – atstāts rezidentūrā studējošiem sirds ķirurgiem vai onkologiem, kuri papildinās zināšanas ārpus Latvijas.
Ir ziedotāji, kuri vēlas atbalstīt vai nu konkrēta novada studentus, vai arī noteiktas specialitātes apguvējus. Piemēram, Zvejnieku ģimene dod stipendijas ķīmiķiem un mediķiem, “Saules aptieka” – topošajiem farmaceitiem, LPKS “LATRAPS” – lauksaimniekiem, “Kokpārstrāde 98” – meža nozares studentiem. Vilis Vītols juniors, fonda dibinātāja Viļa Vītola dēls, ir nodibinājis stipendiju pārtikas tehnologiem.
Mēs ziedotājus nedalām lielos un mazos, jo ikviens naudu devis no sirds. Pagājušo gadu Elza Kampare, kura dzīvo Latvijā un strādājusi par agronomi, tagad jau deviņdesmitgadīga pensionāre, ziedoja divām stipendijām, un uzskatu, tas bija patiešām ļoti liels ziedojums.
Daudzi bijušie fonda stipendiāti augustā ziedo “Draugu stipendijai” – desmit, divdesmit, simt eiro. Jo savulaik paši saņēmuši atbalstu un atceras, cik ļoti tas palīdzējis. 2007. gadā iesākām ar vienu “Drauga stipendiju”, bet tagad jau tādu ir sešpadsmit: pa mazām summām tiek savākti vairāk nekā 30 000 eiro.
Mācību laikā stipendiātiem ir jāizpilda fonda nosacījumi, bet vai arī pēc tam? Piemēram, kāds laiks jānostrādā Latvijā?
Kad 12. klases jaunieši piesakās stipendijai, vidējai atzīmei jābūt vismaz 7,5. Ja cilvēks jau vidusskolā centies, piedalījies mācību olimpiādēs, tad droši vien arī augstskolā viņš labi mācīsies. Nesen medijos izskanēja ziņas par pētījuma rezultātiem, ka ik piektais students studijas nebeidz. Mūsu stipendiātu vidū tā nav – 22 mūsu stipendiāti studijas beidza ar izcilību.
Ja jaunietim mainās dzīves apstākļi un atbalsts vairs nav nepieciešams, tad no stipendijas viņš atsakās. Šogad, piemēram, viena no stipendiātēm apprecējās un uzrakstīja iesniegumu, ka turpmāk vīrs palīdzēs studēt. Jaunieši, kuri vasaras prakšu laikā atzinīgi novērtēti un dabū pastāvīgu darbu, arī atsakās par labu kādam citam. Jaunieši ļoti ievēro fonda prasīto godīguma principu. Tā, manuprāt, ir ideālā Latvijas nākotnes daļa.
Savulaik daži ziedotāji no trimdas latviešu vidus teica, ka varbūt līgumā jāietver punkts, ka jaunietim pēc studiju beigšanas noteikti jāstrādā Latvijā. Bet, izvērtējot šo priekšlikumu padomē, nolēmām – ja tu kādam cilvēkam palīdzi, tu nedrīksti diktēt viņa dzīvi. 94 procenti no bijušajiem stipendiātiem dzīvo un strādā Latvijā. Četri procenti studē tālāk ārzemēs. Divi no simta ir pārcēlušies uz ārzemēm vai nu mīlestības, vai citu ieganstu dēļ.
Vai ir gadījumi, kad saņemtā nauda jāatmaksā?
Jā, ir gadījumi, kad nauda fondam ir jāatmaksā, ja studijas tiek pārtrauktas un students ir nesekmīgs. Ja jaunietis sekmīgi beidzis studijas, tad tā ir dāvana. Taču ir sirds līgums – apņemšanās ar izglītību sasniegt tādu līmeni, lai nākotnē varētu palīdzēt citiem: kādam radiniekam vai savam pagastam, bet galvenais, lai labdarība tiek iesēta kā sēkla. Vilim Vītolam 1961. gadā piešķīra Forda stipendiju, un 2002. gadā viņš nodibināja “Vītolu fondu”, ieguldot tajā 1 400 000 eiro.
Četri jaunieši jau ir nodibinājuši fondā savas stipendijas. Edgars Poļanskis, kas strādā Ārlietu ministrijā, ziedoja trīs tūkstošus eiro un nodibināja stipendiju savai skolai – Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolai. Andrejs Isajevs ir ārsts, strādā Vācijā, jau vairākus gadus maksā divas stipendijas. Savu stipendiju nodibinājis datorspeciālists Jānis Caune eksakto zinātņu nozarē studējošajiem, Uldis Šalajevs sniedz atbalstu Latvijas Lauksaimniecības universitātē studējošam.
Ir liels gandarījums, ka ziedotājs jaunietim dod ne tikai naudu, bet arī tikšanās reizēs māca vērtības dzīvē. Tā, piemēram, Visvaldis Dzenis ar dzīvesbiedri Sigrīdu svinēja dimantkāzas un par godu šim notikumam nodibināja četras stipendijas. Jaunieši tikšanās reizē ar Dzeņiem ļoti apbrīnoja to, ka abi kopā aizvadījuši jau 65 gadus. Nākamajā vēstulē ziedotājiem viens no puišiem atrakstīja, ka pēc tikšanās ar Dzeņu ģimeni izlēmis bildināt savu meiteni.
Vai esat pētījuši, cik lielai daļai bez fonda palīdzības nebūtu iespējams mācīties?
Apmēram 65 procenti mūsu stipendiātu bez šā atbalsta saņemšanas nevarētu studēt.
It kā šķiet, ka Latvijā ekonomika aug, valstī kopumā situācija uzlabojas. Taču fondā ierodas jaunieši ar ārkārtīgi traģiskiem dzīvesstāstiem, un šogad tādu bijis vairāk nekā iepriekš. Dricānu vidusskolā šovasar nerīkoja izlaidumu, jo ģimenēm nebija naudas svinībām. Vēl seši stāsti bija tādi, no kuriem sapratām, ka jauniešiem palīdzība vajadzīga nekavējoties, lai vispār pabeigtu vidusskolu. Nodibinājām “SOS stipendiju”, kuru iesāka divi jauni uzņēmēji, un citi viņiem pievienojās. Tā varējām pa 150, 200 vai 300 eiro izmaksāt jauniešiem tūliņ, lai viņi spētu pabeigt skolu un atbraukt iestāties augstskolā. Viens no gadījumiem – puisim tētis ir miris, mamma atrodas slimnīcā ar audzēju pēdējā stadijā, un nav citu radinieku, kas spētu palīdzēt. Jaunietis mācās ļoti labi, saprotot, ka izglītība būs vienīgais, lai dzīvē tiktu uz priekšu. Pagastos būtu vairāk jāpievērš uzmanība tiem, kam klājas grūti, un jāpalīdz tieši tajā brīdī.
Ceļu uz fondu puisis tomēr atrada…
Paldies projekta “E-klase” veidotājiem, jo visi 12. klašu skolēni tagad informāciju par pieteikšanos fonda stipendijām izlasa savos telefonos, datoros.
Sociālo darbinieku, skolotāju un direktoru uzrakstītās rekomendācijas mums ļoti palīdz izvērtēt, cik kuram pretendentam stipendija nepieciešama.
Reizēm cilvēkam dzīve ļoti mainās vienā dienā. Pērn gada vidū fondā vērsās meitene, kam iepriekš viss bijis kārtībā, taču pēc tam, kad cūku mēra dēļ ģimenes fermā vajadzējis lopus likvidēt, vecāki vairs nevarēja atbalstīt bērna studijas. Fonds viņai piešķīra stipendiju studiju turpināšanai.
Vai cits gadījums – meitenei piepeši avārijā gājusi bojā mamma. Darba kolēģi sazinājās ar mums, un piešķīrām stipendiju, lai jauniete studijas varētu turpināt.
Vai tagad, kad fondam pēc Gunāra Šterna naudas saņemšanas ir vairāk līdzekļu, nemainīsit nosacījumu, ka stipendiātam noteikti jāstudē Latvijā?
Fonda mērķi nemainām – palīdzam tiem 12. klasi beidzējiem, kuri sāk un turpina studijas Latvijā. Bet, ja ir kāds ziedotājs kā, piemēram, Lekseres kundze, kura vēlējās atbalstīt rezidentūrā studējošos, vai Latvijas agronomu biedrības Amerikā stipendija, kas paredzēta doktorantūrā studējošam lauksaimniekam, izpildām ziedotāja vēlmes un norādījumus. Piemēram, “Rigvir”, Neretas novada uzņēmēji, Leču ģimene piešķir stipendijas 12. klases jauniešiem, lai viņi var padziļināti mācīties, braukt uz sagatavošanas kursiem un ir konkurētspējīgi, lai iestātos augstskolā.
Skolēnu skaits un arī studējošo skaits Latvijā samazinās. Tāpēc šķita, ka ar laiku arī fondā būs mazāk pieprasījumu stipendijām, bet tā nenotiek, jo katru gadu ir ap 400 pieprasījumu. Daudziem cilvēkiem joprojām klājas ļoti grūti, un atbalsts studijām ir ļoti svarīgs.
Mēs nespētu palīdzēt, ja mums nebūtu ziedotāju. Vītolu fonda ziedotāji ir cilvēki, kas dara paši un palīdz citiem. Viņi ir līdzās ikdienā, atbalstījuši izšķirošā brīdī, palīdzējuši un devuši cerību un piepildījuši klusu sapni. Fonda veiksmes atslēga ir cilvēku līdzdalība un patiesa ieinteresētība jauniešu likteņos. Par to vislielākā pateicība.
