Itālijā stipendija tikai uz papīra 0
Itālijas konstitūcijas 34. pants paredz, ka spējīgākajiem jauniešiem ir tiesības iegūt augstāko izglītību arī tad, ja viņiem trūkst līdzekļu šim mērķim.
Nu jau vairākus gadus praksē šis pants nedarbojas, studentu skaits Itālijas universitātēs sarūk, jo krīzes skartās ģimenes nespēj nomaksāt studiju maksu, kas ir viena no lielākajām Eiropā. Un 60 000 studentu, kas ir ieguvuši tiesības uz valsts stipendiju, to nesaņem, jo reģionu kasēs tam trūkst naudas.
Sardīnietes pieredze
Džesika Saba ir 22 gadus veca politoloģijas studente, dzimusi un augusi Iglesiasā, ko pati dēvē par Sardīnijas nolaistāko provinci, bet nu jau trešo gadu studē salas administratīvajā centrā Kaljāri. Ar izcilām sekmēm viņa tikusi līdz trešajam kursam, taču šogad piedzīvojusi lielu vilšanos – godam nopelnīto valsts stipendiju viņa tomēr nevarēs saņemt – reģions ir samazinājis stipendiju izmaksai atvēlētos līdzekļus.
“Šajā valstī nav iespējams studēt bez ģimenes ekonomiskā atbalsta, taču mani vecāki ir šķīrušies un nevar man daudz palīdzēt. Kopš mamma palikusi bez darba, tikai ar vecmammas palīdzību varu nomaksāt īri. Līdz šim mans galvenais atbalsts bija valsts stipendija spējīgākajiem studentiem, bet tagad esmu palikusi bez tās un nezinu, kā tikt galā. Trīs vakarus nedēļā strādāju par bārmeni un tā nopelnu 120 eiro mēnesī, ar ko pietiek tikai grāmatām un ēšanai. Vairāk strādāt nevaru, lai neiekavētu studijas un izpildītu ar universitāti noslēgtā līguma nosacījumus. Kaut gan reizēm šķiet, ka šīs valsts apstākļi mani spiež padoties,” saka Džesika.
Studente jau no pirmā kursa saņēma valsts stipendiju un bijusi pārliecināta, ka saņems arī šogad, jo viņas sekmes ir palikušas iepriekšējā līmenī.
“Ir sāpīgi redzēt, ka tiesības, kas tiek sludinātas uz papīra, praksē nedarbojas. Mums, dienvidniekiem, studēt ir ļoti svarīgi, jo izglītība var atvērt daudzas durvis. Kaut gan ātri saproti, ka arī augstskolas diplomam vairs nav vērtības – redzu vecāko kursu studentus, kuri aizvien meklē darbu bārā, jo nevar atrast neko piemērotāku. Tas nerosina studēt, tomēr man patīk manas studijas,” atzīst Džesika.
Itālijas universitātes grimst
Divdesmit Itālijas augstskolas ir uz bankrota robežas, studentu skaits samazinās, sarucis arī Itālijas universitāšu starptautiskais prestižs. Vairāk nekā 200 000 augstskolu beidzēju ir bez darba. Itālijā ir ES mazākais augstskolu beidzēju īpatsvars un viena no augstākām studiju maksām, kas tiek aprēķināta pēc īpašas formulas, ņemot vērā ne vien studiju virzienu, bet arī studenta ģimenes ienākumus.
Valsts stipendijas tiek finansētas no trijiem avotiem: valsts stipendiju integratīvā fonda, reģionu budžeta un no īpaši šim mērķim radīta reģionālā nodokļa. Līdz 2010. gadam šie līdzekļi katru gadu tika palielināti un stipendiju piešķīra gandrīz visiem studentiem, kas atbilda prasībām, bet beidzamajos trijos gados situācija krasi pasliktinājusies. Lai nodrošinātu stipendijas visiem studentiem, kam tās pēc likuma pienākas, būtu nepieciešami 500–600 miljoni eiro gadā jeb līdzīga summa, kādu stipendijām atvēl Francija un Vācija. Bet šobrīd Itālijas valsts stipendiju integratīvais fonds var rēķināties tikai ar 150 miljoniem eiro, starpību, cik iespējams, sedz reģioni.
Studenti nereti jūtas diskriminēti arī savas teritoriālās piederības dēļ, jo valsts ziemeļu reģioni spēj izmaksāt vairāk stipendiju nekā dienvidu reģioni, īpaši Kampānija, Sardīnija un Sīcīlija, kur šim nolūkam tiek piešķirts daudz mazāk līdzekļu, nekā nepieciešams.
Cik daudzi paliek bešā? Pēc izglītības ministrijas datiem, 2011./2012. mācību gadā par tiesīgiem saņemt valsts stipendiju tika atzīts 171 000 studentu, bet to izmaksāja vien 114 000 jeb 66% no viņiem. 57 000 augstākās izglītības ieguvēju palika “aiz svītras”. Gadu iepriekš šī starpība bija 45 000 studentu.
Itālijas valdība ir apņēmusies no nākamā gada atkal vērst šo situāciju uz labo pusi, piešķirot valsts stipendiju integratīvajam fondam papildu 100 miljonus eiro.
Fakti
Vidējā studiju maksa Itālijas augstskolās ir 1300 eiro, un to maksā 88% no visiem studentiem;
studiju kredīti nav pieejami;
valsts stipendijas 1904 – 5052 eiro apmērā saņem 7,5% studējošo, uz tām var pieteikties tikai tie, kam ir teicamas sekmes un ļoti zemi ģimenes ienākumi.
