Ne vienmēr var palīdzēt 0
Pēc klostrīdiju iekļūšanas brūcē cilvēks var saslimt triju dienu līdz trīs nedēļu laikā. Vispirms ievainojuma vietā rodas apsārtums un sāpes. Slimība sākas pēkšņi. Vairāk nekā 80% gadījumu ir vispārēji krampji. Vispirms saspringst žokļu muskuļi un seja savelkas tā sauktajā sardoniskajā smīnā – izskatās, ka cilvēks smejas un raud vienlaikus. Raksturīgs kakla stīvums, rīšanas grūtības, sāpes vēdera muskuļos, nespēja saliekt rokas un kājas. Starpenes muskuļu krampju dēļ cilvēks var nespēt nokārtot dabiskās vajadzības. Ķermenis izlokās dažādos nedabiskos leņķos, var plīst muskuļi, pārlūst kauli. Ir saspringusi elpošanas muskulatūra, un iespējams nosmakt, tāpēc slimnieks nereti tiek pieslēgts pie mākslīgās elpināšanas aparāta. Retāk krampji izpaužas tikai ap brūci. Parasti slimība ilgst 3–4 nedēļas.
Var pazemināties asinsspiediens, paātrināties vai palēnināties sirdsdarbība, būt svīšana un drudzis.
Māris Liepiņš pieļauj, ka stingumkrampjus vieglākā formā mediķi retās sastopamības dēļ kādreiz varētu būt palaiduši garām un cilvēks izveseļojies pats.
Smagos gadījumos stingumkrampji var nepāriet ilgstoši, pat saņemot mediķu palīdzību. Slimnieku parasti sāk ārstēt intensīvās terapijas nodaļā. Izveseļošanās laiks atkarīgs no tā, cik drīz sasirgušais vērsies pie ārsta. Jo brūce tuvāk galvai vai kaklam, jo drīzāk toksīns var nokļūt galvas smadzenēs un slimība izpausties smagāk. Pat ārstējot vismaz 10–20% slimnieku no stingumkrampjiem mirst.
Uzziņa
• Pēc potēšanas kalendāra pirmā kombinētā vakcīna pret difteriju, stingumkrampjiem un garo klepu bērnam jāsaņem divu mēnešu, bet pēdējā – 14 gadu vecumā. Pēc tam dzīves laikā atkārtoti jāpotējas reizi desmit gados. Īpaši svarīgi vakcinēties pirms došanās uz neattīstītām valstīm, kur ir slikti sanitāri higiēniskie apstākļi.
• Ar valsts apmaksātu vakcīnu pret difteriju un stingumkrampjiem var potēties ikvienā medicīnas iestādē, kur piedāvā vakcinācijas pakalpojumus.
