Stingumkrampji. Iespēja inficēties nav zudusi 0
Latvijā jau četrus gadus nav reģistrēts neviens saslimšanas gadījums ar stingumkrampjiem, taču pasaulē tie joprojām ik gadu izdzēš dzīvību aptuveni pusmiljonam cilvēku, kuri nav potējušies. Tāpēc infektologi aicina vakcinēties pret stingumkrampjiem. Vai ir pamats bīties no šīs šausmīgās slimības?
Stingumkrampji jeb tetāns ir bakteriāla infekcijas slimība, kas skar nervu sistēmu un muskulatūru, izpaužoties ar muskuļu saspringumu un stipriem, sāpīgiem krampjiem. Tos ierosina baktērijas klostrīdijas – anaerobi mikrobi, kas spēj dzīvot tikai bezskābekļa vidē. Ļoti izturīgās baktērijas ir izplatītas visā pasaulē un mīt galvenokārt ar kūtsmēsliem mēslotā zemē. Jo augsne bagātāka ar trūdvielām, jo tām labvēlīgāki apstākļi. Tās mājo arī cilvēku un zīdītājdzīvnieku gremošanas traktā un nokļūst zemē ar izkārnījumiem, kur veido sporas.
Tetāns ir izplatīts lielākoties jaunattīstības valstīs, kur ir slikti sanitāri higiēniskie apstākļi un mazas iespējas vakcinēties, taču klostrīdijas kopš seniem laikiem mīt arī Latvijas augsnē. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju slimību uzraudzības dienesta vadītājs infektologs Māris Liepiņš aicina nepakļaut bērnus un sevi smagas slimības riskam un vakcinēties, jo iespēja inficēties nav zudusi.
Palīgā, kāja pušu!
Klostrīdijas var izraisīt problēmas, ja iekļūst brūcē un sāk ražot toksīnu, kas ar asiņu starpniecību aizceļo uz centrālo nervu sistēmu. Par laimi, tas var notikt tikai tad, ja cilvēks nav vakcinējies un organismā nav aizsargvielu pret šo toksīnu.
Stingumkrampjus mēdz dēvēt par baso kāju slimību, jo ar tiem visbiežāk inficējas, staigājot kailām kājām un ievainojot pēdas. Visbīstamāk ir, ja, piemēram, uzkāpj uz naglas un pušumu pēc tam īpaši neapstrādā. Turklāt brūcē var iekļūt ne tikai klostrīdijas, bet arī citi mikrobi, piemēram, stafilokoki, izraisot sastrutojumu. Arī plēstas brūces rada baktērijām labvēlīgus apstākļus, jo zem ādas veidojas kabatiņas, kur tām labpatīk iemitināties.
! Mikrobi var iekļūt ādā pat caur sīku bojājumu, tāpēc nevajadzētu likt zemi pie bites koduma vietas, kā nereti mēdz darīt. Lai noņemtu tūkumu, nepieciešams vēsums, nevis zeme.
Protams, ne katra skramba ir bīstama, tomēr, ja ādu savaino, staigājot pa zemi vai uzkāpjot uz naglas, stingumkrampju risks pastāv. Tas atkarīgs no brūces dziļuma un imūnsistēmas stipruma.
Ar tetānu iespējams saslimt arī pēc apdegumiem un apsaldējumiem, jo nedzīvajos audos var ieperināties klostrīdijas.
Jaundzimušajiem iespēja inficēties ar stingumkrampjiem pastāv neplānotās mājdzemdībās, ja blakus nav profesionāls mediķis (kā tas ir plānotās mājdzemdībās) vai vecākiem nav atbilstīgu sanitāri higiēnisko apstākļu un nabas saite tiek pārgriezta ar nesteriliem instrumentiem. Bīstamība pastāv, arī veicot nelegālo abortu.
Ar piesardzību
Risks saslimt ar stingumkrampjiem mazināsies, izmazgājot brūci ar ūdeni un ziepēm. Degvīnu dezinficēšanai labāk neizmantot, jo tas var piededzināt audus. Protams, katras brūces dēļ nevajag doties uz slimnīcu, taču vēlams vismaz telefoniski konsultēties ar mediķi.
! Par ūdeņraža pārskābes lietošanu dezinficēšanai pastāv atšķirīgi viedokļi. Daži speciālisti uzskata, ka tā labi nogalina anaerobos mikrobus, tostarp klostrīdijas, taču citi domā, ka tā nomērdē audus, radot šo baktēriju attīstībai labvēlīgus apstākļus.
Māris Liepiņš iesaka lielākas brūces apstrādi uzticēt mediķim, kurš izņems bojāgājušos audus un to apkops profesionāli.
Ja gadījies nopietni ievainot ādu, piemēram, ciešot autoavārijā, svarīgi zināt, vai esam vakcinēti. Ja pēdējais vakcinēšanās laiks aizmirsts un nav atrodama potēšanas pase, nepieciešams ievadīt imūnglobulīnu pret tetanusu, proti, aizsargvielas, kas samazina toksīna iedarbību, kā arī vienlaikus uzsākt vakcinēšanu.
! Pret stingumkrampjiem izmanto kombinēto vakcīnu, kas vienlaikus sargā arī no difterijas. Latvijā ar difteriju saslimst līdz pat desmit cilvēku gadā, ko Eiropas Savienībā uzskata par katastrofālu situāciju. Tas liecina, ka daudzi iedzīvotāji nav vakcinēti un nebūtu brīnums, ja kāds saslimtu arī ar stingumkrampjiem.
