“Valdības rīkojums – īsti laikā un vietā.” Stingrās prasības aktivizējušas pašvaldības 15
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nedēļas sākumā lielākajā daļā Latvijas pašvaldību tika izdots rīkojums, ar kuru visiem pašvaldības iestādēs un kapitālsabiedrībās strādājošajiem ir uzdots līdz 15. novembrim nodrošināt Covid-19 drošības sertifikātu, kas apstiprina vakcinācijas vai vīrusa pārslimošanas faktu.
Visi arī ir brīdināti – tie darbinieki, kuri nevarēs sertifikātu uzrādīt, tiks atstādināti (nevis atbrīvoti) no darba pienākumu veikšanas bez darba algas saglabāšanas.
Taču pašvaldības jau tagad ir sākušas apzināt personas, kas dažādu iemeslu dēļ negatavojas vakcinēties, lai laikus atrastu cilvēkus, kas varētu veikt viņu pienākumus pēc atstādināšanas.
Pašvaldības vairāk vai mazāk ir sagatavojušās arī attālinātajam darbam, pie kura jau bija pieradušas iepriekšējās ārkārtējās situācijas laikā.
Tiesa, toreiz bija dažas vietvaras, kur darbinieki turpināja nākt uz darbu klātienē nevis tāpēc, ka nevarētu strādāt mājās, bet tāpēc, ka darba devēji neuzticējās saviem cilvēkiem, nebūdami droši, ka viņi veltīs pilnu darba laiku pienākumu veikšanai un nenodarbosies ar citām lietām.
Vairākas domes arī sēdes rīkoja klātienē. Piemēram, Ogres novada toreizējā dome 2020. gada maijā anulēja mandātu vienai deputātei par nepiedalīšanos astoņās sēdēs bez attaisnojoša dokumenta.
Domniece toreiz skaidroja, ka atrodas riska grupā un lūdza iespēju sēdē piedalīties attālināti.
Aizvadītajā vasarā ir izveidoti jaunie novadi un ievēlētas jaunās domes. “Latvijas Avīzes” aptaujāto pašvaldību vadība apgalvoja, ka ir gatavi strādāt attālināti.
Taču Klientu apkalpošanas centri ir vieta, kur daļa iedzīvotāju var saņemt drukātā veidā Covid-19 sertifikātu, tāpēc šī iestāde, piemēram, Cēsu novadā būs pieejama “zaļajā režīmā”, kā arī personām, kas ieradušās pēc sertifikāta, apstiprināja Cēsu novada priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šteins (“JV”).
Valdības sēdē pagājušajā piektdienā uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (“AP”) jautājumu, vai prasības attiecas arī uz pašvaldību deputātiem kā amatpersonām, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis atbildēja apstiprinoši.
Preses konferencē gan viņš atzina, ka par pašvaldību un Saeimas deputātiem, kas ir vēlētas amatpersonas, ir vēl nepieciešams juridisks skaidrojums.
Nevis noliedzēji, bet neizlēmīgie
“Latvijas Avīzes” aptaujātajās pašvaldībās gandrīz visi deputāti bija vakcinējušies, vienam domniekam ir ārstu konsilija slēdziens, ka viņam nav ieteicams saņemt vakcīnu. Cēsu novada mēra vietnieks A. Šteins pastāstīja, ka konkursā uz vadošu amatu pašvaldībā pieteikusies kandidāte, kas nebija vakcinējusies.
Uz jautājumu, kā viņa plāno veikt savus pienākumus, pretendente atbildējusi – ja tikšot apstiprināta amatam, tad potēšoties, bet tagad nav bijusi vajadzība.
“Liela daļa iedzīvotāju ir nevis antivakseri, bet neizlēmīgie,” uzskata A. Šteins.
Cēsu novadā apvienojās septiņas pašvaldības, kurās vakcinēšanās aktivitāte ir dažāda. Agrākajā Cēsu novadā poti saņēmuši 47,4%, bet, piemēram, Vecpiebalgas – 37,5%, Līgatnes – 39,7%. A. Šteins uzskata, ka daudz ko nosaka cilvēciskais faktors.
Viņam ir zināmi cilvēki, kurus ģimenes ārsts, kura praksē ir iespējams potēties, tomēr esot centies netieši atrunāt, sakot, ka nav kur steigties.
“Valdības rīkojums attiecībā uz vakcinēšanos ir pamatots – īsti laikā un vietā,” uzskata A. Šteins.
Kaimiņos esošajā Valmieras novadā iekļāvās arī Rūjienas novads, kurā bija labākie vakcinēšanās rādītāji – 52,4%. Bijušais Rūjienas novada priekšsēdis, Valmieras novada mēra vietnieks Guntis Gladkins (Vidzemes partija) gan atzina, ka šie skaitļi katrā gadījumā ir jāanalizē atsevišķi.
Rūjienas novadā tas ir augstāks, jo tajā atrodas trīs sociālās aprūpes iestādes – valsts, pašvaldības un arī privātā. G. Gladkins nedomā, ka valdības rīkojuma izpilde pašvaldībai varētu radīt problēmas, jo lielākā daļa darbinieku jau esot vakcinējušies.
Vēlas vienotu informācijas bāzi
Cita situācija ir Latgalē, kur ir zemākais iedzīvotāju vakcinēšanās rādītājs, kam ir arī citi iemesli – īpaši, ja runā par pierobežu, kur cilvēki tikpat kā neskatoties Latvijas Televīzijas ziņas un dzīvojot citā informatīvajā telpā.
Vienotas informācijas bāzes trūkumu Krāslavas novada priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (LZS) uzskata par galveno problēmu. Katra ministrija izplatot savu informāciju, kas nereti ir atšķirīga.
Ir vairākas mājaslapas internetā, kur informē par Covid-19, bet vajadzētu būt vienai vietai, kur viss svarīgais iedzīvotājiem saprotami un vienkārši izskaidrots, uzskata novada vadītājs.
Bijušā Krāslavas novada teritorijā vakcinējušies bija 29,6% iedzīvotāju, bet jaunajā novadā iekļautajā Dagdas pašvaldībā – 24,5%. G. Upenieks tam saredz vairākus iemeslus, ieskaitot to, ka valdība iepriekš šajā darbā neesot iesaistījusi pašvaldības un ar tām nesadarbojās, jo daudzi cilvēki domes vadībai ir jāuzrunā individuāli, bet, lai to izdarītu, ir nepieciešama informācija.
Joprojām ir ierobežota datu pieejamība un liegts uzzināt arī saslimušos. Skolās aizsūta visu klasi karantīnā, bet bērniem, jūtoties sliktāk, būtu svarīgi saprast, vai tas varētu būt tāpēc, ka viņš ir kontaktējies ar saslimušo.
Daudzi cilvēki dzīvo savās viensētās, un viņiem nav lielas vajadzības kaut kur pārvietoties un satikties ar citiem ārpus savējo loka. Vakcinējoties tie, kuriem tas nepieciešams darba vai ceļojumu dēļ.
Riebiņos, kas tagad ir Preiļu novadā, Covid-19 sertifikātu saņēmuši 22% iedzīvotāju. Bijušais Riebiņu novada priekšsēdis, tagad Preiļu novada priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Rožinskis (NA) nezināja tam iemeslus.
Viņš pieļauj, ka ietekmi uz datiem atstājis arī tas, ka daļa pašvaldībā deklarēto te nedzīvo. Laukos arī no viensētām nav viegli nokļūt līdz vakcinācijas punktam, ne visās ģimenes ārstu praksēs bija iespēja potēties.
P. Rožinskis domā, ka Preiļu pašvaldībai valdības rīkojuma izpilde nevarētu radīt grūtības, jo visi darbinieki esot atbildīgi un liela daļa jau esot vakcinējušies.
Cer, ka skolotāji neaizies
Valmieras un Cēsu novada pašvaldībās par skolotāju (ne)vakcinēšanos nav īpašu bažu, cerot, ka skolu darbību varēs nodrošināt un nebūs jāpiedzīvo pedagogu aiziešana.
Savukārt Pierīgā Ķekavas novada vadība ir informējusi arī valsts augstākās amatpersonas un Latvijas Pašvaldību savienību, ka novadā bija apzināti 63 pedagogi, kas līdz septembra beigām nebija vakcinējušies un esot apsvēruši iespēju darbu pamest.
Tas skartu Ķekavas vidusskolu, Baložu vidusskolu, Ķekavas mūzikas skolu, Baldones vidusskolu, Pļavniekkalna sākumskolu, bērnudārzu “Bitīte”, kas pašvaldības vadību uztrauca visvairāk, un mazākā mērā – vēl vairākas izglītības iestādes.
Ķekavas novada priekšsēdis Juris Žilko (“LA”/”Izaugsme”) “Latvijas Avīzei” teica, ka nedēļas sākumā šo pedagogu skaits ir samazinājies. Viņam pašam ir Covid-19 sertifikāts, vakcinējušies ir arī viņa ģimenes locekļi, kas vecāki par 12 gadiem.
Taču kā pašvaldības vadītājs viņš sastopoties ar reālo situāciju – esot arī pedagogi, kas ir kategoriski pret vakcinēšanos vai pat sola tiesāties. Iemesli varētu būt dažādi, ieskaitot cilvēciskās bailes no potēšanās varbūtējām sekām, jo “cilvēki gremdējas sociālajos tīklos un ir ietekmējušies no tur lasītā”.
J. Žilko teica, ka arī vakcinētie pedagogi ir satraukušies, jo viņiem pēc tam var uzlikt dubultslodzi no darba aizgājušo vietā. Mērs minēja, ka ir arī iestādes, piemēram, aģentūra “Ķekavas ambulance”, kur vakcinēti ir visi darbinieki.
Krāslavas novada priekšsēdis G. Upenieks norādīja, ka pašvaldību var skart arī vakcinēto skolotāju aiziešana, jo bagātās pašvaldības var “pārpirkt” Latgales pierobežas skolu pedagogus, solot viņiem lielāku algu un labvēlīgākus darba apstākļus.
Būšot tāpat kā ar ārstiem. G. Upenieks uzskata, ka atsevišķi ir jāskata bērnudārzi, kur nevar strādāt attālināti. Ja tajos nākas slēgt grupiņas, tad vecāki “arī ir izsisti no ierindas”.
Novada priekšsēdis atgādināja, ka laukos skolotāji ir vietējie viedokļu līderi, kuros cilvēki ieklausās. Ja pedagogs šaubās, vai vakcinēties, tas atstāj iespaidu arī uz iedzīvotāju izvēli.
Pēc G. Upenieka domām, valdība varēja šo lēmumu pieņemt jau pēc Jāņiem, lai cilvēkiem būtu motivācija līdz 1. septembrim savakcinēties. Tad tagad varbūt tik daudzām klasēm nebūtu jādodas karantīnā.
