Stingrāko Covid-19 ierobežojumu valsts – Īrija. Tautiešiem daudz neskaidrību par iespēju apciemot tuviniekus Latvijā 32
Inguna Mieze, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Īrijā Covid-19 pandēmijas laikā tika ieviesti vieni no visstingrākajiem ierobežojumiem Eiropas Savienībā. Daļa no tiem ir spēkā vēl joprojām, to atcelšana notiek ārkārtīgi piesardzīgi. Jūlija sākumā paredzētā restorānu un bāru iekštelpu atvēršana tika atlikta un arī ES digitālajam Covid-19 sertifikātam (DCC) Īrija pievienosies vēlāk nekā pārējās Eiropas valstis.
Aizliegums doties nebūtiskos ceļojumos ārpus valsts būs spēkā līdz pat 19. jūlijam, tikai šajā datumā valstī tiks ieviests digitālais sertifikāts. Kā zināms, pārējās ES valstīs tas darbojas jau no 1. jūlija.
Kāpēc vēlāk nekā citās valstīs?
Sākotnēji Īrijas valdība brīdināja, ka nav pilnīgas garantijas, ka ierobežojumi attiecībā uz nebūtiskiem ceļojumiem 19. jūlijā tiks atcelti. Šis apgalvojums tika pamatots ar to, ka valdības lēmumi būs atkarīgi no jaunu saslimšanas gadījumu skaita un vakcinācijas programmas ieviešanas.
Pēc tam veselības ministrs Stīvens Donelijs paziņoja, ka Īrija ieviesīs Eiropas ceļošanas sertifikātu pēc iespējas ātrāk, lai palīdzētu pilsoņiem brīvi ceļot pa ES.
Kā iemeslu tam, ka ieviešana nenotiks tik ātri kā citās valstīs, viņš minēja faktu, ka pārāk lielu apjomu Covid-19 testu valstī veic privāti uzņēmēji.
Ministrs apgalvoja, ka ieviešana notiks pakāpeniski, jo ir sarežģīti saskaņot privātos testus ar centralizēto ES platformu, kas ļaus katrai dalībvalstij atzīt citu valstu sertifikātus.
Taču vēlāk tika paziņots, ka vienīgais iemesls DCC vēlākai ieviešanai ir bijis 14. maijā notikušais kiberuzbrukums veselības aprūpes dienesta HSE sistēmām. Šī uzbrukuma rezultātā tika pilnībā paralizētas medicīnas dienestu sistēmas visā valstī un noziedznieki ieguva milzīgu datu apjomu, kas vēlāk tika noplūdināts darknetā.
Šis bija iemesls, kāpēc Īrija nevarēja līdz 1. jūlijam ieviest visus tehniskos risinājumus, lai pievienotos ES Covid-19 digitālā sertifikāta centralizētajai platformai.
Ceļotgribētājiem daudz neskaidrību
Ņemot vērā, ka vasarā daudzi Zaļajā salā dzīvojošie Latvijas valstspiederīgie vēlas doties uz dzimteni, lai kārtotu kādas lietas vai vienkārši baudītu atvaļinājumu, Īrijas novēlotā pievienošanās Eiropas sertifikātam šobrīd ir radījusi ārkārtīgi lielas neskaidrības ceļotgribētājiem.
Pārejas periodā līdz 1. septembrim ir noteikts, ka sertifikāta vietā var uzrādīt tam pielīdzināmu dokumentu, kas izsniegts jebkurā ES valstī un apliecina, ka persona ir vakcinējusies, izslimojusi Covid-19 vai tests ir bijis negatīvs.
Taču nekur nav atrodams skaidrojums par to, kurš Īrijā izsniegts dokuments tiks uzskatīts par pielīdzināmu.
Zaļās salas latviešu domubiedru grupas sociālajos tīklos ir pārplūdinātas ar lūgumiem padalīties pieredzē un paskaidrot, vai mazā kartīte, ko Īrijā izsniedz kā vakcinēšanās apliecinājumu, lidostā tiks uzskatīta par derīgu. Pieredzes stāsti ir pretrunīgi un ceļotājiem atliek vien paļauties uz veiksmi un lidostu darbinieku laipnību.
Katra ES valsts arī pēc DCC ieviešanas turpina būt atbildīga par ieceļošanas prasību un noteikumu definēšanu, jo tie nav standartizēti ES līmenī. Īrijai arī šajā ziņā ir sava pieeja. Atšķirībā no daudzām citām valstīm, kuras ieceļotājiem akceptē arī antigēnu testus (tostarp arī Latvija), šeit vienīgais vērā ņemamais ir PCR tests. Tas nozīmē, ka DCC, kas ieceļotājam ir izsniegts citā valstī, balstoties uz negatīvu antigēnu testu, Īrijā nav derīgs.
Restorānos – “caurlaižu sistēma”
Īrija ir ne tikai vienīgā ES valsts, kas vēl nav ieviesusi ES Covid-19 digitālo sertifikātu, bet arī vienīgā, kurā joprojām nav atļauta klientu apkalpošana restorānu, bāru un kafejnīcu iekštelpās.
Šo ierobežojumu bija paredzēts atcelt 5. jūlijā, taču Nacionālā sabiedrības veselības ārkārtas situāciju grupa (NPHET) valdībai ieteica to nedarīt. Eksperti balstījās uz faktu, ka valstī strauji izplatās koronavīrusa Indijas jeb “Delta” variants, kas ir par 40–60% lipīgāks nekā tā dēvētais Britu jeb “Alfa” variants. Veselības departaments ziņo, ka 70% no šobrīd reģistrētajiem saslimšanas gadījumiem Īrijā ir izraisījis vīrusa “Delta” paveids.
Par ierobežojumu pagarināšanu sašutumu pauda ne vien iedzīvotāji, bet arī restorānu un bāru nozares pārstāvji, kuri apgalvoja, ka šis daudziem nozares uzņēmumiem varētu būt “pēdējais piliens”, kas izraisīs bankrotus un slēgšanas. Lai rastu risinājumu šai situācijai, tika organizēta valdības amatpersonu un viesmīlības nozares pārstāvju tikšanās.
NPHET arī šo sarunu laikā neatkāpās no savām rekomendācijām un apgalvoja, ka, atļaujot uzņēmumiem sniegt ēdināšanas pakalpojumus iekštelpās jebkuram klientam, tiks veicināta vīrusa izplatība. Sarunu dalībniekiem nācās meklēt risinājumu, lai “vilks būtu paēdis un kaza dzīva”.
Tika apspriesta iespēja ieviest “caurlaižu sistēmu”, atverot restorānu telpas vakcinētiem, izslimojušiem vai negatīvu Covid-19 testu uzrādījušiem apmeklētājiem.
Cilvēktiesību aktīvistu grupas gan uzreiz izteica pārmetumus, ka šāds risinājums ir klaji diskriminējošs pret tiem cilvēkiem, kuri nav vakcinēti. Ja viņi būs spiesti pusdienot vai vakariņot ārpus restorānu telpām, tiks ierobežotas Konstitūcijā noteiktās tiesības uz ķermeņa neaizskaramību un personisko brīvību, apgalvo aktīvisti.
Tiek apsvērti vairāki “caurlaižu sistēmas” varianti, taču attiecībā uz daudziem pastāv bažas, ka tie varētu nebūt realizējami līdz 19. jūlijam, kad valdība ir solījusi atvērt restorānu un bāru iekštelpas. Tika atzīts, ka reālākā no iespējām būtu kā “caurlaidi” iekļūšanai restorānā izmantot ES Covid-19 digitālo sertifikātu.
Ja tas tiks apstiprināts, tad valdībai nāksies atkāpties no iepriekšējās nostājas, ka sertifikāts Īrijā tiks izmantots tikai un vienīgi starptautiskajiem ceļojumiem.
Nākamnedēļ vicepremjers Leo Varadkars iesniegs ministru kabinetā priekšlikumus par šo jautājumu. Viņš atzina, ka sarunu laikā tika apspriesta iespēja kā “caurlaidi” ieviest negatīvu Covid-19 testu, taču tika secināts, ka valstij nav resursu, lai veiktu desmitiem vai simtiem tūkstošu PCR testu cilvēkiem, kuri vienkārši vēlētos doties uz restorānu vai bāru.
Nevakcinētajiem ceļot neiesaka
Šonedēļ Īrijas valdība paziņoja, ka vakcinētie iedzīvotāji no 12. jūlija e-pastu vai vēstuļu veidā sāks saņemt savus DCC. Tiek lēsts, ka līdz šim datumam pilnībā vakcinēti pret Covid-19 būs apmēram 1,9 miljoni valsts iedzīvotāju.
Lai arī Īrija 19. jūlijā pievienosies ES noteikumiem un ļaus ieceļot cilvēkiem ar DCC, kas izdots, balstoties uz negatīvu PCR testu, valsts amatpersonas turpina paust nostāju, ka cilvēkiem, kuri nav vakcinēti vai kuriem nav dabiskas imunitātes, kas iegūta pēc Covid-19 izslimošanas, nevajadzētu ceļot uz ārzemēm.
Valdība ir noteikusi, ka nevakcinētajiem ceļotgribētājiem PCR testu digitālā sertifikāta iegūšanai valsts neapmaksās un tas būs jāveic privātajās laboratorijās par savu naudu. Tas varētu krietni sadārdzināt ceļojumus, jo testa cena Īrijā svārstās starp 70 un 120 eiro.
Arī infekcijas slimību profesors Sems Makkonkijs sabiedriskajā televīzijā atklāja savas bažas attiecībā uz starptautiskajiem ceļojumiem. Viņš prognozēja, ka turpmāk parādīsies arvien vairāk Covid-19 variantu un vakcīnu rezistents vīruss, ienākot Īrijā, vienkārši aizslaucīs visus vakcinēšanas ieguvumus, kas pašlaik ir gluži taustāmi un reāli.
Profesors brīdināja, ka jebkurā vietā, kur daļēji vakcinētā populācijā cirkulē daudz vīrusu, var dabiskas selekcijas veidā rasties un attīstīties vīrusa celms, kas var tikt pārnests uz vakcinētiem cilvēkiem.
Mērķis – kolektīvā imunitāte
Valsts amatpersonu vienotā nostāja ir tāda, ka vienīgais veids, kā apturēt pandēmiju, ir iedzīvotāju vakcinēšana. Līdz 7. jūlijam Īrijā bija izlietoti vairāk nekā 4,5 miljoni vakcīnu, pilnībā vakcinēti bija 51,5% iedzīvotāju, bet 69% bija saņēmuši vismaz vienu vakcīnas devu.
Valstī ir izstrādāta vakcinācijas programma, kas paredz pakāpenisku iedzīvotāju vakcinēšanu atkarībā no viņu vecuma.
Vispirms vakcīnas pret Covid-19 kļuva pieejamas cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma, bet pēc tam pakāpeniski arī pārējām vecuma grupām.
Vakcīnas saņemšanai iedzīvotājiem ir jāreģistrējas veselības aprūpes dienesta izveidotā mājaslapā, un šonedēļ rinda ir pienākusi vecuma grupai no 30 līdz 34 gadiem. Personas, kas ir iekļautas kādā no riska grupām, tiek vakcinētas caur ģimenes ārstu praksēm.
“Delta” varianta straujās izplatības dēļ valdība lēma aktivizēt vakcinācijas programmu, tāpēc 5. jūlijā 800 aptiekās valstī tika uzsākta 18–34 gadus vecu iedzīvotāju vakcinācija ar “Johnson & Johnson” (“Janssen”) vakcīnu, kā arī Rumānijā tika iepirktas miljons devas “Pfizer” un “Moderna” vakcīnu.
Jaunu cilvēku vakcinēšana tika uzsākta agrāk, nekā bija plānots, jo statistika liecina, ka koronavīrusa “Delta” variants visstraujāk izplatās tieši jaunu nevakcinētu cilvēku vidū.
Šīs vecuma grupas pārstāvji ir sociāli visaktīvākie, ar visplašāko kontaktu loku un tiek lēsts, ka Īrijā apmēram 800 000 nevakcinētu iedzīvotāju atbilst šai vecuma grupai.
Neraugoties uz visiem šiem pasākumiem, vakcinācijas programmas realizācija nedaudz atpaliek no valdības ieplānotā un tas tiek skaidrots ar pārtraukumiem vakcīnu piegādēs.
Tomēr veselības departaments lēš, ka līdz septembrim būs vakcinēti visi pieaugušie valsts iedzīvotāji, kas būs to vēlējušies, līdz ar to būs sasniegts plašās vakcinācijas programmas mērķis – Īrija būs ieguvusi kolektīvo imunitāti.
