Stingrākas prasības ātrajiem kredītiem 2
Autori: Zigfrīds Dzedulis, Ģirts Zvirbulis
Īstas priekšvēlēšanu kaujas notiek ap ātro kredītu nozares regulējumu, kur vieni aicina vispār aizliegt izsniegt šādus kredītus, citi – ļoti ierobežot, bet paši ātro kredītu izsniedzēji biedē, ka jauno noteikumu dēļ kredīti kļūs daudz dārgāki un vairs nebūs pieejami.
Ar trešo piegājienu jautājums par Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izmaiņām, kas skar ātro kredītu nozari, beidzot izkustējies no vietas. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē beidzot izdevās sapulcināt septiņus no 13 komisijas deputātiem, nodrošinot vajadzīgo vairākumu, lai lemtu par otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumiem.
Kā zināms, pirmie divi mēģinājumi izgāzās, jo uz komisijas sēdi bija ieradušies vien seši deputāti. Pirmajā lasījumā jau tika atbalstīts priekšlikums samazināt aizdevumu gada procentu likmi līdz 25% – pašlaik noteikto 100% vietā. Pašlaik aizņemoties naudu, piemēram, 100 eiro, aizdevuma kopīgie izdevumi nevar pārsniegt 200 eiro. Ja priekšlikums iegūtu likuma spēku, tad nevarēs pārsniegt 125 eiro.
Otrajam lasījumam deputāti atbalstīja finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikumu noteikt, ka līgumā, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un kas paredz atdot aizdevumu vienā maksājumā, aizdevuma summa nedrīkst pārsniegt pusi no valstī noteiktās minimālās algas.
Šis ierobežojums neskartu tos darījumus, kuros aizdevumus izsniedz pret ķīlu. Deputāti piekrita arī viņas priekšlikumam aizliegt pagarināt kredīta atdošanas termiņu vairāk nekā divas reizes.
Kā komisijas sēdē atzina Dana Reizniece-Ozola, pašlaik aptuveni 80 000 ātro kredītu tiek pagarināti trīs un vairāk reižu, vēl vairāk palielinot parādu apmērus.
Deputāti atbalstīja arī Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Upenieka priekšlikumu izsvītrot no likuma noteikumu, ka aizņēmējs var prasīt tiesā kreditēšanas līguma procentu samazināšanu sešu mēnešu laikā, skaitot no aizdevuma līguma izsniegšanas dienas. Otrs viņa priekšlikums paredz aizdevējam pienākumu stingrāk novērtēt aizņēmēja spēju atmaksāt aizdevumu. Iekams kādam aizdot naudu, aizdevējam, izmantojot kredītinformācijas birojos uzkrātās ziņas, būtu jāpārbauda, vai viņš jau nav iegrimis parādos, aizņemdamies naudu piecās citās firmās un vēl divās bankās.
Apspriežot šo priekšlikumu, Dana Reizniece-Ozola gan piebilda, ka kredītbirojos uzkrātās ziņas nereti ir nepilnīgas, tāpēc Finanšu ministrijas izveidotajā darba grupā tiekot spriests par tādu reģistru, kurā būtu ziņas par visiem kredītiem – gan par bankās, gan par firmās izsniegtajiem. Viņasprāt, atbalstāms būtu Latvijas Bankas ierosinājums tās jau izveidoto reģistru paplašināt ar datiem par tā dēvēto nebanku kreditētāju izsniegtajiem aizdevumiem.
Kaut arī Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu deputāti atbalstīja, tas patiesībā nav nekas jauns. Ar mēģinājumiem ierobežot ātro kredītu firmu darbību, citstarp prasot stingrāk vērtēt aizņēmēja maksātspēju, Ekonomikas ministrija ņēmusies jau gadiem. Jau 2013. gadā tā nāca klajā ar vairākiem turpmākās darbības virzieniem ātro kredītu firmu darbības ierobežošanai un stingrākai uzraudzībai. Jau toreiz izskanēja apņemšanās noteikt, ka, iekams kādam izsniegt kredītu, firmām obligāti jānovērtē viņa spējas maksāt, jāierobežo aizdevumu procentu likmes, kavējuma procenti un līgumsodi. Bija arī priekšlikumi par uzbāzīgas reklāmas un dažādu klientu pievilinošu pasākumu ierobežošanu.
Jāpiebilst, ka 2016. gadā Saeima pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra priekšlikuma jau pieņēma virkni ierobežojumu, kas attiecas uz ātro kredītu nozari, tostarp aizliedza kreditēt naktīs, ierobežoja kredītu kopējās izmaksas un nokavējumu procentu likmes, kā arī noteica, ka 30 dienu kredītu maksimālās izmaksas nedrīkst pārsniegt 100% no kredīta summas. Apkopojumu un izvērtējumu, ko šie ierobežojumi devuši, PTAC pagaidām publiski nav sniedzis.
170 000 parādnieku!
Pēc Latvijas Komercbanku asociācijas datiem, pašlaik Latvijā ir aptuveni 170 000 parādnieku, kuru parādi pārsniedz 200 eiro – gandrīz 10% no valsts iedzīvotāju kopskaita. No šī kopskaita ap 40 000 iedzīvotāju parādi pārsniedz 2000 eiro. Bet apmēram 35 000 iedzīvotāju parādu saistības svārstās no 2000 līdz 5000 eiro. Lai iedzīvotājs varētu pieteikt maksātnespēju, viņa parādu saistību slieksnis ir 5000 eiro, savukārt maksātnespējas procedūras ierosināšanai nepieciešami aptuveni 1200 eiro. Zvērinātu tiesu izpildītāju rokās pašlaik nodoti aptuveni 188 000 dažādu parādu piedziņas lietu.
Tiek lēsts, ka no minētā parādnieku kopskaita ap 100 000 ir tādu, kuri aizņēmušies naudu ātro kredītu firmās. Vakar komisijas sēdē deputāts Valdis Kalnozols (ZZS) pauda, ka ātro kredītu firmas iedzīvotājiem sagādājušas lielu postu – parādu dēļ palielinās no valsts aizbraukušo skaits, uzņēmumi spiesti bankrotēt. Deputāts apgalvoja, ka ik gadu šīs darbības dēļ valsts cieš zaudējumus četru līdz desmit miljardu eiro apmērā un ka tāpēc tā vispār jāpārtrauc. Tomēr deputātiem šķita, ka pavisam to pārtraukt nevar, tāpēc viņa priekšlikumu noraidīja. Pēc deputāta Ineša Boķa (“Vienotība”) domām, aizliedzot ātros kredītus oficiāli, to izsniegšana tik un tā turpināsies pagrīdē un valsts to vairs nespēs uzraudzīt. Tāpat komisija nepiekrita deputāta Igora Pimenova (“Saskaņa”) priekšlikumam noteikt, ka 100 eiro un lielāka aizdevuma izsniegšanai aizdevējam jāpieprasa Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vai Valsts ieņēmumu dienesta izziņa par aizņēmēja ienākumiem.
Lēnāk pār tiltu
Latvijas Banka (LB), izvērtējot sagatavotās patērētāju tiesību likuma izmaiņas, secinājusi, ka kredīta kopējo izmaksu maksimālās likmes samazināšana ir pamatota. Vienlaikus gan LB vērš uzmanību, ka, nosakot šādu samazinājumu, jāņem vērā vairāki faktori – kopumā vājā kreditēšanas tirgus attīstība Latvijā, paaugstinātie kredītriski un atšķirības finansējuma pieejamības apstākļos Latvijas tautsaimniecībā, nepilnības kreditoru tiesību aizsardzībā un Latvijas reģionālās konkurētspējas aspekti. “Pārmērīga likmes samazināšana var negatīvi ietekmēt citu tautsaimniecības attīstību veicinošu finanšu produktu pieejamību un ierobežot piekļuvi tādiem kreditēšanas pakalpojumiem, kas nav saistāmi ar pārmērīgu parādsaistību riskiem ekonomiski neaizsargātām sabiedrības grupām,” teikts bankas secinājumos. Jāpiebilst, ka arī ātro kredītu nozari uzraugošais PTAC ir noraidoši izteicies par piedāvātajām maksimālajām gada kredīta procentu likmēm (0,007% dienā jeb 25% gadā), uzskatot, ka tās ir pārāk zemas.
Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) ir izteikusies, ka, apstiprinot maksimālo gada procentu likmi 25% apmērā, patēriņa kreditēšana kļūs par ekskluzīvu pakalpojumu, kas būs pieejams ne vairāk kā 20% pašreizējo izmantotāju, proti, tikai tiem, kam ir stabili augsti ienākumi un nav parādsaistību. Tāpat LAFPA ir uzsvērusi, ka ar gatavotajām izmaiņām tiks radīts stāvoklis, ka patērētājs būs spiests aizņemties lielākas summas, uz garākiem termiņiem un rezultātā samaksāt vairāk. “Ja priekšlikumi tiks atbalstīti šādā redakcijā, nebanku kreditēšanas nozare transformēsies – tiks izsniegtas būtiski lielākas summas un uz garākiem termiņiem. Pakalpojums kļūs ļoti līdzīgs tam, kādu to šobrīd sniedz komercbankas. Prognozēju, ka viena aizdevuma summa vidēji būs no 1000 eiro un vairāk. Ja skatāmies uz iepriekšējo izmaiņu ietekmi uz tirgu, tad no tā pazuda aizdevumi līdz 50 eiro. Prognozēju, ka šis būs tas efekts, ko priekšvēlēšanu gaisotnē virzītās izmaiņas atstās uz patēriņa kreditēšanas tirgu – iedzīvotāji būs spiesti aizņemties lielākus kredītus,” LETA uzsvēris asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.
Paredzēts, ka komisijas atbalstītos Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus otrajā lasījumā Saeimā skatīs šī gada 6. septembrī, nosakot piecu dienu termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
Būtiskākās apspriestās izmaiņas ātro kredītu nozares regulējumā
* Patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07 procentus dienā (25% gadā) no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei.
* Kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz kredīta atmaksu vienā maksājumā, summa nevarēs pārsniegt 50 procentus no valstī noteiktās minimālās algas jeb 215 eiro. Šo aizdevumu atmaksas termiņu būs aizliegts pagarināt vairāk nekā divas reizes.
* Uz informāciju, kas saņemta no paša patērētāja, kredīta devējs drīkstēs balstīties tikai tad, ja tā ir pietiekama un dokumentāri pamatota. Kredīta devējiem noteikts arī pienākums ar kredītinformācijas biroja starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par patērētāja un galvinieka saistībām, kā arī to izpildes gaitu.
Avots: Saeimas Tautsaimniecības komisija
Partiju priekšlikumi
Arī vairākas politiskās partijas savās priekšvēlēšanu programmās sola reformēt ātro kredītu nozari.
* Jaunā konservatīvā partija piedāvā pavisam aizliegt ātro kredītu reklāmas plašsaziņas līdzekļos.
* Partija “Progresīvie” gatavojas kopumā ierobežot sociālus riskus pastiprinošas uzņēmējdarbības jomas – tostarp ne vien ātros kredītus, bet arī lombardus un spēļu zāles.
* “KPV LV” sola “sakārtot likumdošanu ātro kredītu reklamēšanai un saņemšanai, lai apturētu cilvēku grimšanu parādos”.
