Egils Līcītis: Stingrais rājiens 1
Kur iepriekš krāsnī omulīgi sprēgāja malka, tur gaudo un svilpj visās skursteņa cukās, un Zaļo zemnieku savienības kurtā plītiņa uzsprāgusi ar Černobīles efektu. Vēlētāji nozāģējuši arī par priedi staltāko sirmgalvi Brigmani, atstājot vien celmu. Zaudēta Mītava, Vindava, pagasti un valsts.
Kā varēja nolaist miljons eiro vērto partiju, kur svarcēlāji, bijušie komunisti un no traktora nokāpuši ļaudis ilgstoši pierādīja, ka sekmīgi var vadīt valsti? Kā ZZS biļetenus labības zonā kāra uz nagliņas, bet vēlēšanās uzvarēja nepilngadīgi tīņi, kam mātes piens uz lūpām?
Sasaukts republikas partijas, saimnieciskais un agroproma arodbiedrības paplašinātais aktīvs izskatīt biedra Brigmaņa personīgo lietu. (Ar iespēju iegādāties deficīta preces.) Lauku cilvēki runāja par neizpildītu plānu, nesavāktu balsu ražu un bilancē – pamazinātu politisko kapitālu. Karstasinīgākie antibrigmanisti pieprasīja mūžīgā zemnieka Augusta pārvietošanu uz biedra Indrāna pirtiņu un pārdēvēšanu par Lejas tēvu. Darbaļaudis visur redzēja kļūdas un trūkumus. Tikai pielaidīgākie delegāti aicināja dot b. Brigmanim otro iespēju un pēdējo salmiņu labot neizdarības un kopīgi domāt, kā ātrāk aizšķirt dr. K. Ulmaņa dibinātās Zemnieksavienības vēstures melnākās lappuses. Orgdaļai uzdeva plānot laikmetīgākas politiskās aģitācijas formas, lai atgrieztos reakcionārās patriarhālās iekārtas laiki un ZZS atdzimtu kā kolhozs “Nākotne”.
Pirms balsojuma nekas nevēstīja par iekrišanu peļķē. Laipnie mājastēvi, prasmīgie stūresvīri Kučinskis un Brigmanis vadīja kuģi bangās un navigācijas locijā sprauda kursu, lai atkal labs pulciņš agrāriešu noenkurotos Saeimā, kur, b. Askolda Kļaviņa vārdiem runājot, ir teicami labturības apstākļi – ar sildlampām, jāstrādā zem vidējā, jāsaņem algā virs vidējā. Ar iekoptu zemi, ganāmpulku, seļhoztehnikas, piščeproma atbalstu – ZZS paraugsaimniecībai vajadzēja būt nākamās valdības kapteiņos.
Kāpēc vecie labo darbu čempi nesaņēma pietiekamu masu atbalstu? Pēc zaudētām vēlēšanām boržomi un narzāna izmocītie partijas biedri analizēja, kurā gājienā misējies zolītes spēlmanim no Pūres. Reklāmas taču bija kā tautasdziesmas – necilas, bet skanīgas. Komunikācija ar mērķauditoriju provincē – allaž pārdomāta caur pašdarbības estrādes ansambļiem. Krusā, plūdos cietušas zemnieces Dūcītis apčamdīja, spieda pie krūts, arvien atbēra un kompensēja no valsts magazīnas. Zaļajiem zirnīšiem, klimatiskajai joslai raksturīgiem dārzeņiem pazemināja PVN līdz 5%. Tagad aizsāktie darbi paliks nerealizēti un pēdējā brīdī tautai doto brīvgrāmatas projektu balsot par prezidentu uznesīs žāvēt Saeimas bēniņos. Kur putēja ZZS labā slava?
A vot i nepateikšu, nopūtās goda priekšsēdētājs b. Berķis, kāpēc cilvēkiem tāda atnešanās pret ZZS. Augustam ierīvēja mugurā to “komunistu”. Mī un žē, partijā ir vecbiedri, kuri jāpatirpina, ko darīja vācu okupācijas laikā un kāpēc daļu biedranaudas maksā reihsmarkās! Pie dažiem lietotājiem policija atrada šprices ar kokaīna pēdām un pudeles ar žeņšeņ paliekām. Tie Zaļās partijas saules brāļi! Zemsavieši seniori lieto fastum gēlu! Vai dārgiem tautiešiem nepatika Daudzes uzsilšana pret krievpartiju – figviņzin. Varbūt modē nākušas partijas, kuras lec uz ecēšām, un Zemnieksavienības pozīcija nelēkt uz ecēšām novecojusi?
Biedrs Brigmanis referēja, ka zemu balsu ražu ietekmēja Aivara Robertoviča nepiedalīšanās kampaņā un ka b. Lemberga padomos neklausījās dēlī salaidēji valdības vīri. Nav ierindā ventspilnieka, pilsētas uzplaukuma simbola, hozjaistveņņika – nav pensionāru atbalsta nacionālajās vēlēšanās, nav etnisko minoritāšu piesaistes!
Kas tālāk? Vakarblāzma un noriets? Jāiet uz pagastu pēc mirstamās zīmes?
Piecēlās aktīva loceklis, jaunākais sirmgalvis – biedri, par mums nebalsoja lauku iedzīvotāji, pašu ļaudīm apnika kolhoznieciskums un ignorance pret tiesiskumu. Sen bij jāatsvabinās no smagos noziegumos apsūdzētiem hūtēm, citādi kritīsim vēl dziļāk vircas bedrē!
