Stindzinošs sals, plūdi un vētras: zinātnieki brīdina par ekstremāliem laikapstākļiem Eiropā 22
Filmas “Diena pēc rītdienas” sižets, kad pasaulē iestājas jauns ledus laikmets un cilvēce iet bojā postošās dabas katastrofās, vairs nešķiet tikai fantastika. Tagad zinātnieki uzskata, ka šis šausminošais scenārijs, ko izraisa katastrofālas klimata pārmaiņas un globālā sasilšana, ir daudz reālāks, nekā iepriekš uzskatīts, vēsta “Daily Mail”.
Ekseteras Universitātes un Apvienotās Karalistes Meteoroloģijas biroja pētnieki brīdina, ka Ziemeļatlantijas vēju izmaiņas līdz 2100. gadam var novest pie krasām temperatūras svārstībām, plūdiem un spēcīgām vētrām.
Viņu pētījumi atklāj, ka Ziemeļatlantijas svārstības (NAO) – dabisks, ciklisks temperatūras pieaugums un kritums virs Eiropas un Ziemeļatlantijas okeāna – var kļūt ārkārtīgi intensīvas.
Pētījuma vadošais autors, Meteoroloģijas biroja zinātnieks doktors Dags Smits norāda, ka kļūdas pašreizējos klimata prognožu modeļos ir radījušas neskaidrības par NAO turpmāko uzvedību.
Šo kļūdu iekļaušana aprēķinos, liecina, ka NAO varētu kļūt katastrofāls ne tikai Apvienotajai Karalistei, bet arī visai Eiropai.
Šie secinājumi ir ārkārtīgi svarīgi, lai labāk izprastu un sagatavotos ekstremāliem laikapstākļiem.
Ziemeļatlantijas svārstības zinātnieki atklāja jau 19. un 20. gadsimta mijā. Tās darbojas kā gigantiskas atmosfēras “šūpoles”, kam ir divas galvenās fāzes, katra no tām nes Eiropai atšķirīgus laikapstākļus.
Pozitīvā fāze iestājas, kad gaisa spiediens virs Islandes ir zems, bet virs Azoru salām (uz rietumiem no Portugāles) augsts. Šī spiediena atšķirība pastiprina rietumu vējus un laikapstākļu frontes, kas nes līdzi vētras un nereti arī plūdus.
Tāpat pozitīvā fāze palielina nokrišņu daudzumu Ziemeļeiropā un var paaugstināt vidējo globālo temperatūru par aptuveni 2,8°C.
Negatīvā fāze veidojas, ja spiediena starpība starp šīm divām zonām ir viszemākā.
Tas nozīmē, ka rietumu vēji kļūst vājāki, un biežāk dominē austrumu un ziemeļaustrumu vēji, kas atnes aukstāku gaisu.
Meteorologs Alekss Dīkins no Meteoroloģijas biroja skaidro, ka negatīvās NAO fāzes laikā ziemas mēdz būt īpaši bargas.
Jaunajā pētījumā zinātnieki atklāja, ka pašreizējās klimata prognožu sistēmas nepietiekami ņem vērā ūdens tvaiku – visizplatītāko atmosfēras gāzi uz Zemes.
Pareizi iekļaujot ūdens tvaika ietekmi modeļos, atklājās, ka globālās sasilšanas ietekmē NAO var sasniegt nepieredzētus apmērus – gan pozitīvajā, gan negatīvajā virzienā.
Pēc zinātnieku aplēsēm, ja fosilā kurināmā dedzināšana turpināsies līdzšinējā tempā un nenotiks lieli vulkānu izvirdumi, NAO līdz 2100. gadam var pieaugt līdz vēl nepieredzētam līmenim – 1,4 līdz 3,7 reizes vairāk nekā jebkad vēsturiskajā periodā.
