Pētījumiem pa pēdām. Stimulēt govis vai ne? 0
Lietojot hormonālo stimulāciju slaucamajām govīm, ir iespējams panākt auglības rādītāju uzlabošanos un samazināt servisa periodu. Pirms pāris gadiem sāktajā LLKC Lopkopības kompetenču centra demonstrējumā “Ražošanas rādītājus ietekmējošie faktori un embrionālās mirstības cēloņi” piedalījās divas saimniecības – LLU Mācību un pētījumu saimniecība Vecauce, kur uzstādīta Afimilk iekārta, kas reģistrē un analizē piena datus, un SIA Lestene – šeit izmanto modernu piena laboratoriju Herd Navigator.
Demonstrējumā, kas ilga trīs gadus, iecerēts ne tikai apzināt govju brāķēšanas iemeslus un izplatītākās slimības piena ganāmpulkos, bet arī noskaidrot neauglības cēloņus.
Herd Navigator, pamatojoties uz piena sastāvdaļām, analizē piena daudzumu, tauku, olbaltumvielu daudzumu, brīdina par ketozes un acidozes slimību riskiem. Atkarībā no progesterona līmeņa pienā tiek noteikts optimālais sēklošanas laiks. Pēc piena elektrovadītspējas nosaka mastīta saslimšanas trauksmes gadījumus. Herd Navigator ir savienojams tikai ar Delaval slaukšanas iekārtām. Savukārt Izraēlas ražotā Afimilk ir savienojama ar jebkuru slaukšanas iekārtu. Arī šī programma brīdina par ketožu riskiem. Ja govīm uzlikti kustību sensori, var noteikt optimālo meklēšanās laiku.
Mēģināt izvairīties no ketozes riskiem
2016. gadā Vecaucē tika paņemti asins paraugi 40 govīm, kuras ir problēmas apsēklot, Lestenē varēja noņemt tikai četrus paraugus, jo govju, ko nevar apsēklot, saimniecībā praktiski nav. Izmēģinājuma laikā saimniecību govīm asinīs tika noteikts glikozes un oksi-β-sviestskābes daudzums. Govis pārbaudītas divas reizes – apmēram 10 dienas pirms gaidāmās atnešanās un desmit dienas pēc dzemdībām. “Tas ir brīdis, kad ir lielākais risks, it sevišķi, ja ķermeņa kondīcija ir augstāka par 3,5, saslimt ar subakūto ketozi, kas pēc dzemdībām pāriet akūtā formā,” skaidro LLKC konsultants eksperts veterinārmedicīnā, veterinārārsts Dainis Arbidāns.
Glikozes līmenis veselai govij svārstās no 4 līdz 6 mmol/l, savukārt oksi-β-sviestskābe – mazāk par 0,8.
“Var jau, protams, neveikt analīzes un iztikt ar piena pārraudzības rādītājiem, dalot olbaltumvielas ar taukiem, bet šie rezultāti prasa improvizācijas spējas. Ne visas govis atrodas vienādā laktācijas fāzē, govīm samazinoties piena izslaukumam, bieži vien tauku daudzums pienā palielinās, tauku un olbaltumvielu daudzumu bieži vien ietekmē arī saimniecībā izvēlētais turēšanas veids un barošana. Ir jāņem vērā daudz nianšu, nevar vienkārši izdalīt vai atņemt no taukiem olbaltumvielas un pateikt, ka govs ir slima ar ketozi vai acidozi,” skaidro D. Arbidāns. Izmeklēšanai jābūt nedaudz precīzākai.
Asins paraugos no Vecauces govīm glikozes daudzums svārstījās 2,9–4,1 mmol/l robežās (80% paraugos bija 3,0–3,3). “Glikozes daudzumam tomēr vajadzētu būt lielākam,” spriež D. Arbidāns. Oksi-β-sviestskābe Vecauces paraugos svārstījās no 0,3 līdz 3,6 mmol/l (viena govs bija klīniska slima ar ketozi, tai – 3,6, visos pārējos 0,3–0,7, ko varētu uzskatīt par normas robežām). Vienlaikus tika vērtēta arī ķermeņa kondīcija – tā bija no 2,5 līdz 4,2. 87% govju ķermeņa kondīcija ir 3,0–3,3 robežās. “Ļoti neliels govju skaits bija vai nu ļoti vājas, vai arī mazliet apaļīgas,” secina veterinārārsts.
Četrām govīm no Lestenes ganāmpulka glikozes daudzums bija 2,9–3,1 mmol/l, oksi–β–sviestskābe – 0,6–3,7 mmol, ķermeņa kondīcijas vērtējums 3,2–3,5.
Glikozes koncentrācija asinīs ir svārstīgs rādītājs, kas atkarīgs no daudziem faktoriem. Taču oksi-β-sviestskābe ir precīzs mērījums, šī ketonviela nevar mainīties ne stresoru ietekmē, ne strauji vienas dienas ēdināšanas ietekmē, atzina profesore Laima Liepa. Ketoze ir negatīvas enerģijas bilances redzamā saslimšana. Visprecīzāk negatīvās enerģijas bilances sākšanos var noteikt, izmērot asinīs oksi-β-sviestskābes koncentrāciju: apmēram nedēļu pirms atnešanās tā nedrīkstētu pārsniegt 0,7 mmol/l, bet mēneša laikā pēc atnešanās oksi-β-sviestskābes līmenis nedrīkstētu būt augstāks par 1,2 mmol/l. Nodrošinot pietiekamu enerģijas daudzumu, govis dos arī vairāk piena un neslimos ar ketozi.
Govīm ar negatīvu enerģijas bilanci pirms atnešanās un 10–14 dienas pēc atnešanās vairāk dominēs tā sauktā ketozes otrā forma jeb aknu taukainā deģenerācija. “Ketonvielas izdalās, bet slimā govs nemaz jau tā gaisā acetona smaržu neizdala, to nevar just. Govs guļ, negrib ēst. Bez efektīvas ārstēšanas šo govi būs grūti piecelt. Divas nedēļas pēc atnešanās govis ar negatīvu enerģijas bilanci sliktāk ēd, gaisā sāk parādīties acetona smarža, ja problēmu nenovērš, pienam izmainās garša un smarža. Šādu pienu nedrīkst dot arī teļiem, jo acetons ir toksisks,” brīdina profesore.
Negatīvās enerģijas bilanci var novērst ar ēdināšanu, ar pareizi sastādītu barības devu, ievērojot visus normatīvus ne tikai uz papīra, bet arī samaisot silē un analizējot apēdamību, kā arī vizuāli kontrolējot ķermeņa kondīcijas izmaiņas. “Bez negatīvās enerģijas bilances neviena govs nevar iztikt, taču mums jāpanāk, lai tā ir pēc iespējas īsāku periodu, lai dzīvnieks nenovājē. Tad dzīvnieks ātrāk atgūs savu kondīciju, būs mazāks dzīvmasas zudums,” piebilst L. Liepa.
Jāuzmanās no selēna deficīta
Papildus 2015. gadā 10 asiņu paraugi abās saimniecībās tika izmeklēti uz IGF-1 (insulīnam līdzīgais augšanas faktors 1). Šajos paraugos šis asins bioķīmiskais rādītājs variēja 57–255 ng/ml robežās. Optimālais ir 110 ng/ml. IGF-1 sintezējas aknās kā endokrīns hormons, govīm un cūkām pozitīvi korelē ar enerģijas bilanci, izslaukumu un augšanas intensitāti. “Ja barībā nav enerģijas, tad neizdalās insulīns, kas tālāk saistīts ar olnīcas patoloģiju veidošanos un apaugļošanās problēmām,” skaidroja profesore Laima Liepa. Trim govīm šis rādītājs tika konstatēts zem 110, un saskaņā ar Herd Navigator datiem šīm trim govīm bija konstatētas folikulārās cistas.
Desmit paraugos tika noteikta arī glutationa peroksidāze, kas paraugos bija 60314 U/l. Tas ir vienīgais Latvijā nosakāmais rādītājs, kas liecina par selēna koncentrāciju dzīvnieka organismā. Ja šis rādītājs ir normas robežās, tas nozīmē, ka selēna nodrošinājums govju barībā ir pietiekams. L. Liepa uzsver, ka šīs analīzes vērts taisīt vai nu īsi pirms atnešanās, vai arī 30 dienas pēc atnešanās. “Taču visdrošāk ir dot regulāri pie barības mikroelementu piedevas. Ja ir aizdomas par selēna trūkumu, var īslaicīgi dot arī augstākas koncentrācijas. Taču jābūt uzmanīgiem – selēnu nedrīkst pārdozēt, jo ar šo mikroelementu viegli saindēties,” uzsver profesore. Selēns ir nozīmīgs mastītu un endometrīta (dzemdes gļotādas iekaisums) profilaksē. Selēna deficīts izraisa abortus, kavētu augļa attīstību, placentas aizturi.
Izslaukums jādala ar 100
Saimniecībās būtiski atšķiras piena izslaukums, tauku, olbaltumu daudzums grūsnām un negrūsnām govīm. Negrūsnām govīm līdz 80.–120. laktācijas dienai konstatē augstāku izslaukumu, par 0,3–0,6% mazāku tauku daudzumu pienā un par 0,2–0,5% mazāku olbaltumvielu daudzumu pienā. Savukārt grūsnām govīm līdz 80.–120. laktācijas dienai konstatē zemāku izslaukumu par 2–17 kg, tauku daudzums– 3,5–4,7% un pat vairāk, olbaltumvielu – 3,0–3,7%.
Saimniecībās govis sēklojuši vairāki mākslīgās apsēklošanas tehniķi. Cilvēkiem, kas pastāvīgi strādā abās saimniecībās, govju grūsnība sasniedz 72–77%. Aizvietotājiem šie rādītāji ir nedaudz sliktāki. “Cilvēks, kas ikdienā strādā ar saimniecības dzīvniekiem, dzīvniekus pārzina ļoti labi,” atšķirības darba rezultātos skaidro D. Arbidāns. Veterinārārsts Aigars Podkalns savukārt piebilst, ka “govis ir gudrākas par mums un izstrādā ļoti labus nosacījuma refleksus. Dzīvnieks atpazīst savu sēklotāju un, ja ar tām regulāri katru dienu sarunājas, govis vai teles pašas parāda, kurām vajag, kurām ir īstā reize un kuras tikai sāk izrādīt interesi”.
Grūsnību visvairāk ietekmē ēdināšana un turēšana. Abās saimniecībās tas grūsnību ietekmē 51,5–55,85% gadījumu, audzēšanas kļūdas – 10,3–22,3%, ginekoloģiska rakstura problēmas 14,3–16,9%.
Profesore Laima Liepa demonstrējuma dalībniekiem pastāstīja, ka laika gaitā ir mainījušies priekšstati par nosacījumu – teļš no govs gadā. Izdevīgāk tomēr ir iegūt teļu mazliet ilgākā laika periodā nekā gadā, jo mainījusies govju piena ražība. Jo augstāka govju ražība, jo servisa periodam jābūt ilgākam par 85 dienām. “Veccauces saimniecībai, ņemot vērā 11 tūkstošu izslaukumu, optimālais servisa periods būtu 110 dienas,” secina L. Liepa. Lai noteiktu optimālo servisa dienu skaitu, izslaukums jādala ar 100.
L. Liepa izstāstīja vēl kādu pavisam ķecerīgu projektu, kas aizsākts Nīderlandē, – govis ar augstiem izslaukumiem vispār neaizlaiž ciet un laktāciju turpina. “Pagaidām viņiem šajā ganāmpulkā ir divas laktācijas. Kopumā šāda metode nerada zaudējumus, bet neviens nezina, kas būs trešajā laktācijā. Lielākais ieguvums – govīm nav negatīvas enerģijas bilances, kas rodas laktācijas sākumā, jo laktācija ir nepārtraukta, ēdināšana netiek samazināta, nav jāpiemērojas spurekļa mikroflorai. Bet ilgmūžību govīm tas nepalielinās. Par trūkumiem pagaidām nerunāja, visi rezultāti vēl nav apkopoti. Bet ir mazāk reproduktīvo problēmu, jo nav negatīvās enerģijas bilances un līdz ar to dzimumcikls noris bez traucējumiem un vajag mazāk ieguldījumu reproduktīvo problēmu novēršanai.”
Saimniekiem jārēķinās, ja cietstāves periods ir vairāk nekā 60 dienas, govīm palielinās iespējamība sasirgt ar hipokalcēmiju. 45–60 dienas ir optimālais cietstāves laiks, uzskata L. Liepa.
Lestenē sēklošanas reižu skaits uz vienu govi ir 1,7, Vecaucē – 1,8. Servisa periods Lestenē ir tuvu optimālajam – 89 dienas. Abās saimniecībās iegūto teļu daudzums ir krietni virs vidējā Latvijā, tas nozīmē, spriež D. Arbidāns, ja pēkšņi būs problēmas ar piena ražošanu vai pietrūks vietas, kur dzīvniekus turēt, var realizēt vaislas teles.
Vai hormonālā stimulācija atmaksājas?
Vecaucē visām govīm pēc 80. laktācijas dienas, kurām nav iestājusies grūsnība, izmanto hormonālo stimulāciju. Savukārt Lestenē hormonālo stimulāciju veic tikai izņēmuma gadījumos augstražīgām govīm, kurām neiestājas grūtniecība vai ir olnīcu funkcionālie traucējumi.
Govīm, kuras normāli meklējas, bet neiestājas grūtniecība, izmanto šādu hormonālās sinhronizācijas modeli – sākot no 40. laktācijas dienas vagīnā ievada progesterona implantu. To tur septiņas dienas. Nākamajā dienā pēc progesterona implanta ievadīšanas injicē gonadotropīnu izdalošo hormonu GnRh, pēc sešām dienām injicē prostaglandīnu PGF2α. Septītajā dienā implantu izņem. Govs sāk meklēties 56 stundu laikā pēc implanta izņemšanas. Pēc mākslīgās apsēklošanas izdarīšanas divu stundu laikā vēlreiz injicē GnRH.
Folikulāro cistu gadījumā gan Vecaucē, gan Lestenē strādā pēc šādas shēmas – pēc 40. laktācijas dienas injicē GnRH, pēc septiņām dienām PGF2α, pēc divām dienām GnRH, pēc sešām dienām GnRH, pēc septiņām dienām PGF2α, pēc 72 stundām GnRH, pēc 16 stundām mākslīgā apsēklošana, pēc divām stundām GnRH.
“Samērā garš cikls, bet ārzemju pētījumi liecina, ka, lietojot šo sinhronizācijas jeb stimulācijas shēmu, 50–70% govis kļūst grūsnas. Vecaucē, ārstējot folikulārās cistas, grūsnība iestājas 46–51% gadījumā,” norāda D. Arbidāns. Progesterona implantus kombinējot ar GnRH un PGF2α, Vecaucē grūsnība konstatēta 53% govju atkarībā no sezonas un citiem aspektiem. “Savukārt Lestenē bija četras govis, kurām šī metode izmantota – trīs grūsnas, viena ne.”
Kādi ir hormonālās stimulācijas ekonomiskie aspekti?
Latvijā ir divas kompānijas, kas piedāvā progesterona implantus. Vecaucē implanti+hormonu terapija izmaksā 10,70 eiro vienai govij, Lestenē – 12,05 eiro. Sperma Vecaucē 15 eiro, Lestenē 9 eiro. Darbs, lai izmantotu vienam dzīvniekam sinhronizāciju, ir no 15 eiro (Vecauce) līdz 7,50 (Lestene). Kopējās izmaksas vienai govij, lietojot progesterona implantu un hormonālo stimulāciju, Vecaucē ir 40,70 eiro, Lestenē – 28,55 eiro.
Hormonālās stimulācijas atmaksāšanās laiks Vecaucē – 21 diena, Lestenē – 17 dienas.
“Lestenē govs uzturēšanas izmaksas dienā ir 8,60 eiro. Samazinot servisa periodu par vienu dienu, dienā var ietaupīt 2,96 eiro,” aprēķināja D. Arbidāns. “Man šķiet, 3 eiro ir pietiekami laba nauda, lai implantus ļoti labām govīm un ļoti ražīgām govīm lietotu.”
Izmantojot sinhronizāciju, saimniecībās ar augstu slaucamo govju ražības līmeni ir iespējams panākt optimālu mākslīgās apsēklošanas reižu skaitu – 1,7–1,8. Sakārtojot apsaimniekošanu, iespējams samazināt servisa periodu. Hormonālā stimulācija nav efektīva, ja govīm ir izteikti vielu maiņas traucējumi. Vielmaiņas slimību diagnostiku ieteicams veikt tranzīta periodā ar ekspresdiagnostikas metodēm, skaidro D. Arbidāns.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
