Franču ārsts Ambērs Gurbē 19. gadsimtā aprakstīja vismaz 300 stigmatisma gadījumus, kas balstīti gan vēsturiskās atmiņās, gan laikmetīgās liecībās, taču mūsdienās lielākā daļa no tām atzīta par neuzticamām. Zināms, ka viņš pats bijis fanātisks katolis un savu pētniecisko darbu veicis kā vienkāršs entuziasts, bez zinātniskas jeb tātad kritiskas pieejas. Tostarp mūsdienu speciālistu novērtējumā pēdējo 800 gadu laikā esot iespējams runāt par aptuveni 400 pietiekami drošiem un pārliecinošiem stigmatisma gadījumiem. Protams, lielākā daļa – 68% – stigmu “nēsātāju” ir katoļi, pārējie – citu kristietības sektu pārstāvji. 0
Agrāk stigmas galvenokārt parādījās Vidusjūras baseina valstu iedzīvotājiem, konkrēti tieši Itālijā, savukārt mūsdienās par tādiem kļuvuši arī japāņi, korejieši, arī pa kādam amerikānim, kanādietim un argentīnietim.
Liela daļa kaismīgi tic, ka stigmas ir “dieva dāvana”. Ir arī citi viedokļi. Piemēram, atsevišķas teosofiskās skolas uzskata, ka ir gluži otrādi – stigmas ir sātana zīmogs. Katoļu baznīcas paspārnē ir novirziens, kas par svēto pasludinājis itāļu garīdznieku svēto tēvu Pio, kurš arī bijis stigmu “nēsātājs”, un ar viņu saistīti vairāki pārdabiski gadījumi. Piemēram, par Pio biolokācijas spējām, acumirklīgu pārvietošanos tūkstošiem kilometru attālumā no viena planētas punkta uz citu, kā arī esot virkne viņa veiktu brīnumainu izārstēšanu, kas, atbilstoši viņa adeptu uzskatam, ļaujot viņu uzskatīt par “dieva izredzēto”.
Vatikāns pret stigmatismu oficiāli izturas visnotaļ piesardzīgi. Parastā procedūra pieprasa, lai pēc stigmatiķa nāves paiet noteikts laiks – parasti tie ir aptuveni 100 gadi –, lai baznīca viņu varētu kanonizēt. Vatikāna nozīmēti īpaši garīdznieki un medicīnas eksperti rūpīgi izpēta katru atsevišķo stigmu parādīšanās gadījumu, allaž apsverot visus iespējamos “par” un “pret”.
Vatikāns atzīst, ka stigmas cilvēkiem var parādīties un tām piemīt brīnumaina, neizskaidrojama iedaba, taču vairumā gadījumu, kā uzskata baznīcas eksperti, stigmu avots tomēr jāmeklē psihiatriem, jo ļoti lielai daļai stigmatiķu piemīt skaidri izteiktas histērijas pazīmes. Tāpat daudzos gadījumos stigmatiķiem novērojami dažādi klīniskie sindromi, nosliece uz pašmocīšanu, ekstrēmi zems pašvērtējums un sevis paša neieredzēšana. Atsevišķu stigmatiķu grupu veido tie, kuri savas rētas saista ar kontaktiem ar citplanētiešiem. Viens no mūsdienu zināmākajiem stigmatiķiem ir itālis Džordžo Bondžovani, kurš savos stāstījumos pauž apburošu katolicisma un ufoloģijas sajaukumu, savu stigmu rašanos skaidrojot tieši ar citplanētiešu sastapšanu.
