Stiebrzāļu sēklu ražošanu veicina ES atbalsts 0
Stiebrzāļu sēklaudzēšanas platības atšķirībā no labībām, pākšaugiem un tauriņziežiem ir palielinājušās un nostabilizējušās – 1993. gadā oficiālās lauku apskates stiebrzālēm tika veiktas tikai 250 ha platībā, bet kopš 2000. gada stiebrzāļu sēklaudzēšanas platības ir pārsniegušas 1000 ha atzīmi. 2011. gadā stiebrzāļu sēklas audzētas 1326 ha platībā.
2008. gadā stiebrzāļu sēklaudzēšanas platības ļoti palielinājās, tā iemesls varēja būt situācija zālāju sēklu tirgū 2006. un 2007. gadā (cenas un pieprasījuma kāpums). Diemžēl 2009. gadā platības atgriezās 2007. gada līmenī un svārstās ap 1300 ha.
Stabilitāti stiebrzāļu sēklaudzēšanā ir veicinājis Eiropas Savienības atbalsts par saražoto un realizēto lopbarības augu sēklu.
Timotiņam viens līderis – ‘Jumis’
1993. gadā kontrolēta timotiņa šķirņu sēklaudzēšana tika veikta 191 ha platībā, bet jau 1995. gadā timotiņa sēklaudzēšanas platības pārsniedza 600 ha robežu, 2008. gadā sasniedza pat 864 ha. Pēdējos gados timotiņa sēklas tiek audzētas nedaudz mazāk kā 600 ha platībā.
Pa šiem deviņpadsmit gadiem timotiņam pavairotas piecas šķirnes, bet gadā ir bijušas no divām (11 gadus) līdz četrām (2010. un 2011. gadā) šķirnēm.
Absolūtais līderis ir šķirne ‘Jumis’, kas agrāk bija zināma kā ‘Priekuļu 2’ – šķirne, kas timotiņa sēklaudzēšanas struktūrā kopš 1999. gada aizņem vairāk par 80%. Līdz 2000. gadam tika pavairota timotiņa šķirne ‘Priekuļu”, kas šos astoņus gadus (1993–2000) bija tikpat populāra kā ‘Jumis’/Priekuļu 2’.
Kopš 1995. gada, nu jau septiņpadsmit gadus, tiek pavairota šķirne ‘Teicis’, ko pazina ar nosaukumiem ‘Agris’ un arī ‘T–79’. Šī šķirne gan sēklaudzēšanas struktūrā nekad nav aizņēmusi vairāk kā 20% (2003. gadā), bet pēdējos gados tā jau nokritusies zem 10% no timotiņa sēklaudzēšanas sējumu platībām.
Bez jau minētājām šķirnēm pēdējos divos gados Latvijā tiek pavairota šķirne ‘Lischka’, ko audzē bioloģiskais lauksaimniecības uzņēmums, un iegūtā sēkla tālākai sagatavošanai tiek vesta uz Vāciju. Ļoti uzmanīgi savu ceļu sāk jaunā Skrīveru šķirne ‘Varis’ – sējumu struktūrā mazāk par 1%.
Pļavas auzenei pavairotas sešas šķirnes
Pļavas auzenes sēklaudzēšana no 1993. gada līdz 1998. gadam (izņemot 1994. gadu) tika veikta mazāk nekā 75 ha platībā, taču no 1999. gada pļavas auzenes sēklaudzēšanas platības turas tuvu 150 ha robežai, dažus gadus pat pārsniedzot 200 ha. Absolūtais rekords 2008. gadā – 335 ha. 2011. gadā – 184 ha.
Pļavas auzenei pavairotas sešas šķirnes – 1993. gadā bija tikai viena, piecus gadus ir bijušas pa divām šķirnēm, deviņus gadus – pa trīs šķirnēm, bet četrus gadus ir pavairotas pat četras pļavas auzenes šķirnes.
Astoņpadsmit gadus pavairota šķirne ‘Arita’/Rita, kas pļavas auzenes šķirņu struktūrā no 1995. gada aizņem vairāk par 60%, bet no 1998. gada pat vairāk par 80% (izņemot 2008. un 2011. gadu, kad 75%).
Septiņpadsmit gadus ir pavairota šķirne ‘Patra’, kas sējumu struktūrā aizņēmusi vidēji 4,9% no visām pļavas auzenes sēklaudzēšanas platībām. Vislielākais šīs šķirnes īpatsvars ir bijis 2008. gadā, kad šī šķirne aizņēma 17% no visām pļavas auzenes sēklaudzēšanas platībām.
Astoņus gadus (1999. gadā un no 2005. gada līdz šim brīdim) ir pavairota šķirne ‘Silva’.
Septiņus gadus līdz 1999. gadam ir pavairota šķirne ‘Priekuļu 519’. Šī šķirne ir audzēta krietnu laiku pirms 1993. gada, kad sākās inspektoru veiktās lauku apskates.
2011. gadā pirmo gadu ir pavairota jaunā Latvijas augu šķirņu katalogā iekļautā pļavas auzenes šķirne ‘Vaira’.
18 gadus pavairota ganību airene ‘Spīdola’
Ganību airenes sēklaudzēšana no 1993. gada līdz 1998. gadam tika veikta ļoti mazās (1,2–12,4 ha) platībās. No 2001. gada ganību airenes sēklaudzēšanas platības turas tuvu 100 ha, bet 2008. gadā sasniedza 186 ha un 2011. gadā – 147 ha.
Pavisam deviņpadsmit gados pavairotas astoņas ganību airenes šķirnes. Četrus gadus šķirnes sēklas pavairotas vienai šķirnei, septiņus gadus – divām šķirnēm, piecus gadus – trīs šķirnēm, divus gadus – četrām šķirnēm, bet vienu gadu lauku apskates veiktas pat septiņām šķirnēm.
Astoņpadsmit gadus (no 1994. gada) pavairota šķirne ‘Spīdola’, kas ganību airenes sēklaudzēšanas sējumu struktūrā ir aizņēmusi vidēji 79%. Sešpadsmit gadus (un vēl arvien) ir pavairota šķirne ‘Gunta’/Priekuļu 59, šķirne ganību airenes sēklaudzēšanas sējumu struktūrā aizņem vidēji tikai 20%.
Septiņus gadus (2002.–2008.) pavairota šķirne ‘Lisuna”. Pārējās šķirnes ir pavairotas tikai vienu vai divus gadus, ko var uzskatīt tikai par šķirnes piemērotības pārbaudi.
Sarkanajai auzenei pērn rekordplatība
Sarkanās auzenes sēklaudzēšanu nosacīti var iedalīt trīs posmos:
* pirmais posms no 1993. gada līdz 1998. gadam, kad sarkanās auzenes sēklaudzēšanas platības nepārsniedz 6 ha;
* otrais posms no 1999. gada līdz 2004. gadam, kad sēklaudzēšanas platības sasniedz aptuveni 60 ha;
* trešais posms – no 2005. gada, kad sarkanās auzenes sēklu lauki sasniedz 100 ha un vairāk (2011. gadā – pat 190 ha).
Sarkanajai auzenei pa šiem deviņpadsmit gadiem pavairotas četras šķirnes, bet vienpadsmit gadus ir pavairota tikai viena šķirne, divas šķirnes ir bijušas tikai trīs gadus, bet trīs šķirnes – četrus gadus.
Visus gadus ir pavairota šķirne ‘Vaive’ (vairāk pazīstama ar iepriekšējo nosaukumu – ‘Priekuļu 45’). Šī šķirne ir aizņēmusi vairāk nekā 90% no sarkanās auzenes sēklaudzēšanas sējumu platības, jo pārējās trīs šķirnes ir bijušas ļoti nelielās platībās.
Sarkanās auzenes šķirne ‘Lifalla’ tika pavairota sešus gadus (2002. – 2008.), bet pārējās divas – tikai divus vai trīs gadus.
Viengadīgā (daudzziedu) airene
Viengadīgās (daudzziedu) airenes platības ir būtiski palielinājušās pēc 2000. gada. Līdz 1997. gadam viengadīgās airenes platības bija ap 20 ha, kopš 2000. gada tās pārsniedz 110 ha, bet 2003. gadā sasniedza pat 247 ha (2011. gadā – 134 ha).
Viengadīgajai (daudzziedu) airenei deviņpadsmit gados pavairotas septiņas šķirnes, bet tikai vienu gadu ir pavairotas trīs šķirnes.
Vienīgā viengadīgās (daudzziedu) airenes šķirne, ko vērts pieminēt, ir ‘Druva’ (iepriekš zināma kā ‘Uva), kas ir pavairota astoņpadsmit gadus.
Trīs gadus (1993.–1995. gads), līdz stabili sāka audzēt šķirni ‘Druva’, tika pavairota šķirne ‘Predkarpatskij – 1’.
Pārējās piecas šķirnes ir pavairotas tikai pa vienam gadam.
Hibrīdā airene, auzeņairene
Kopš 2004. gada stabilu vietu stiebrzāļu sēklaudzēšanā ar aptuveni 100 ha lielām platībām ieņem hibrīdās airenes šķirne ‘Saikava’/Ape. Ar šo šķirni saistās kāds interesants fakts – selekcionāri to bija veidojuši un uzskatīja par auzeņaireni, bet, veicot šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes (AVS) pārbaudi Polijā, tā tika atzīta par piederīgu citai sugai – hibrīdajai airenei.
Citas šo sugu šķirnes Latvijā nav pavairotas.
Pļavas skarene līdz 15 ha
Līdz 15 ha lielās platībās tiek audzētas pļavas skarenes sēklas (2011. gadā – 13,7 ha).
Pļavas skarenei ir tikušas pavairotas četras šķirnes – visas Latvijas izcelsmes. Septiņpadsmit gadus (kopš 1995. gada) ir pavairota šķirne ‘Gatve’. Piecus gadus (1995.–1999.) pavairota šķirne ‘Priekuļu 129’, kas šajā periodā aizņēma vairāk nekā 60% no pļavas skarenes sēklaudzēšanas sējumu struktūras. Divus gadus (1999. un 2002.) pavairota šķirne ‘Urga’, kas tika veidota un Latvijas augu šķirņu katalogā iekļauta kā speciāli zālājiem paredzēta šķirne. Nu jau divus gadus (2010. un 2011. gadā) tiek pavairota šķirne ‘Dorete’/Dore.
Kamolzāle, niedru auzene, pļavas lapsaste
Pēdējos gados ļoti kritiski samazinājušās kamolzāles sēklaudzēšanas platības – no 54,6 ha 2003.–2004. gadā, līdz 3,1 ha šajā sezonā. Kamolzālei ir pavairotas divas šķirnes – visus deviņpadsmit gadus ir bijusi šķirne ‘Priekuļu 30’. Otra kamolzāles šķirne ‘Glorus‘ ir pavairota tikai trīs gadus (2002.–2004.).
Trīs gadus veikta niedru auzenes sēklaudzēšana – 1995. gadā 9 ha platībā tika audzēta šķirne ‘Baltika’, bet 2008.–2009. gadā 27 ha platībā šķirne ‘Barolex’.
No 1995. līdz 1997. gadam 1 ha platībā veikta pļavas lapsastes sēklaudzēšana.
