Stēvija – saldāka par cukuru 0
“Lasīju, ka stēvija ir saldāka par cukuru. Nopirku augu tirgū, izkaltēju, pievienoju tējai, bet, kad to uzvārīju, cerētā rezultāta nebija. Kā pareizi jāsagatavo stēvija, lai to varētu izmantot kā saldinātāju? ” Valentīna Valgundē
Stēvija ir interesants augs, jo līdz pat 300 reizēm saldāks par cukuru! Daudzviet pasaulē to plaši lieto uzturā, jo īpaši cukura diabēta pacienti, Eiropas Savienībā speciālisti vēl nav pārbaudījuši, vai tiešām tai ir tikai pozitīva ietekme. Tāpēc atbilstoši 1997. gada regulai Nr. 258/97 šim augam piešķirts jaunās pārtikas statuss, kas praksē nozīmē aizliegumu tirgot stēviju ES robežās kā pārtikas produktu, vai pārtikas produktam līdzīgu preparātu. Tas gan nenozīmē, ka to nevar iegādāties – Latvijā garšvielu veikalos un dažādās interneta bodēs var nopirkt gan kaltētas stēvijas lapas, gan koncentrātu un tabletes, ko pie tējas un kafijas lietot.
Kāpēc nav īstā?
Daudziem šogad nācies iepirkties vietējos tirgos ar stēvijas stādiem. Stēvijām ir vairāki paveidi, bet tikai vienu no tām var izmantot pārtikā, un tā patiešām ir daudzreiz saldāka par cukuru. Tā ir Stevia Rebaudiana (skat. attēlu). Citas stēvijas nav saldas, un par to lietošanu pārtikā nav informācijas. Ļoti viegli ir pārbaudīt, vai tirgotājam ir īstā stēvija – palūdziet vienu lapiņu pagaršošanai. Ja tā ir salda, viss kārtībā. Un neticiet pārdevēju apgalvojumam, ka stēvija vēlāk, pēc ziedēšanas kļūs salda! Īstā stēvija ir salda līdz ar pirmo iznākušo lapiņu. Un parasti iesaka neļaut augam pat ziedēt, tad lapiņas ir saldākas un augs spēcīgāks, jo ziediem tas atdod daudz spēka (visbiežāk gan stēvija zied, kad tai nepatīk augšanas apstākļi – pods par mazu, nepietiek barības vielu, telpā ir sauss gaiss, u.c.). Ziediņi ir jāizkniebj, un arī tie ir ļoti saldi.
Stēvijām ir vairāki paveidi, bet tikai vienu no tām var izmantot pārtikā, un tā patiešām ir daudzreiz saldāka par cukuru.
Otrs iemesls, kāpēc lapiņas vairs nav tik saldas, ir gadalaiku maiņa. Rudenī un ziemā, kad augam uz palodzes ir maz dienas gaismas, saulīte reti spīd un arī siltuma ir minimāli, lapiņas garšo savādāk. Pēc lasītājas zvana pati pagaršoju savu stēviju, kas pašlaik ir apgriezta un pārziemo uz palodzes, un secināju, ka patiešām – lapiņas ir tikai drusku saldas. Grūti pēc garšas noteikt salduma samazināšanos, bet vidēji tas varētu būt par 50 %.
Citāda garša
Cilvēki, kas izlasa rakstus par stēviju, bieži vien ar skubu cenšas to iegādāties, jo domā, ka nu tik sāksies ekonomija – nevajadzēs vairs iegādāties cukuru, turklāt arī veselība uzlabosies, jo stēvija ir ārstnieciska, bet cukurs taču nav vēlams, it īpaši, ja to lieto pār mēru. Silts ieteikums – vispirms pagaršojiet šo interesanto augu! Tā saldums ir ļoti specifisks, pie tā jāpierod. Stēvija ir tik stipri salda, ka mūsu garšas kārpiņas uz to reizēm ļoti dīvaini reaģē – vieniem tā ir ar rūgtenu piegaršu, citiem – salkana, taču tikpat daudziem tā šķiet ļoti patīkama. Esam ļoti pieraduši pie baltā cukura salduma, tāpēc sākumā ēdieniem ar pievienotām stēvijas lapiņām garša var likties nepieņemama. Risinājums? Jo aromātiskāks ēdiens, jo mazāk jūtama stēvijas specifiskā garša. Jāatrod receptes, kurām ir bagātīgs pielietotu garšvielu klāsts, un tā pamazam arī pieradīsiet pie stēvijas. Tam vajadzīgs laiks…
Kā lietot?
Stēvija nav kaut kā īpaši jāsagatavo lietošanai. Izžāvējiet lapiņas noēnotā vietā ar labu gaisa cirkulāciju un salieciet hermētiskā traukā, lai netiek klāt mitrums. Lapiņas nevar žāvēt strauji uz plīts vai radiatora, tad tās paliek brūnganas un vairs negaršo tik labi.
Pulverīti var saberzt vai samalt kafijas dzirnaviņās. Uz tējas krūzi (200 ml) teorētiski nepieciešama ¼ tējkarotes. Bet cilvēkiem jau vajadzība pēc salduma atšķiras, tāpēc šis daudzums ir tikai aptuvens. Var pie tējas lietot arī veselas, nesaberztas lapiņas, tad tikai grūtāk dozēt. Var dažas stēvijas lapiņas apliet kopā ar zāļu tēju un atstāt uz 5 minūtēm ievilkties. Esmu novērojusi, ka parasti pietiek ar divām mazām svaigām lapiņām uz tējas krūzi (200 ml).
Izžāvējiet lapiņas noēnotā vietā ar labu gaisa cirkulāciju un salieciet hermētiskā traukā, lai netiek klāt mitrums. Lapiņas nevar žāvēt strauji uz plīts vai radiatora, tad tās paliek brūnganas un vairs negaršo tik labi.
Pie kafijas stēvija garšo ļoti interesanti. Ir cilvēki, kas saka, ka vairs nejūt dzēriena garšu, dažiem tā liekas rūgtena. Viss atkal atkarīgs no dozēšanas – ir jāeksperimentē un jāatrod sev piemērotais saldinātāja daudzums, cukuru taču arī vienam vajag tikai pusi tējkarotes, citam – divas vai pat trīs!
Stēviju var izmantot arī kūku un kēksu cepšanā un pat krājumiem ziemai. Ir izpētīts, ka šim augam ir konservējošas īpašības – audzētāji iemanījušies pagatavot gan kompotus, gan ievārījumus. Var izmantot gan lapu pulveri, gan svaigus zariņus. Pasterizēšanas laikā pat nedaudz samazinās stēvijas specifiskā garša. Vienīgi receptes grūti ieteikt, jo lapiņām saldums mazliet atšķiras. Ir jāgaršo sīrups, ar kuru pārliesiet kompotu, vai ievārījums, kuru vārīsiet.
Jāpiebilst, ka ievārījumi sanāk diezgan šķidri, tāpēc ieteicams tiem pievienot pektīnu, agaru vai želatīnu. Pietiek, ja ogām pieliek stēvijas lapiņas (aptuvenā attiecība: uz litru ogu ½ tējkarotes lapu pulvera), pavāra 20 minūtes, beigās pievieno, piemēram, agaru, pavāra vēl 2 – 3 minūtes un liek tīrās burciņās. Jārēķinās, ka, piemēram, ābolu – ķirbju vai dzelteno plūmju ievārījumam stēvijas lapiņas dod zaļgani pelēcīgu nokrāsu. Vieglāk un ērtāk ir izmantot jau gatavos stēvijas koncentrātus, kuriem nav specifiskās garšas un kurus ir ļoti viegli dozēt. Piemēram, uz litra burku kompotam vajag tikai naža galu stēvijas rebaudiozīda koncentrāta. Lai būtu ērtāk dozēt, šim koncentrātam nāk līdzi mērkarote, kas atbilst 40 gramiem cukura.
Uzziņa • Ar stēviju ēdienu faktiski nav iespējams pārsaldināt – kad pievienots par daudz, jūtama rūgta piegarša. • Stēvijas koncentrātus var iegādāties www.natura.lv, www.stevija.lv, garšvielu veikalā “Gafū”, diabēta biedrībās, eko veikalos. |
