* Stentus vibiežāk izmanto miokarda infarkta un stenokardijas gadījumā. Pamatiemesls, kāpēc veidojas sašaurinājumi un rodas nepieciešamība implantēt šo protēzīti, ir ateroskleroze jeb holesterīna izgulsnēšanās asinsvadu sieniņās. To dēļ veidojas sašaurinājums. 1
* Miokarda infarkts, kas parasti izpaužas kā pēkšņas, spēcīgas sāpes krūtīs, ir asinsapgādes traucējumi kādā sirds muskuļa daļā. To iemesls ir vainagartērijas sašaurinājums vai slēgums. Infarkta gadījumā stents jāievieto pēc iespējas ātrāk, jo, apasiņošanas traucējumu dēļ nesaņemot barības vielas un skābekli, sirds šūnas iet bojā. “Tā ir akūta operācija, tāpēc ļoti nepieciešams, lai vismaz lielākās slimnīcas spētu nodrošināt sirds asinsvadu stentēšanu 24 stundas diennaktī. Pašlaik tas notiek pie mums, Stradiņos, kā arī Gaiļezera slimnīcā,” stāsta Kārlis Trušinskis.
* Stenokardija parasti liecina par nopietnu sirds vainagartēriju aterosklerozi. Stenokardijas galvenais simptoms ir sāpes, spiedoša vai diskomforta sajūta krūškurvja vidusdaļā fiziskas slodzes laikā, piemēram, kāpjot pa kāpnēm. Tad palielinās sirds šūnu vajadzība pēc skābekļa, bet asinsvada sašaurinājums liedz tam pieplūst pietiekamā daudzumā.
* Ja ir stenokardijas pazīmes, jāveic koronārā angiogrāfija jeb izmeklējums, kas ļauj noskaidrot, kurā vietā un cik lielā mērā vienā vai abās sirds vainagartērijās izveidojies sašaurinājums. Procedūras laikā sirds asinsvados ievada kontrastvielu un ar rentgenaparatūru tos nofilmē reālajā laikā.
* Agrāk uzskatīja, ka ateroskleroze ir vecu cilvēku slimība. Tomēr neveselīga dzīvesveida dēļ aizvien biežāk ar aterosklerozes izraisītu stenokardiju vai miokarda infarktu pie kardiologa nonāk jau 30–35 gadus veci pacienti. Savukārt senioru vidū atrodami arī tādi, kuriem pat 90 gados asinsvadi ir gluži labā stāvoklī.
* Ja stenta implantācijas iemesls bijusi stenokardija, reizēm pacienti var doties mājup jau operācijas dienā. Ja bijis miokarda infarkts, slimnīcā parasti jāuzturas 3–5 dienas, jo atlabšana ir sarežģītāka.
* Ir trīs veidu stenti: parastie metāla, zālēm pildītie un bioabsorbējošie, zālēm pildītie stenti. “90% gadījumu būtu jālieto zālēm pildītie stenti, lai gan valstij tādi, protams, izmaksā dārgāk. Pēc implantācijas 2–4 mēnešus no tiem izdalās medikamenti, kas neļauj asinsvada iekšējā slāņa šūnām izaugt cauri stentam un atkal radīt nosprostojumu jeb tā dēvēto restenozi. Ievietojot parasto metāla stentu, atkarībā no pacienta un artērijas sašaurinājuma veida restenoze notiek 15–35% gadījumu, bet, izmantojot zālēm pildītu stentu, – vien 0–3% gadījumu. Tā ir milzīga atšķirība! Arī pacienti tagad ir ļoti labi informēti un bieži vien paši pieprasa zālēm pildītos. Stentu nomainīt nav iespējams, jo tas saaug ar asinsvada sieniņu, tāpēc, ja izveidojas restenoze, sašaurināto vietu atkal paplašināt ir daudz sarežģītāk. Protams, ir dažādas metodes cīņai pret to, piemēram, var ievadīt speciālu griezējbaloniņu (tam ir asas malas, ar kurām asinsvada sieniņas iespējams notīrīt) un apstrādāt sašaurinājumu ar zālēm pārklātu balonkatetru, lai kavētu turpmāku aizaugšanu. Tomēr lētāk un daudz efektīvāk būtu pirmajā sašaurinājuma rašanās reizē implantēt modernos stentus.”
* Bioabsorbējošie, zālēm pildītie stenti, kas gatavoti no īpaša materiāla un divu gadu laikā pilnīgi uzsūcas organismā, ne vien Latvijā, bet visā pasaulē tiek izmantoti tikai pāris gadu. “Tiem ir kāda būtiska priekšrocība. Parasto metāla stentu var salīdzināt ar metāla būri, taču sirds artērija, tāpat kā jebkurš asinsvads, būtībā ir dinamiska, proti, tā nepārtraukti saraujas un izplešas. No šā aspekta raugoties, bioabsorbējošais stents sirds asinsvados iederētos vairāk, jo, ar laiku uzsūcoties, izzūd un ļauj tiem brīvi funkcionēt,” uzskata Kārlis Trušinskis.
