Stella Kirjakidu: Cīņa pret vēzi — Eiropas kopuzdevums 0
Par veselību un pārtikas drošumu atbildīgā komisāre Stella Kirjakidu
Eiropā ik dienas tiek diagnosticēti aizvien jauni vēža gadījumi. Un ik dienas pacienti, viņu tuvinieki un draugi izjūt sāpīgo emociju vilni, ko nes šī diagnoze — vēzis. Tā nes neskaidrību par nākotni, šoku, skumjas, dusmas vai pat bezcerību.
Vēzis ir smaga veselības problēma, kas kādā dzīves brīdī tieši skars 40 % ES iedzīvotāju.
Latvijā no vēža ik gadu mirst gandrīz 6000 cilvēku. Ja nerīkosimies, gaidāms, ka kopējais vēža gadījumu skaits līdz 2035. gadam divkāršosies. Ja mums neizdosies šo satraucošo tendenci apturēt, nasta, ko vēzis uzliek mūsu ģimenēm, veselībai, sociālajām sistēmām un ekonomikai, turpinās pieaugt.
Man kā par veselību un pārtikas drošumu atbildīgajai komisārei mazināt ciešanas, ko Eiropā izraisa vēzis, ir viena no galvenajām prioritātēm. Veselības jomā tā ir prioritāte gan Eiropas iedzīvotājiem, gan Urzulas fon der Leienas vadītajai Komisijai. Tā ir joma, kurā no mums daudz gaida un kurā esam apņēmības pilni nospraust vērienīgus mērķus — un tos arī sasniegt.
Uzskatu, ka pret vēzi īsti sekmīgi var cīnīties tikai vienā veidā — to izvirzot par visas Eiropas prioritāti. Esmu pārliecināta, ka mums ir milzīgas spējas viest pārmaiņas, bet tikai tad, ja visi strādājam plecu pie pleca — politikas veidotāji un medicīnas speciālisti, pacientu pārstāvji un nozares pārstāvji, bet, pats svarīgākais, iedzīvotāji. Tagad mēs zinām, ka līdz 40 % vēža gadījumu ir novēršami; tas nozīmē, ka iespējas rīkoties ir lielas, bet potenciāls glābt dzīvības — milzīgs.
Ar Eiropas gaidāmo Vēža uzveikšanas plānu es vēlos mobilizēt šīs kopējās spējas un rīcības potenciālu.
Vēzis ir sarežģīta slimība, un mums uz to jāpalūkojas no visdažādākajām perspektīvām — pārtika, ko ēdam, zāļu pieejamība, pareizā aprūpe, vajadzīgās tehnoloģijas un ne vien veselības nozares, bet arī citu nozaru un industriju, tostarp izglītības, vides, lauksaimniecības un pētniecības nozares, iesaiste. Sava artava jādod visām ieinteresētajām personām no visām nozarēm.
Ar Eiropas Vēža uzveikšanas plānu mēs pievērsīsimies visiem slimības posmiem — atklāšanai, terapijai, izārstēšanai un paliatīvajai aprūpei.
Mums jāuzlabo vēža profilakses un diagnosticēšanas rādītāji. Vēža profilakse ir labāka pat par vislabāko ārstēšanu, un mūsu galvenā prioritāte ir panākt, ka cilvēki par vēža slimniekiem nemaz nekļūst. Ja cilvēkiem palīdzēsim dzīvot veselīgu dzīvi — ēst veselīgāk un vairāk kustēties, bet mazāk lietot alkoholu un nesmēķēt —, vēža gadījumu skaits saruks. Un, ja mēs strādāsim pie tā, lai cilvēki vakcinētos, lai pilsētās būtu tīrāks gaiss utt., starpība būs vērā ņemama.
Ja palīdzēsim cilvēkiem labāk izprast, cik liela nozīme ir vēža skrīningam un agrīnai diagnosticēšanai, izglābsim vēl vairāk dzīvību. Lai tas izdotos, visās dalībvalstīs jāīsteno sertificētas nacionālās skrīninga programmas.
Lai gan svarīgākais būtu darīt visu iespējamo, lai vēzi nemaz nepieļautu, mums jārūpējas, lai vēža slimnieki un viņu tuvinieki saņemtu vajadzīgo atbalstu un aprūpi. Tas ietver pamattiesības uz vienlīdzīgu piekļuvi zālēm un inovatīvām terapijām.
Tomēr vēža slimnieka ceļš turpinās arī pēc terapijas. Tie, kam izdevies izārstēties vai kas dzīvo ar slimību, ir pelnījuši dzīvē atgūt stabilitāti un drošību. Nedrīkst pieļaut, ka viņiem nākas saskarties ar diskrimināciju, stigmatizāciju vai šķēršļiem atgriezties darbā.
Šie elementi veido vienotu mozaīku, kas mums jāsaliek, lai ieraudzītu kopainu. Pirmo soli šajā kopīgajā ceļā speram šodien.
Ar nepacietību gaidu iespēju uzklausīt Latvijas iedzīvotāju domas un bažas un esmu gatava sadarboties ar Latvijas iestādēm, lai situāciju mainītu uz labu.
Kopīgiem spēkiem pret vēzi varam cīnīties vēl neatlaidīgāk, un kopīgiem spēkiem šajā cīņā gūsim panākumus.
