Šteinbuka: Latvijas bankas kreditēšanā ir kļuvušas pārāk konservatīvas 0
Latvijas bankas ir kļuvušas pārāk konservatīvas kreditēšanā, taču, lai varētu panākt izrāvienu ekonomikas attīstībā, ir jādomā, kā izvairīties no galējībām, sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Viņa norādīja, ka ir gandarīta par Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” vērtējumu Latvijai, kurš bija pozitīvs.
“Protams, ka tagad ar nepacietību visi gaidām Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force – FATF) lēmumu. Es esmu optimiste, un mans optimisms pieauga līdz ar pozitīva vērtējuma saņemšanu no “Moneyval” puses. Es domāju, ka izredzes tam, ka mēs netiksim iekļauti FATF “pelēkajā sarakstā”, pieaug. Tomēr neteiksim “hop” pirms laika,” pauda Šteinbuka.
Vienlaikus viņa norādīja, ka negatīvais efekts pašlaik ir tas, ka banku darbinieki “baidās paši no savas ēnas”.
“Nav nekāds noslēpums, ka pašlaik bankas jau pārāk drakoniski izvērtē klientu transakcijas – gan privātpersonu, gan uzņēmumu, gan nevalstisko organizāciju. Man ir virkne piemēru par to, ka prasības pašlaik ir vienkārši nesamērīgas. Ir tomēr jādomā arī par to, lai Latvijas banku potenciālie klienti nedodas uz Igaunijas vai citu valstu bankām. Diemžēl arī šāda tendence parādās, tas nozīmē, ka biznesa vide Latvijā ir kļuvusi mazāk labvēlīga,” sacīja Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja.
Viņa norādīja, ka bankas pašlaik ļoti nelabprāt kreditē tautsaimniecību. Tas notiek ne tikai tādēļ, ka trūktu labu projektu, bet arī tādēļ, ka bankas negrib riskēt.
“Eiropas Centrālās bankas negatīvajām likmēm teorētiski būtu jāsekmē kreditēšana. Mūsu gadījumā tas diemžēl nestrādā citu apstākļu dēļ, jo ir pārāk strikta regulācija, pārāk lielas bailes, pārāk liela piesardzība, un bankas drīzāk ir gatavas maksāt par līdzekļu glabāšanu centrālās bankas kontos. Tā ir absurda situācija,” sacīja Šteinbuka.
Viņa pauda cerību, ka šajā situācijā lielāku lomu uzņemsies Latvijas Banka, ne tikai rūpējoties par eiro stabilitāti un zemu inflāciju, bet kopā ar finanšu sektoru kontrolējošām iestādēm arī panākot, lai kontrole nepārsniegtu veselā saprāta robežas.
“Ja nebūs kreditēšanas un biznesa vide nebūs labvēlīga, tad no kurienes mums sagaidīt to ekonomikas izaugsmi? Es vienkārši neredzu, kurš vēl bez Latvijas Bankas ar skaidro vīziju par tautsaimniecības attīstību varētu uzņemties šādu lomu. Normālā situācijā centrālajai bankai par to nebūtu jārūpējas, bet mūsu gadījumā ir jāatrod veselīgs līdzsvars starp attīstību un regulējumu,” pauda Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja.
Viņa atzina, ka drīzāk ir nepieciešams skaidrojošs darbs par likuma burtu un garu. “Šobrīd burts dominē pār garu. Protams, ka finanšu institūcijas darbiniekiem ir jāievēro visas normas, bet ir jābūt arī izpratnei par banku klientiem un attiecīgiem riskiem. Bankas nevar uzņemties policista funkcijas. Tam ir domātas citas institūcijas. Par problēmām tiešām ir dzirdams no visdažādākā veida uzņēmumiem, nevalstiskajām organizācijām, privātpersonām, un tas jau vien liecina, ka finanšu klimats nav labs,” teica Šteinbuka, vienlaikus piebilstot, ka šis ir pārejas periods un tas vienkārši ir jāpārdzīvo.
Jau vēstīts, ka Šteinbuka Fiskālās disciplīnas padomes vadītājas amatā tika ievēlēta pērn decembrī šajā amatā nomainot padomes ilggadējo vadītāju Jāni Plato, kuram beidzās amata termiņš.
