Steigšus rada šķēršļus banku manipulācijām ar procentu likmēm 2
Banku skandāls uzņem apgriezienus – jau vairāk nekā desmit pasaules valstu bankas tiek turētas aizdomās par negodīgu līdzdalību starpbanku kredītu procentu likmju “Libor” un “Euribor” noteikšanā.
Kā izrādās, baņķieri apzināti tās pazeminājuši, radot iespaidu, ka viņu bankas ir stabilas un ka tādējādi to klienti tām var uzticēties, kārtojot dažādus finanšu darījumus. Ar šīm procentu likmēm nosaka naudas vērtību tirgū un cik tādējādi jāmaksā bankām, uzņēmumiem un privātām personām, lai to aizņemtos.
Melotāju saraksts top garāks
Jūnijā pirmā melos pieķertā bija britu “Barclays”, kurai tagad piespriests sods 453 miljoni ASV dolāru (aptuveni 226 miljoni latu). Jūlijā likmju ļaunprātīgu pielabotāju saraksts papildinājies ar citu pazīstamu pasaules valstu banku nosaukumiem. Finanšu regulatori sākuši izmeklēšanu, piemēram, Francijas bankās “Credit Agricole” un “Societe Generale”, Lielbritānijas bankā “HSBC”, Vācijas bankā “Deutsche Bank”.
Bankām, kuras tur aizdomās un kurās atradīs pierādījumus tam, ka likmes sagrozītas tīšām, draud naudassods 22 miljardu ASV dolāru apmērā (aptuveni 11 miljardi latu).
EK nolemj rīkoties aši
Trešdien Eiropas Komisija (EK) nolēma grozīt pagājušā gada 20. oktobrī iesniegtos priekšlikumus regulai par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām un Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīvai par tā sauktās iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu, papildus paredzot sākt kriminālvajāšanu pret finanšu tirgus manipulētājiem, tostarp likmju tīšiem sagrozītājiem. EK atzīst, ka bankās pieļautā “Libor” un “Euribor” likmju sagrozīšana ir uzskatāma par noziedzīgu un par to iestājas kriminālatbildība.
Pēc EK skaidrojuma, tirgus ļaunprātīga izmantošana notiek tad, ja kāda persona mākslīgi sagroza finanšu instrumentu cenas vai izplata baumas, kas tās var ietekmēt.
Pašlaik likmju sagrozītāji var izvairīties no soda, tāpēc ka katrā no 27 ES dalībvalstīm ir kādas atšķirības likumos. Dažās valstīs uzraudzības iestādēm nav varas krimināllietu ierosināšanai. Citās valstīs kriminālsankcijas par konkrētiem iekšējās informācijas ļaunprātīgas izmantošanas un tirgus manipulāciju pārkāpumiem nav noteiktas.
Palielinās izmeklēšanas tiesības
EK paredz palielināt tirgus regulatoru tiesības izmeklēt banku darbību, regulatori varētu arī noklausīties tālruņa sarunu un elektronisko datu plūsmas ierakstus no telesakaru operatoriem, piekļūt privātiem dokumentiem vai ar tiesas orderi iekļūt telpās, ja radušās aizdomas par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu.
Regulatoriem būtu tiesības rīkoties pat tad, ja kāds tikai mēģina sagrozīt tirgus informāciju. Tāpat tiek izvirzīta prasība ES dalībvalstīm nodrošināt ziņotāju aizsardzību, kā arī ar dažādiem paņēmieniem veicināt ziņošanu par tirgus informācijas ļaunprātīgu izmantošanu.
Citu pasākumu starpā paredzēts, ka soda nauda nedrīkst būt mazāka par peļņu, kas gūta tirgus ļaunprātīgā izmantošanā un ka maksimālajam naudas sodam jābūt vismaz divreiz lielākam par šādu peļņu.
Viedokļi
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece un ES tiesiskuma komisāre Viviāna Redinga:
“Nesenie skandāli, kas saistīti ar nopietnām banku manipulācijām ar starpbanku kredītu procentu likmēm, ir sagrāvuši sabiedrības uzticēšanos. ES ir jārīkojas, lai pieliktu punktu noziedzīgai darbībai banku nozarē, un kriminālsankcijām var būt spēcīga atturoša ietekme. Tāpēc mēs šodien ierosinām ES mēroga noteikumus, ar kuriem paredzēts novērst šādu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un nepilnības tiesiskajā regulējumā.
Latvijas Bankas finanšu tirgus analīzes daļas vadītāja Nataļja Beņkovska: “No pašlaik pieejamās informācijas noprotams, ka britu “Barclays” un, iespējams, arī vairākas citas aizdomās turēto sarakstā minētās bankas regulāri uzrādījušas zemākas likmes, nekā tās reāli varēja aizņemties starpbanku tirgū vai būtu ar mieru aizdot naudu citām bankām. Zemākas likmes teorētiski liecina, ka banka ir finansiāli stabilāka un drošāka nekā citas. Mākslīgi samazinātās “Libor” likmes nozīmē, ka arī Latvijā tie kredītu ņēmēji, kam kredītu procentu likmes ir tām piesaistītas, attiecīgajā laika posmā maksājuši zemākus procentu maksājumus. Taču zināms, ka šā gada maijā Latvijas kredītiestādēs no visiem rezidentu kredītiem lauvas tiesa – 84% ir izsniegti eiro valūtā, latos izsniegti 12%, bet pārējās valūtās 4% kredītu. Novērojumi liecina, ka ar mainīgo procentu likmi eiro valūtā izsniegtajiem kredītiem kredītiestādes biežāk piemēro “Euribor” indeksu, bet “Libor” indekss biežāk tiek piemērots pārējās valūtās izsniegtajiem kredītiem.”
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis: “Pašlaik sekojam līdzi izmeklēšanas gaitai un gaidām izmeklēšanas galīgos rezultātus, ko veic Lielbritānijas finanšu uzraugs (Financial Services Authority – FSA) sadarbībā ar citām starptautiskām institūcijām. Par iespējamo ietekmi uz Latvijas finanšu sektoru pašlaik spriest vēl ir pāragri. Izmeklēšana pagaidām pabeigta vienā bankā Lielbritānijā un ASV. Līdz šim neesam saņēmuši ziņas, ka kāds no Latvijas plānotu vērsties pret kādu finanšu iestādi.”
Uzziņa Kas ir “Libor” un kas – “Euribor”? “Libor” ir Londonas starpbanku kredītu procentu likme, ar kādu bankas aizņemas ASV dolārus Londonas starpbanku tirgū. “Libor” likme tiek pievienota bankas pievienotajai kredīta procentu likmei, izveidojot kredīta kopējo procentu likmi. “Libor” ir pasaulē visplašāk izmantotā ASV dolāra īstermiņa procentu likme, kas ir spēkā jau 26 gadus. Katru darbdienu pasaules lielākās bankas nosauc savus skaitļus jeb procentu likmes, par kādām tās spētu aizņemties naudu no citām bankām. Atmetot augstākos un zemākos pieteikumus, Britu baņķieru asociācijā no atlikušajiem izvelk vidējo – tā ir “Libor” likme. “Libor” likme tiek aprēķināta 10 dažādās valūtās un 15 dažādiem aizdevumu termiņiem. “Libor” likmes noteikšanā piedalās banku grupa, kurā līdzās Eiropas valstu bankām – “Barclays”, “HSBC”,”RBS” Lielbritānijā, “Deutsche Bank” Vācijā, “UBS” Šveicē – ietilpst arī “Citigroup” un “JP Morgan” ASV. Uz šo likmi balstās darījumi un aizdevumi vairāk nekā 350 triljonu ASV dolāru apmērā. “Euribor” ir likme, par kādu eirozonas bankas piedāvā eiro valūtu starpbanku tirgū. Eiro likmju noteikšanā piedalās gan Eiropas Savienības valstu, gan vairākas citu valstu bankas. Šo likmi pievienota bankas pievienotajai kredīta procentu likmei, izveidojot kredīta kopējo procentu likmi. |
