Laikā, kad strauji izplatās Covid-19, darbu pamet epidemiologi 22
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Laikā, kad strauji izplatās Covid-19, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) saskaras lielām grūtībām – iestādei nepietiek resursu paaugstinātas intensitātes darbam.
Par to vakar arī intervijā Latvijas Radio runāja SPKC direktore Iveta Gavare. Pa šo laiku darba attiecības ar SPKC pārtraukuši 12 darbinieki, tajā skaitā pieci epidemiologi, informēja iestādes komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja.
Jau aprīlī Ministru kabinets uzdeva Veselības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju iesniegt priekšlikumus, kā stiprināt SPKC kapacitāti un kas būtu darāms, lai ieviestu kontaktpersonu identificēšanas un informēšanas tehnoloģiskos risinājumus.
VM padomnieks sadarbībai ar masu informācijas līdzekļiem Edgars Skvariks skaidroja – jā, valdība ministrijai uzdevusi līdz 1. septembrim sagatavot ziņojumu par veselības aprūpes kopīgo kapacitāti laikā, kad strauji pieaug saslimstība. Tas saskaņošanai Finanšu ministrijā esot iesniegts jau 6. augustā un tur arī iegūlis. Taču, kā noskaidroju premjera birojā, šis ziņojums nav saistīts ar SPKC.
Lai pilnveidotu lietotnes “Apturi Covid” tehniskos risinājumus un palielinātu epidemiologu skaitu, kas analizē datus, valdība otrdien atbalstīja Veselības ministrijas prasību SPKC piešķirt 113 351 eiro. SPKC pārstāve I. Arāja pastāstīja, ka tikšot veidota jauna nodaļa, kurā paredzētas desmit darba vietas, no kurām piecas būs epidemiologiem.
Pārējās būs paredzētas informācijas tehnoloģiju speciālistiem, jo ir plānots, ka lietotne “Apturi Covid” tiks pārņemta no privātā izstrādātāja un būs izvietota Latvijas Valsts radio un televīzijas centra infrastruktūrā. Lietotnes informācijas sistēmas pārzinis būs SPKC.
“Patlaban tiek strādāts pie risinājumiem, lai lietotne “Apturi Covid” darbotos ne tikai Latvijā, bet tiktu atpazīta arī ārzemēs. Lai izstrādātu jaunus IT risinājumus kontaktpersonu identifikācijai un informēšanai, kā arī lai varētu apstrādāt iegūto informāciju un analizēt datus, ir nepieciešami pieci IT speciālisti: nodaļas vadītājs, sistēmanalītiķis, divi sabiedrības veselības analītiķi, vecākais eksperts un pieci vecākie epidemiologi,” informēja I. Arāja.
Taču valsts pārvaldes iestādei nebūs viegli atrast šādu speciālistus, jo alga par šo darbu, ņemot vērā SPKC datus, būtu 940–1287 eiro pirms nodokļu nomaksas. Vienīgi vecākajam ekspertam tā ir nedaudz lielāka un var sasniegt 1647 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Vēlu sniedz informāciju
Piemēram, ģimenes ārsts Andris Baumanis, kurš strādā Rīgā, pastāstīja, ka 16. oktobrī pie viņa vizītē ieradies pacients, kuram kontakts ar saslimušo bijis 8. oktobrī un viņam vajadzējis atrasties pašizolācijā, bet SPKC par šo slimnieku ziņoja tikai vakar (21. oktobrī). SPKC ir obligāti jāsniedz informācija ģimenes ārstiem gan par saslimušajiem, gan arī kontaktpersonām.
Par SPKC darba apjoma pieaugumu liecina skaitļi – 20. oktobrī Latvijā tika reģistrēti 188 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi, kas bija atkārtots vienas dienas laikā reģistrēto saslimušo skaita rekords (188 gadījumi tika fiksēti arī 16. oktobrī). Bet 21. oktobrī reģistrēts 161 inficēšanās gadījums. Šajā datumā arī veikts līdz šim lielākais testu skaits – 5510 izmeklējumi. Trešdien slimnīcās ievietots 31 ar Covid-19 saslimušais, līdz ar to kopumā stacionāros ārstējas 105 pacienti.
SPKC vadītāja I. Gavare cerot, ka valdības ieviestie ierobežojumi divu nedēļu laikā dos rezultātu un Covid-19 izplatība Latvijā vairs nenotiks tik strauji, kas ļautu arī SPKC normalizēt darbu.
Testi – pēc ārsta nosūtījuma
Veselības ministrija ir vienojusies ar Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju, ka divas nedēļas Covid-19 testi tiks veikti tikai pēc ģimenes ārstu nosūtījuma, jo laboratorijas ir pārslogotas.
“Nosūtījumu rakstīšanā ir jāļauj piedalīties visai ģimenes ārsta praksei, gan ģimenes ārsta palīgam, gan arī medicīnas māsai, jo tad, ja to darīs tikai ģimenes ārsts, nav skaidrs, pa kuru laiku viņš pieņems slimniekus. Iesniedzām šo priekšlikumu Veselības ministrijai un ceram, ka tas tiks atbalstīts. Diemžēl ģimenes ārstam vienīgajam ir pieeja elektroniskajai sistēmai, ar kuras palīdzību nosūtījums nokļūs līdz laboratorijai,” pastāstīja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska un piebilda, ka nosūtījumā jābūt pamatojumam, kāpēc pacientu ir nepieciešams testēt. “Ar iesnām vien nepietiks, lai pacientu sūtītu nodot analīzes,” skaidroja ģimenes ārste.