Steigs labot Pašvaldību likumu. Pret ko tieši prezidentam tajā bija iebildumi? 41
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jau pēc 14. Saeimas vēlēšanām 13. Saeimai 20. oktobrī vēl būs jāveic labojumi Pašvaldību likumā, kuru Valsts prezidents Egils Levits ir nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
Juristi neatceras gadījumu, kad Valsts prezidents kādu likumu būtu atdevis Saeimai dažas nedēļas pirms tās pilnvaru beigām, “Latvijas Avīzei” atzina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga (“Saskaņa”). Saeima ir noteikusi, ka līdz 3. oktobrim deputāti var iesniegt priekšlikumus, bet tikai par tām normām, pret kurām iebildis E. Levits.
Komisijas priekšsēdētāja I. Goldberga bija pieļāvusi versiju, ka Valsts prezidents varētu prasīt Pašvaldību likuma otrreizēju caurlūkošanu, bet citu iemeslu dēļ. Pretēji iepriekš komisijā nolemtajam Saeima atbalstīja priekšlikumus, pret kuriem varētu būt juridiskas iebildes – deputāti noteica pašvaldības domei tiesības lemt, vai tās teritorijā atļauts organizēt azartspēles, ko dome tagad var arī pilnībā liegt.
Tāpat Saeima atbalstīja priekšlikumu, kas paredz svītrot pantu, ar kuru bija liegts savienot deputāta amatu ar pašvaldības iestāžu vadītāja posteni, kas var radīt interešu konfliktu. Taču šajos pantos deputāti nevar iesniegt priekšlikumus. Valsts prezidenta iebildumi ir par citiem pantiem, kas bija politiska izšķiršanās, uzsvēra komisijas priekšsēde.
Valsts prezidents E. Levits aicina paredzēt likumā vēlētas vietējo kopienu padomes pagastos un pilsētās, kas pēc būtības nozīmē, ka Latvijā ir jāizveido vēl viens pašvaldību līmenis, uzskata I. Goldberga. Tādā gadījumā ir daudzi jautājumi, par kuriem nepieciešama plašāka diskusija.
Viņa atzīst, ka pieņemtā redakcija ir kompromiss, jo koalīcija iekšēji nespēja vienoties. Ja šī Saeima likumu nepieņem, tad to mantotu 14. Saeima, kurai būtu jāatsāk likuma vērtēšana 2. lasījumā, “un tad sāktos darbs no gala, bet nezinu, vai tas ir tas, ko Valsts prezidents gribēja”.
Taču gan I. Goldberga, gan koalīcijas politiķi cer, ka Saeima pēc grozījumu veikšanas tomēr nobalsos par likuma pieņemšanu un tas varēs 2023. gada 1. janvārī stāties spēkā.
Levita nostāja jau sen bija zināma
Motivētā rakstā Saeimai Valsts prezidents norāda: “Esmu darījis Saeimai zināmu savu principiālo nostāju, ka ir obligāti nepieciešams paredzēt tieši vēlētas vietējo kopienu iedzīvotāju padomes, kas varētu pārstāvēt vietējās kopienas intereses saziņā ar pašvaldību un pašas izlemt lokālās nozīmes jautājumus. Tas ir nepieciešams, lai nepieļautu nomaļu efekta veidošanos lielākajās pašvaldībās un saglabātu vēlētāju interešu pārstāvniecību maksimāli tuvu kopienai.”
Saeima Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā bija paredzējusi, ka valdībai ir jāizstrādā likumprojekts, kas nodrošinātu pagastu un pilsētu iedzīvotāju interešu pārstāvniecību lielajos novados.
Pašvaldību likumā ir noteikts, ka pašvaldībā var izveidot konsultatīvās institūcijas – iedzīvotāju padomes, kuru izveidošanas kārtību un kompetenci nosaka dome. No tā izriet, ka dome var arī neveidot padomes un tai nav saistošs vietējās kopienas padomes viedoklis.
Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Juris Pūce (“AP”), kuru var uzskatīt par pašvaldību reformas tēvu, “Latvijas Avīzei” teica, ka no Valsts prezidenta vēstules neizriet, ka vēlētas vietējās padomes būtu kā vēl viena līmeņa pašvaldības ar lēmējinstitūcijas kompetenci. Viņaprāt, Saeimas Juridiskais birojs kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju var sagatavot precizētu redakciju, kurā būtu, piemēram, noteikts, kas var vēlēt iedzīvotāju padomes, konkrētāk noteikta padomes kompetence. Lielākais jautājums esot par to, ko var ievēlēt padomē. Likumā ir teikts, ka padomēs var ievēlēt fizisku personu, kura sasniegusi 16 gadu vecumu un ir reģistrēta Fizisko personu reģistrā. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju padomēs var būt ne tikai Latvijas Republikas pilsoņi, bet arī Latvijas nepilsoņi un ārzemnieki. Likumā arī sacīts, ka pašvaldības domi ievēl iedzīvotāji. Līdz ar to likums nonāk pretrunā ar Satversmi, kuras 101. pantā ir teikts, ka pašvaldības ievēl Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, norādīts Valsts prezidenta vēstulē. Kā I. Goldberga, tā J. Pūce atsaucās uz diskusiju komisijā ar nevalstiskajām organizācijām. Piemēram, “Providus” norādījis, ka pašvaldībās dzīvo un maksā nodokļus gan, piemēram, Vācijas pilsoņi, kuri ir ES valsts pilsoņi un varētu vēlēt padomi, gan Ukrainas pilsoņi, kuriem tādas tiesības nebūtu. Līdz ar to vieni varētu piedalīties vietējās nozīmes jautājumu lemšanā, bet otri nevarētu.
Cilvēki reģionos deputātiem sūrojas
Arī “Jaunās Vienotības” deputāts Arvils Ašeradens domā, ka Valsts prezidenta ieteiktos labojumus ir iespējams veikt šajā Saeimā un likumu pieņemt. Taču, viņaprāt, nākamajā Saeimā pie šīs diskusijas būšot jāatgriežas, jo tagad, bieži dodoties reģionālajās vizītēs, daudzviet cilvēki agrākajos novados – piemēram, Pāvilostā, Aizputē, Rojā, Mērsragā – ir teikuši, ka jūtas lielajā pašvaldībā nesadzirdēti. “Skaidrs, ka par to ir jābūt diskusijai un kaut kāds mehānisms būs jārada, lai novada dome sadzirdētu visus iedzīvotājus,” atzina A. Ašeradens. Viņaprāt, sevišķi slikta situācija šajā ziņā ir Dienvidkurzemes novadā. Tajā apvienoja astoņus agrākos novadus, tas teritorijas ziņā ir lielākais novads, kuru vēl plānots nākotnē apvienot ar Liepājas pilsētu.
Iespējams, pašvaldību reformas vājās vietas deputāti būtu pamanījuši jau agrāk, ja tik intensīvi kā pirms vēlēšanām reģionus būtu apmeklējuši visu laiku. Arī opozīcijas deputātu Viktoru Valaini (ZZS) “Latvijas Avīze” sazvanīja laikā, kad viņš bija devies uz Vecumniekiem, kur no iedzīvotājiem dzirdējis to pašu – lielajā Bauskas novadā Vecumnieku intereses nevienam vairs nerūpot. “Kāpēc Vecumnieku iedzīvotāji paši nevarētu organizēt savu sporta un kultūras dzīvi, plānot teritorijas attīstību? Ja te Bauskas dome izdomās būvēt kādu objektu, vai kāds uzklausīs Vecumnieku iedzīvotāju viedokli par to?” sacīja V. Valainis. Viņš ir gandarīts par Valsts prezidenta lēmumu atdot Saeimai likumu atpakaļ, jo tie esot jautājumi, par kuriem runāts jau kopš reformas sākuma. Arī Satversmes tiesa ir pateikusi, ka Saeimai šīs reformas nepilnības ir jānovērš, lai neveidojas nomales, atgādināja V. Valainis. Viņaprāt, ja pagastu un pilsētu iedzīvotāju intereses nebūs pārstāvētas lielajā novadā, tad ir jāpārskata visa pašvaldību reforma.
