Steigā palielina algas valsts pārvaldē 28
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeima kā steidzamus otrdien pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju un amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz no 2023. gada īstenot atlīdzības sistēmas reformu. Tā ietver arī būtisku algu pieaugumu valsts augstākajām amatpersonām un Saeimas ieceltām amatpersonām. Piemēram, Valsts prezidenta alga no 5960 eiro varētu pieaugt līdz 7607 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Tādu pašu atalgojumu varētu saņemt arī Saeimas priekšsēdētājs un Ministru prezidents, Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Satversmes tiesas priekšsēdētājs.
Valdības partiju pārstāvji Saeimas sēdē nepamatoja, pēc kādiem kritērijiem ir noteikts atlīdzības palielinājums, ko kritizēja opozīcijas deputāti.
Vairāki runātāji uzsvēra, ka tik nozīmīgu atlīdzības sistēmas reformu nevar iekļaut valsts budžeta projektu pavadošo likumprojektu paketē, ko Saeima izskata kā steidzamu divos lasījumos. Par tādām izmaiņām atlīdzības sistēmā ir nepieciešama nopietna diskusija.
Izskanēja arī aicinājums Valsts prezidentam Egilam Levitam nodot likumprojektu otrreizējai izskatīšanai Saeimā, kas šajā gadījumā esot iespējams, jo steidzamība ir noteikta ar vienkāršu balsu vairākumu. Arī Valsts kontrole (VK) bija nosūtījusi vēstuli Budžeta un finanšu komisijai, kurā tā norāda, ka nav saprotama likumprojekta virzīšana steidzamības kārtā. VK uzskata, ka tā iekļaušana budžeta paketē nav pamatota.
Grūti konkurēt ar privāto sektoru
Valsts kancelejas sagatavotā likuma autori norāda, ka tā mērķis esot uzlabot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju darba efektivitāti un kvalitāti, jo valsts pārvaldē strādājošie atalgojuma ziņā nevar konkurēt ar privātajā sektorā līdzīgos amatos nodarbinātajiem. Tāpēc valsts pārvaldē ir grūti piesaistīt profesionālus un kvalificētus darbiniekus.
Izmaiņas likumā ir sagatavotas, lai valsts institūcijās strādājošo atalgojums sasniegtu vismaz 80% līmeni no privātajā sektorā piedāvātā. Tas attiecas arī uz pašvaldībām, kuru vadībai pēc administratīvi teritoriālās reformas ir pieaudzis darba apjoms. Par pašvaldības domes priekšsēdētāja, viņa vietnieku un citu amatpersonu atalgojumu lemj dome, bet tā algu var paredzēt līdz noteiktajiem atalgojuma griestiem, kas no 2023. gada būs augstāki. Līdz šim pašvaldību vadītāju alga varēja būt līdz 3950 eiro, bet plānots, ka Rīgas mēram tā varēs sasniegt ap 6500 eiro, lielāko pašvaldību vadītājiem – ap 5600 eiro.
Likumā nav nosauktas konkrētas summas, bet gan formula, pēc kuras atalgojums tiek aprēķināts, bāzes mēnešalgas apmēram piemērojot tirgus koeficientu. Augstāko amatpersonu algām tas ir koeficients “7”, ministriem – “6,2”, parlamentārajiem sekretāriem – “5,5”, Saeimas deputātiem – “3,5”.
Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka par apmēram trešdaļu plānots palielināt algu ministriem, kuru mēneša atalgojums varētu sasniegt ap 6700 eiro, arī Valsts kontroliera un Tiesībsarga alga varētu būt ap 6700 eiro, Saeimas deputātiem, kuri neieņems vēl citus amatus, alga 2023. gadā sasniegs apmēram 3800 eiro, kas ir uz pusi mazāk nekā Saeimas priekšsēdētājam un aptuveni par 10% vairāk par pašlaik noteikto. Likumā ir regulēta arī reprezentācijas izdevumu piešķiršanas kārtība.
Saskata “brāķi un cinismu”
No koalīcijas deputātiem Saeimas sēdē uzstājās tikai Krišjānis Feldmans (JKP), kurš atzina – lai šo likumu virzītu Saeimā, bija vajadzīga zināma drosme. Viņš uzsvēra, ka izmaiņas atlīdzības sistēmā attieksies tikai uz 14. Saeimu, jo tās stāsies spēkā 2023. gadā.
Savukārt šajā Saeimā deputātu algas ir iesaldētas. Kā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs K. Feldmans ir novērojis, ka valsts pārvaldē ir grūtības atrast kompetentus ierēdņus zemā atalgojuma dēļ. Viņš kā problēmu minēja to, ka visās amatu grupās ir novērojamas piemaksas pie algas, kas ir necaurspīdīga sistēma. “Tas nav labs veids, kā veidot atalgojuma politiku,” uzskata K. Feldmans.
Kaspars Ģirģens strādā Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, kurai bija pieejams pārskats par izmaksātajām piemaksām un prēmijām, kas dažos gadījumos esot gandrīz tikpat lielas kā alga.
Dažās ministrijās tās tiekot maksātas regulāri ar pamatojumu, ka ierēdnis ir veicis papildu pienākumus, ko ir grūti konstatēt.
Ļubova Švecova nevarot piekrist, ka zemais atalgojums ir galvenais iemesls ierēdņu aiziešanai no valsts pārvaldes. “Vai tie iemesli tomēr nav saistīti arī ar politisko spiedienu. Un tad piemaksa var būt līdzeklis, lai vadītājs veidotu sev lojālu kolektīvu,” teica Ļ. Švecova.
Valērijs Agešins (“Saskaņa”) pieļāva, ka paredzētais ierēdņu algu palielinājums varētu būt arī vēstījums vēlētājiem. “Apstākļos, kad cilvēki ir tik vīlušies, ka neiet uz vēlēšanām, ierēdņi disciplinēti ies un balsos par savējiem, par varas partijām. Zemas aktivitātes apstākļos tas būs izšķiroši, lai esošā koalīcija saglabātu savu varu,” uzskata V. Agešins.
Opozīcija par nepieņemamu uzskatīja arī to, ka krīzes laikā, kad valstī trūkst tik daudz ārstu un daudzas nozares ir Covid-19 pandēmijas novājinātas, steigā tiek pieņemts likums par būtisku atalgojuma pieaugumu valsts amatpersonām.
Piemēram, premjeram alga palielināsies par 42%, bet mediķiem tās pieaugums ir vien par 4,4%, teica Viktors Valainis (ZZS).
Viņš neapšauba nepieciešamību palielināt algas, bet neesot skaidrs, pēc kādiem kritērijiem ir noteikti koeficienti, jo dažādās jomās strādājošajiem ir atšķirīgs palielinājums robežās “no 9% līdz pat 53%”.
V. Valainis norādīja, ka 14. Saeima saņems šo likumu mantojumā, ar ko tai būs jārēķinās. Viņaprāt, te esot vienā katlā saliktas “labas lietas un nelabas lietas – čupa ar amatiem, par ko nav notikusi nopietna diskusija”.
Vjačeslavs Dombrovskis vairākas reizes aicināja tribīnē parlamentāros sekretārus, kuru tiešais pienākums ir skaidrot budžeta jautājumus un kuriem arī ievērojami plānots palielināt atalgojumu, bet neviens neatsaucās. V. Dombrovskis nedomā, ka šis ir īstais laiks apspriest algu reformu, jo to, kas notiek valstī, nevarot nosaukt par veiksmes stāstu.
“Ir nepieciešama realitātes un takta sajūta,” piebilda V. Dombrovskis. “Par ko ir pārvērsts šis likums – te nav runa par vienotu sistēmu, bet gan par rasolu,” sacīja S. Dolgopolovs (“Saskaņa”), kurš bija saskaitījis, ka pēdējos 12 gados atlīdzības likumā grozījumi ir veikti 34 reizes. Viņš bija viens no tiem, kurš cer, ka Valsts prezidents likumu atdos atpakaļ Saeimai, “jo tajā ir daudz brāķa un daudz cinisma”.
