Steiga nāk par labu shēmotājiem. Pēkšņie plāni par socnodokli 9
Reizē ar valsts budžetu Saeima apstiprināja daudz kritizētos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, kas paredz, ka no 2017. gada MUN būtu 5% no apgrozījuma (pašreizējo 9% vietā), bet uzņēmumiem būtu jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par katru darbinieku vismaz trīs ceturtdaļu apmērā no minimālās algas (apmēram 100 eiro mēnesī par katru darbinieku). Tādā pašā mērā VSAOI būtu jāmaksā arī parastajā režīmā strādājošajiem uzņēmumiem, kuri, piemēram, nodarbina darbiniekus uz nepilnu laiku.
Par spīti uzņēmēju iebildēm šāds variants tika apstiprināts (prezidents gan to nosūtījis atpakaļ uz Saeimu otrreizējai caurlūkošanai). Tomēr valdošā koalīcija pēkšņi sākusi apspriest pavisam citu modeli. Tas paredz vispār atteikties no VSAOI minimālās algas apmērā, bet palielināt MUN līdz 15% no apgrozījuma. Proti, mikrouzņēmumi sociālās iemaksas veiktu kā līdz šim, bet pašreizējo 9% vietā maksātu 15% MUN (nevis 5% + sociālās iemaksas, kā paredzēja nesen pieņemtie grozījumi). Iegūto starpību plānots novirzīt sociālajam budžetam. Šāds mehānisms darbotos līdz mikrouzņēmumu aizstāšanai ar citu atvieglojumu režīmu, kas plānots 2018. gadā. Savukārt parastajā režīmā strādājošie uzņēmumi nākamgad varētu turpināt darbu vispār bez izmaiņām, arī tad, ja nodarbina nepilna laika darbiniekus, kuriem nemaksā pat minimālo algu.
Ministru prezidents Māris Kučinskis straujās izmaiņas pamato ar to, ka iepriekš apstiprinātā kārtība Valsts ieņēmumu dienestam būtu grūti administrēt. Gan jāpiebilst, ka šī norma nav jauna – par VSAOI vismaz no minimālās algas tiek diskutēts jau kopš 2015. gada. Premjers gan sarunā ar žurnālistiem atzina, ka viņš tikai šā gada septembrī uzzinājis par šādiem plāniem.
“Mēs nedrīkstam pieļaut haosu, kas sāktos 1. janvārī. Pirms gada pieņemtais regulējums nebija kārtīgi izdiskutēts, daudzas grupas būtu objektīvi cietēji. Saeimas mēģinājumi palielināt atvieglojumu grupas radīja tik sarežģītu vidi, ka sistēma to nespētu administrēt. Labāk man atzīt, ka lietas nav īsti kārtībā un atkāpties divus solīšus atpakaļ,” teica Kučinskis. Viņš gan atzina, ka, ejot šādu ceļu, valdība paliek parādā darba ņēmējiem, kuri nebūs pietiekami sociāli aizsargāti.
