Saeimas veidošana: steigā lemj par jauniem amatiem 39
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeima kā steidzamus šonedēļ plāno pieņemt divus likumus, kas paredz izmaiņas valdības struktūrā. Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā nosaka, ka valdībā būs klimata un enerģētikas ministrs, uz ko uzstāja “Jaunā Vienotība” (“JV”). Savukārt pēc “Apvienotā saraksta” iniciatīvas deputāti veiks izmaiņas Valsts pārvaldes iekārtas likumā, lai paredzētu ministra biedra amatu.
Par viceministru iecelšanu lems Ministru prezidents, nevis Saeima, kas balso par uzticību Ministru kabinetam. Izmaiņas abos likumos ir kompromiss, jo “Jaunā Vienotība” un Nacionālā apvienība (NA) sākotnēji bija pret viceministra posteņa izveidošanu, bet “Apvienotajam sarakstam” (“AS”) bija iebildumi pret jauno ministriju.
Abus likumus, kuros iesniegtie priekšlikumi vēl jāizskata Juridiskajā komisijā, Saeima plāno pieņemt ceturtdien. Taču pirmdien politiķi vēl nevarēja pateikt, kā jaunā ministrija sadalīs kompetenci ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). Iecerēts Klimata un enerģētikas ministriju uzticēt “Jaunajai Vienotībai,” kuras ministra kandidāts varētu būt bijušais Salaspils novada priekšsēdis, Saeimas deputāts Raimonds Čudars.
Viņš “Latvijas Avīzei” pirmdien atzina, ka “debates par kompetenču sadali vēl ir aktuālas, un tas ir pietiekami sarežģīti”. Taču, viņaprāt, no VARAM uz jauno ministriju būtu jāpārceļ ne tikai Klimata pārmaiņu departaments, bet arī atkritumu apsaimniekošana, plastmasas un to saturošo izstrādājumu joma. “Tur ir daļa, kas skar klimata pārmaiņas, bet tas vēl nav skaidrs, jo turpinās darbs pie valdības deklarācijas sagatavošanas,” teica R. Čudars.
“Šobrīd neviens vēl neko nesaprot”
Par atbildības sadalījumu starp divām ministrijām skaidrības nebija arī Mārim Sprindžukam (“AS”), kurš ir minēts kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra kandidāts. “Šobrīd neviens vēl neko nesaprot,” “Latvijas Avīzei” atzina arī M. Sprindžuks.
Viņš esot dzirdējis, ka uz jauno ministriju vēlas pārcelt arī atkritumu apsaimniekošanu, bet politiķis neredz tam pamatojumu, jo atkritumu dedzināšana, kas var ietekmēt klimatu, veido tikai nelielu daļu no šīs jomas. Tad jau satiksmes un vēl vairāku nozaru ietekme esot daudz lielāka, uzskata M. Sprindžuks. Viņaprāt, šādus jautājumus pāris nedēļās nevar izlemt politiķi, te esot nepieciešams trešās puses veikts funkciju audits, bet, lai tādu izvērtējumu sagatavotu, būtu vajadzīgi vairāki mēneši.
Paužot personīgo viedokli, M. Sprindžuks teica, ka pareizāk būtu nevis veidot jaunu ministriju, bet politisko atbildību par aktuālo prioritāšu īstenošanu uz noteiktu laiku uzticēt, piemēram, īpašo uzdevumu ministriem. Taču risinājumi varot būt dažādi, jo ES šī pieredze atšķiroties. Pagājušajā nedēļā, kad Saeima konceptuāli lēma par grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā, M. Sprindžuks balsojumā nepiedalījās.
Taču par šiem grozījumiem nobalsoja “Latvijas pirmajā vietā” frakcijas vadītājs Ainārs Šlesers, atsaucoties uz premjera Krišjāņa Kariņa (“JV”) tribīnē izteikto lūgumu dot iespēju veikt pārmaiņas. Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā, kā arī Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas paredz ministra biedru amatu izveidošanu, pagājušajā nedēļā konceptuāli tika atbalstīti pēc vairāku stundu spraigām debatēm.
Taču, kā atzina gan Māris Kučinskis (“AS”), gan Arvils Ašeradens (“JV”), tad šajā Saeimā debates ir kvalitatīvākas, jo abas puses – vairākums un opozīcija – savu viedokli pamato ar argumentiem. A. Ašeradens arī teica, ka tā ir vēsturiska diskusija, jo Ministru kabineta iekārtas likumā pēdējo reizi grozījumi veikti 2008. gadā.
Jautājuma apspriešana atklāja, ka divi politiskie spēki – “Progresīvie” un Latvijas Zaļā partija no “Apvienotā saraksta” –, kas pārstāv zaļo politiku, ir pretējos uzskatos par jauno ministriju. Jana Simanovska un Kaspars Briškens (“Progresīvie”) uzsvēra, ka viņu pārstāvētā partija atbalsta klimata pārmaiņu noteikšanu kā prioritāti, taču nevarot piekrist, ka jaunās ministrijas nosaukumā nav iekļauta “vide”, jo klimata krīze nav vienīgā Zaļā kursa problēma, par tādu varot uzskatīt arī atkritumu apsaimniekošanu.
Arī Krišjānis Kariņš atzina, ka videi pilnībā vajadzēja pāriet uz topošo ministriju. Savukārt Ingmārs Līdaka un Edgars Tavars (“AS”) uzskata – ja Klimata un enerģētikas ministrijas absolūtā prioritāte būšot enerģētika, tad esot šaubas, vai tai būs laika nodarboties ar daudzajām vides jomām. Viktors Valainis informēja, ka ZZS rosinās gluži pretējo – nevis palielināt ministriju skaitu, bet tās apvienot.
Viceministriem plašas pilnvaras
Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā tapa pēc “AS” iniciatīvas nolūkā nodrošināt visu partiju solidāru atbildību par valdības darbu un starpnozaru sadarbību. “AS” uzskata, ka ministru biedri varētu strādāt citu politisko spēku ministrijās, kas veicinātu sadarbību, piemēram, jautājumos par digitalizāciju, civilo aizsardzību, Saeimas sēdē skaidroja M. Kučinskis. Viņa ieskatā, to nevar veikt ne īpašo uzdevumu ministrs, kas atbildētu par šauru jomu, ne parlamentārais sekretārs, kas nodrošina saikni ar Saeimu. Ja parlamentāro sekretāru izvēlās ministrs, tad ministra biedru izraudzītos premjers. Likumprojekts paredz, ka viceministri pārzinātu atsevišķas politikas jomas, ar padomdevēju tiesībām varētu piedalīties valdības sēdēs, kā arī varētu dot rīkojumus valsts sekretāram, departamenta direktoram, citiem ministrijas darbiniekiem un tās pakļautības iestāžu vadītājiem. Par ministru biedriem varēs būt arī Saeimas deputāti, kas algu, tāpat kā parlamentārie sekretāri, saņemtu vienā vietā.
Ministru biedru plašais pilnvaru apjoms izraisīja visvairāk jautājumu. Viktors Valainis (ZZS) uzskata, ka atbildību par kādu jomu var deleģēt tikai amatpersonām, kurām Saeima ir izteikusi uzticību. “Nav arī skaidrs, kā notiks kompetences sadale starp ministra biedru jeb ministra draugu un parlamentāro sekretāru,” vaicāja V. Valainis. Tas atstāšot iespaidu arī uz ierēdņu darbu, jo paplašinās to personu loks, kas varēs viņus izrīkot. V. Valainim arī nebija saprotams, kā ministra biedrs risinās pārnozaru sadarbību, jo viņš taču nevarēšot dot rīkojumus citas ministrijas ierēdnim. Pēc Jāņa Vucāna (ZZS) domām, šos pienākumus varētu deleģēt Ministru prezidenta biedram, kādi bijuši vairākās valdībās. Daiga Mieriņa (ZZS) aicināja palielināt parlamentāro sekretāru lomu.
Tas, ka topošā koalīcija ar jauno amatu vēlas birokratizēt valsts pārvaldi, neapmierināja arī Skaidrīti Ābramu (“Progresīvie”), “jo tā varam pazaudēt profesionālus ekspertus, kādu ministrijās jau tagad trūkst – viņi nevēlēsies kļūt par skrūvīti šajā birokrātiskajā aparātā”. Pēc S. Ābramas domām, Ministru kabineta iekārtas likums paredz vairākas citas iespējas, lai ar esošajiem instrumentiem nodrošinātu atbildību gan par civilo aizsardzību, gan digitalizāciju.
Debatēs šos likuma grozījumus pārsvarā aizstāvēja “AS” deputāti. Kad tās jau tuvojās beigām, Augusts Brigmanis (ZZS) teica: “Tie, kas ir ilgāk politikā [domāta “JV” un NA], sēž malā un šādas glupas lietas neaizstāv. Nākamajā valdībā, kas nāks pēc šīs valdības, tādi ministru biedri vairs nebūs. Aicinu jūs atklāti pateikt, ka amatu jautājums ir viens no ultimātiem, ko viens no partneriem uzlika, lai izveidotu valdību.”
A. Šlesers savukārt teica: “Te ir konflikts starp Krišjāņa Kariņa un Ulda Pīlēna filozofijām. Uldim Pīlēnam nevajadzēja runāt par kara istabām, bet iet valdībā un strādāt. Tad nebūtu jāveido jauni amati. Ja ieliks biedru no citas partijas, tad viņš sāks jaukties visās tajās lietās, un tur būs bardaks.” “JV” un NA nepiekrīt ministru biedru deleģēšanai citas partijas vadītā ministrijā, bet iepriekš bija vienošanās, ka “AS” izraudzītais viceministrs varēs strādāt Aizsardzības ministrijā, kuru vadīs NA. K. Kariņš gan sacīja, ka vēl nav zināms, vai un cik ministru biedru būs, bet aicināja Saeimu atbalstīt izmaiņas likumā, lai nepieciešamības gadījumā tās varētu izmantot. Neformāli partijas ir vienojušās, ka katrai būs viens viceministrs.
