Vai visu partijām piešķirto naudu vispār ir iespējams adekvāti iztērēt? Steidzami plāno pieņemt izmaiņas partiju finansēšanas likumā 21
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeima šonedēļ kā steidzamas galīgajā lasījumā plāno pieņemt Valsts prezidenta Egila Levita rosinātās izmaiņas Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz apturēt valsts budžeta finansējumu tiem politiskajiem spēkiem, kuru frakcijas Saeimā ir izjukušas vai zaudējušas divas trešdaļas deputātu.
Likums stātos spēkā tikai līdz ar 14. Saeimas sanākšanu 2022. gada novembrī. Tāpēc vairāki deputāti, kā arī juristi un nevalstisko organizāciju pārstāvji ir neizpratnē, kāpēc tas būtu jāpieņem steigā, nedodot iespēju rūpīgi apspriest nepieciešamos labojumus.
Iepriekš Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (“AP”) komisijas sēdē paskaidroja: “Ir viens pavisam konkrēts grozījums, kas ir jāpieņem. Mēs nevaram taisīt politisko šovu pirms Saeimas vēlēšanām.” Viņa vadītā komisija noraidīja steidzamību, bet Saeimā priekšlikums guva atbalstu.
Saeima pagājušajā nedēļā grozījumus partiju finansēšanas likumā pieņēma 1. lasījumā, galīgajā lasījumā projektu plānots skatīt 24. februārī. Saeimas sēdē vairāki deputāti atgādināja, ka arī iepriekš veiktās izmaiņas šajā likumā, kas paredzēja no 2020. gada ievērojami palielināt valsts budžeta finansējumu partijām, tika pieņemtas steigā. Arī toreiz iniciatīva nāca no Rīgas pils ar mērķi mazināt partiju atkarību no privātajiem ziedotājiem, kas pēc tam var ietekmēt lēmumu pieņemšanu.
Vēlāk atklājās projekta nepilnības. Viena no tām ir saistīta ar partijām, kas sasaukuma laikā ir izjukušas, kā tas notika ar “KPV LV”. Likums neliedza tai saņemt valsts finansējumu, kas bija vairāk nekā 600 000 eiro gadā, ja vien Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav konstatējis pārkāpumus tā izlietošanā.
Šā gada janvārī KNAB lēma uz gadu pārtraukt finansējuma izmaksu partijai “Par cilvēcīgu Latviju” (“PCL”), kas izveidota uz “KPV LV” bāzes, par 2020. gadā pretlikumīgi izlietotiem vairāk nekā 30 000 eiro.
Grib uzreiz novērst trūkumus
Ja Valsts prezidenta rosinātās izmaiņas stātos spēkā tagad, tad nevienu politisko spēku tās neskartu. No “KPV LV” ievēlētā Ramona Petraviča atbildīgās komisijas sēdē atgādināja, ka bijušie “KPV LV” biedri ir izveidojuši frakciju “Neatkarīgie”, kuras priekšsēdētājs ir Aldis Gobzems. Frakcijā ir seši no 16 parlamentāriešiem, kas ievēlēti no šā saraksta – vēl Ralfs Nemiro, Ieva Krapāne, Karina Sprūde un Māris Možvillo, kurš vienīgais palicis partijā “PCL”.
Saeimā ir vēl 20 ārpusfrakciju deputāti. Izmaiņas frakciju sastāvā ir piedzīvojuši visi politiskie spēki, izņemot “Jauno Vienotību”, kura pie sevis savukārt pieņēmusi vairākus pārbēdzējus – arī no “KPV LV”.
Valsts prezidents E. Levits vēstulē Saeimai norādīja, ka rūpīgi seko līdzi partiju finansēšanas likuma piemērošanai un konsultējas arī ar ekspertiem.
“Šajās diskusijās kā nozīmīgs iezīmējies jautājums par valsts budžeta finansējuma piešķīruma saglabāšanu tādām partijām, kuru pārstāvniecība Saeimā ir būtiski sarukusi un nespēj vairs pilnvērtīgi īstenot vēlētāju gribu un savu priekšvēlēšanu programmu.” Tāpēc esot nepieciešami “salīdzinoši nelieli grozījumi, paredzot risinājumu šai problēmai”.
Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps Budžeta un finanšu komisijas sēdē uzsvēra, ka nav runa par visa partijai paredzētā finansējuma apturēšanu, bet tikai par tā samazināšanu. Partija, kuras frakcijā ir notikušas minētās izmaiņas, turpina saņemt 100 000 eiro, kas tai katru gadu piešķirts par iekļūšanu Saeimā. Šī nauda nepienākas politiskajiem spēkiem, kas pārvarējuši 2% barjeru un saņem valsts finansējumu, bet nav Saeimā.
Ja kādas partijas frakcija Saeimā ir izjukusi, tad Saeima vēršas KNAB, kas pieņem lēmumu par partijai piešķirtā finansējuma tās daļas neizmaksāšanu, ko tā ieguvusi par katru vēlētāja balsi (4,50 eiro par balsi). Atbildot tiem, kuri neredz nepieciešamību steigā pieņemt šādus grozījumus, J. Pleps teica: “Var reaģēt uz mazām pamanītām problēmām un uzreiz tās novērst.”
Labāk lielāku atklātību
Kad projektu vērtēja Budžeta komisijā, pret to iebilda arī Saeimas Juridiskais birojs, kura pārstāvis Gatis Melnūdris teica: “Diemžēl mēs nevaram atbalstīt šo projektu, jo deputātiem ir tiesības apvienoties frakcijās, bet tas nav obligāts pienākums. Mēs nevaram piespiedu kārtā likt to darīt.”
Viņš norādīja – ja ir vēlme stiprināt frakciju darbu parlamentā, tad tas ir jādara ar citiem līdzekļiem, nevis partiju finansēšanas likumā. Uz vairākām neskaidrībām par piedāvāto projektu norādīja arī “Delnas” pētnieks Olafs Grigus.
Arī “Providus” vadošā pētniece Iveta Kažoka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē teica: “Nevienam nav noslēpums, ka partiju finansēšanas reforma bija ļoti sasteigta.” Viņasprāt, ir plašāks jautājums loks, par kuru būtu jādiskutē, piemēram, ir jāievieš lielāka atklātība, lai sabiedrība redzētu, kā partijas izlieto valsts finansējumu.
Komisija konstatēja, ka KNAB vēl turpina pārbaudes par partiju 2020. gada finanšu pārskatiem, kas atspoguļo līdzekļu izlietojumu pēc finansējuma palielināšanas, un tikai pēc tam varēs redzēt, kādas izmaiņas šajā sistēmā būtu nepieciešamas. “Nav viegli veikt izmaiņas likumā, nezinot datus par pirmo gadu, kad tika ieviests jaunais modelis,” atzina Juris Pūce (“AP”).
Naudu saņem nevis frakcija, bet partija
Gan komisiju sēdēs, gan debatēs Saeimā deputāti minēja virkni neatbildētu jautājumu. Uldis Augulis (ZZS) un Ralfs Nemiro norādīja, ka finansējumu saņem nevis frakcija, bet partija, kuras darbojas arī pašvaldībās un Eiropas Parlamentā. Kārtības rullī arī ir noteikts, ka frakciju var izveidot ne mazāk kā pieci viena nosaukuma saraksta deputāti – ja no kāda politiskā spēka parlamentā ievēl vairāk nekā 20 deputātus, tad frakcija turpina darboties arī tad, ja to atstājušas divas trešdaļas deputātu, teica U. Augulis.
Cituprāt, būtu jāvērtē to deputātu atbildība, kas frakciju pamet, nevis jāsoda partija. R. Nemiro, kura kā Rīgas mēra kandidāta vēlēšanu kampaņas tēriņus arī vērtēja KNAB, ir viens no tiem, kas uzskata, ka “partijām piešķirtais finansējums ir neadekvāti liels un visu naudu nevar izmantot, jo to nevar tērēt pa labi un kreisi”.
Uz to norādīja arī Aleksandrs Kiršteins (NA), pēc kura domām, lai uzturētu biroju un algotu pāris darbinieku, nevajag tik lielas summas. Vēlēšanu gadā varētu iedot vēl 100 000 eiro. Apstaigājot partiju birojus, tajos labi ja vienu darbinieku varēšot sastapt.
“Ja partijai piešķir 500 000–600 000 eiro gadā, tad tā ir klasiska naudas izzagšana ar dažādiem iepirkumiem,” uzskata A. Kiršteins. Viņaprāt, par nopietnu partiju varot runāt tad, ja tajā ir 10 000 biedri, bet “tagad mums ir partijas, kurās ir 100–200 biedri, kas spēj atnākt uz kongresu, un no tiem kādi 10% var atvērt muti un kaut ko sakarīgu pateikt”.
Zināms, ka partijas valsts budžeta naudu tērē arī reģionālo biroju uzturēšanai, semināriem, ekspertu piesaistīšanai. Neizlietoto finansējumu atgūst valsts budžets.
