Steidzamie darbi jūnijā: padomi zemeņu, tomātu, gurķu un vasaras puķu audzētājiem 0
Zemenes laista un mulčē
Tik sausu, karstu un saulainu pavasari dārznieki neatceras. Dažviet kāds negaisa mākonis pārskrējis, taču karstumā viss atkal izgarojis. Mitruma pietiek vien augiem, kam ir dziļāka sakņu sistēma. Viss attīstās tik strauji, ka dārza kopējam grūti tikt līdzi. Ko šonedēļ savos dārzos darīs dārzkopji, kam ir liela pieredze?
Bioloģisko zemeņu audzētājs Uģis Puriņš no Talsu puses prognozē sliktu zemeņu ražu: “Tagad ir jāuztraucas pat par stādījumu saglabāšanu, ne tikai ogu lielumu un kvalitāti!”
Visas iepriekšējās nedēļas un arī šonedēļ audzētājs laista zemeņu vagas. It sevišķi traki klājas agrajām, kas tiek audzētas segtajās platībās un ir Uģa Puriņa saimniecības specializācija. Zemenēm ir sekla sakņu sistēma, tāpēc sausums tās pamatīgi ietekmē.
Jaunie zemeņu stādījumi, kam bagātīgāka sakņu sistēma, ūdens trūkumu pārcieš labāk nekā vecie, kam saknes ir daļēji koksnainas.
Ogu lielumu un kvalitāti slikti ietekmē arī pārāk agri karstuma izrautie ziedpumpuri. Lapu ceri vēl nebija attīstījušies, kad jau sākās ziedēšana. Agrās šķirnes ir gandrīz noziedējušas, pilnā plaukumā ir pārējās.
!!! Visvairāk sausumā cieš zemeņu šķirnes, kas ražo bagātīgi un kam ir lielas ogas, piemēram, ‘Polka’ un ‘Zefīrs’.
Laista pamatīgi visu dobi, ne tikai cerus. Eksperimenti pierāda, ka labāk ir aplaistīt visu dobi un vagas ap zemenēm. Sakņu sistēma var atrasties arī slīpāk, nevis taisni zem pašām lapām, un tad mitrums ies secen. Turklāt sausā augsnes daļa nosūc mitrumu. Ja lej tikai uz ceriem, tas jādara katru dienu. Tas veicina arī puvju un slimību attīstības risku. Labāk ir aplaistīt pamatīgi visu dobes virsmu reizi trijās četrās dienās.
Agrotīklu karstumā nost! Lai iegūtu agrāku zemeņu ražu, pavasaros dobēm mēdz uzklāt balto agrotīklu, taču šogad to darīt nevar. Kad audzētājs attapies, ka tā šopavasar ir kļūda, daļa augu jau bija cietuši. Agrotīkls noderēs pret salnām.
Pērkot agrotīklu, ņem vērā, ka tam ir atšķirīgs biezums. No salnām pasargās 23 mikronu biezs materiāls. Tāds, kam ir 17 mikronu, der tikai noēnošanai un neizturēs pat sezonu.
Mitrumu augsnē aiztur mulčēšana. Pēc pamatīgas aplaistīšanas augsnei var uzklāt kādu materiālu, kas pieejams. Mazdārziņu saimnieki var improvizēt – der pat kartons un veci tepiķu gabali.
Savas dobes Uģis Puriņš noklāj ar salmiem. Noder arī kūdra. Tā saglabā mitrumu, uzlabo augsnes struktūru, ogas ir tīras. Pat ja zemenes guļ kūdrā, tā viegli nobirst no ogām.
Mulčēšanai dārznieks eksperimentē ar siena granulām, kas paredzētas lopbarībai. Tās vagās labi uzbriest un veido segumu. Taču viens no trūkumiem varētu būt granulās esošās zālāja sēklas.
Ja nekā cita nav, var klāt sienu un nopļauto mauriņa zāli. Taču ar šiem materiāliem jāuzmanās, ja pēkšņi sākas lietus periods. Slapjumā tie var pelēt un pūt, izplatot puves. Šādu segumu mitrā laikā līdz ražas novākšanas periodam labāk izgrābt no vagām.
Saimniecībā zemenes audzē uz melnā (pītā) ģeotekstila. Tas mazina nezāļu augšanu, aiztur mitrumu, saglabā tīras ogas, taču melnā krāsa ļoti pievelk sauli un karsē augus.
Ziedēšanas un ogu laikā zemenes nevajag mēslot. Darot to pavasarī, ogu daudzumu ietekmēt nevar. Ziedpumpuri ieriešas vasaras beigās, un tad ir vērts dot kādu mēslojumu. Arī pavisam agri pavasarī augus var nedaudz spēcināt pēc ziemas. Saimniecībā ogas audzē ar bioloģiskām metodēm, tāpēc mēslojumam lieto slieku humusu. Taču patlaban nemēslo!
Laba ir pilienlaistīšana, sevišķi segtajās platībās. Tas gan ir dārgs prieks. Pirms izvēlas stādīšanas un mulčēšanas veidu, jāpārdomā, kā tiks laistītas zemenes – vai ar pilienlaistīšanu vai dārza šļūteni, vai lejkannu. Piemēram, ja laista ar šļūteni, mulčēšana ar kūdru nederēs, jo to aizskalos.
Zemenēm ir vienalga, vai tās laista ar aukstu vai remdenu ūdeni.
Jāņem vērā, ka šogad vietējo ogu būs mazāk un cena būs augstāka nekā citos gados.
