Steidzamie darbi jūlija vidū – normē ražu, veido vainagu, mēslo puķes 0
Palīdz kokiem un krūmiem
“Ir pēdējais laiks normēt augļu ražu un apkopt sausumā cietušos ogulājus,” skaidro Dainis Apse, stādaudzētavas Liepas agronoms no Krimūnu pagasta.
Sausā laika dēļ šogad dārzos nav sarosījušās tādas sēņu ierosinātas slimības kā kraupis un puve. Pat bez smidzināšanas veidojas glīti bumbieri, un arī ieņēmīgām ābeļu šķirnēm ir gluda miziņa. Beigusies tinēja invāzija.
Taču pamatīgu slodzi augļukokiem rada pārbagāti aizmetušies augļi. Tos noteikti vajag retināt. Cik var aizsniegt zarus, tik norauj liekos auglīšus. Kā pirmos noplēš mazākos un neglītākos un tādus, kuros redzamas kaitēkļu pēdas – melns caurumiņš.
Ābolus atstāj pa vienam ik pēc pieciem centimetriem. Vēl lielāki āboli būs, ja atstās ik pēc 10 centimetriem. Kopēja augļu masa uz zara nemainīsies, taču tie būs daudz kvalitatīvāki. Turklāt nebūs jādomā, kur rudenī likt mazos kroplīšus (sevišķi aktuāla šī problēma, ja ir lieli dārzi). Pēc retināšanas norautos augļus sagrābj un liek kompostā, citādi rudenī katrs ābols būs jāpaceļ un jāstumj ar ķerru.
Normējot augļus, tiek panākts, ka koks ražos arī nākamgad. Nebūs cikliskuma, kā tas ir pēc pārbagātas ražas, kad vienu gadu augļu daudz, bet otru koki tukši.
Plūmēm augļus atstāj ik pēc trim centimetriem citu no cita.
Sevišķi bīstama pārbagāta raža ir plūmēm. Piemēram, šķirne ‘Komēta’ šogad ir kā kraume. Taču, ja tai nepalīdzēs normēt ražu, koks ziemā var aiziet bojā, jo būs iztērējis visus spēkus.
Ir īstais laiks (īpaši dilstošajā mēnesī), lai veidotu liela auguma koku vainagus. Zāģējot zarus vasaras otrajā pusē, viegli panāk auguma samazinājumu, jo neataug ūdenszari. Pavasarī zāģētiem kokiem vainags spēcīgi atjaunosies, būs grūti to savaldīt. Apzāģēšanu var apvienot ar ražas normēšanu. Samazināt augumu der lielām ābelēm, bumbierēm, saldajiem ķiršiem.
Kauleņkokiem zāģējuma vietā atstāj dažus centimetrus garus stumbenīšus.
Nedrīkst vienā reizē nozāģēt vairāk kā trešdaļu no koka kopējā vainaga apjoma.
Patsakņu ķirši vairojas ar sakņu atvasēm. Tagad atstāj nenopļautas lielākās. Vislabāk, ja atstāj vietā, kur tas varēs turpināt augt. Ja vēlas pārstādīt, to varēs darīt pavasarī.
Ogulājiem šogad raksturīga nelaime – nokaltuši lieli zari. Tas noticis sausuma un karstuma dēļ dārzos, kur tie nav laistīti. Sausos zarus ieteicams izgriezt, atstājot aptuveni sprīdi garu stumbenīti no zemes, kas varēs dzīt jaunus dzinumus (parasti pie zemes zari vēl saglabājuši dzīvību).
Svarīgi apstrādāt apdobes – uzrakt vai vismaz uzirdināt, izraut nezāles. Tas labāk ļaus saknēm elpot un uzņemt ūdeni. To darot, varēs novērtēt, vai augam nevajag uzliet kādu spaini ūdens. Diemžēl lietus augsni daudzviet paslapinājis tikai plānā kārtiņā, bet tur, kur augam ir saknes, viss sauss.
Papildus jālaista vismaz jaunie, šopavasar stādītie augļukoki un ogulāji.
Ap ogulājiem var apbērt trūdu zemi, jo krūmi ir novājināti.
Vajag apkopt arī ķiršus, kuriem jūlija sākumā parasti ir ražas laiks. Bet šogad saldie jau sen apēsti, dārzā palikušas tikai vēlīnās šķirnes, kuras nav pamanījuši šogad sevišķi aktīvie strazdu bari. Ķiršiem uzirdina apdobi, izravē. Pirms uzrušināšanas ap koku ieteicams apbērt pāris lielu sauju ar krītu vai kaļķiem (vajadzīgs visiem kauleņkokiem). Derētu arī pilnmēslojums (kuram slāpekļa (N) daudzums nepārsniedz 10, tas norādīts uz iepakojuma).
Rudens pusē šogad visiem kokiem un ogulājiem vajadzētu dot rudens mēslojumu.
Vasaras puķes mēslo un apgriež
“Vasaras puķēm traukos vajadzīga regulāra mēslošana un laistīšana,” atgādina puķkope Inita Zepa no dārzu centra Puķu sēta Madonā.
Patlaban turpina dot kompleksos, ūdenī šķīstošos mēslojumus, kas paredzēti puķēm ziedēšanas fāzē. Vislabāk to darīt mazām porcijām, bet pievienot katrā laistīšanas reizē, jo arī pārāk liela barības deva vienā reizē augam sagādā stresu. Šovasar karstuma periodā gan katrā laistīšanas reizē nevajadzēja pievienot barību, jo tad tās būtu par daudz. Bija jālaista ļoti bieži.
Mēslojumu ik pa laikam var pamainīt, dažādot.
Ja puķes podos augušas jau pāris mēnešu, tām pods var būt par mazu. Puķes drīkst pārstādīt visu laiku pēc vajadzības. Sevišķi pēc bagātīgās laistīšanas podiņā var būt palicis vien pliks sakņu kamols.
Augu garie dzinumi jau var būt zaudējuši savu skaistumu. Tas var notikt gan pēc iekaltēšanas, gan vienkārši ilgi augot. Petūnijas, alisītes, lobēlijas, pelargonijas, kalibrahojas un citas var krietni saīsināt. Tas dos stimulu augam atsākt dzīt jaunus dzinumus.
Puķēm ieteicams nolasīt vecos ziedus. Tādējādi augs gan ietaupīs spēkus, gan izskatīsies glītāk, piemēram, fuksijām, petūnijām ar lielajiem ziediem, lielziedu samtenēm, begonijām.
Tas ir mīts, ka puķes neziedēs, ja nenolasīs ziedus. Tas gan nāks par labu augam, taču ziedēšanas bagātību nosaka apstākļu kopums (regulāra barība, mitrums u.c.).
Ieteicams pēc iespējas iekrāt lietusūdeni, jo tas toveraugiem ir vislabākais. Ja lietusūdens nav, var paskābināt krāna ūdeni. Deva – ap 10 g citronskābes uz 10 l ūdens. Citronskābi iemaisa ūdenī un ļauj kādu laiku pastāvēt, lai izšķīst pilnībā. Tad samaisa un laista.
Laistot ar augiem nepiemērotu ūdeni no krāna, petūnijām var sākties hloroze. Tā izpaužas tā, ka lapas kļūst gaišākas. Mēslošana te nepalīdzēs. Šādu augu vēlams pārstādīt un turpināt laistīt ar paskābinātu vai lietusūdeni.
Ja hloroze jau ir visa dzinuma garumā, ziedi neveidojas, augu atjaunot nav vērts.
Sākas hortenziju laiks
“Ir sākusies hortenziju ziedēšana. Tām noteikti vajag papildu laistīšanu,” teic puķu audzētājs Raimonds Petrovskis no uzņēmuma Hedera Rīgā.
Stādaudzētavas piedāvā ziedošus stādus podiņos, taču auga kvalitāte jāizvērtē. Vasaras otrajā pusē augiem arī mēdz dot ievērojamas atlaides, kas mudināt mudina pirkt. Taču paši skaistākie un bagātīgāk ziedošie krūmi visbiežāk nav audzēti Latvijā, bet atvesti no ārzemēm, tieši no siltumnīcām. Tur tiem bijuši ideāli dzīves apstākļi, tie pamatīgi stimulēti, lai būtu tik skaistos ziedos.
Prātīgāk ir pirkt stādu, kurš vēl nav saplaucis. Turklāt pirms stādīšanas ziedpumpurus nogriež (tas daudziem psiholoģiski būs grūti!). Ziedot un ražojot sēklas, augs patērē daudz spēka. Apgrieztais augs labāk iesakņosies un sagatavosies nākamajam gadam, sekmīgāk pārziemos.
Šķirņu izvēle kļūst arvien plašāka. Tādēļ, pirms ļaujas emocijām, der apdomāt, kas dārzam tiešām vajadzīgs. Ir šķirnes ar zemu un kompaktu augumu, gan tādas, kas derēs dzīvžogu veidošanai vai kā paliela auguma soliters.
Sevišķi skaistas ir hortenzijas, kuras ziedēšanas laikā maina krāsojumu. No baltas krāsas ziedēšanas sākumā tie var iekrāsoties līdz pat tumši sarkanai rudenī.
Visizturīgākās un populārākās ir kokveida hortenzijas un tās šķirnes. Kokveida hortenzija aug kā krūms (1–1,5 m augsts). Katru gadu to zemu apgriež, lai veidotos jauni, spēcīgi dzinumi. Ja tas nav izdarīts, dzinumi ap šo laiku jau ir izstiepušies gari, ziedkopas mazākas, taču tās grūti sastutēt taisni. Apgrieztie krūmi veido kompaktus augumus, dzinumi paši spēj noturēt lielās ziedu galvas.
Kokveida hortenzijas krūmu var viegli dalīt.
Otra populāra grupa ir skarainās hortenzijas, kurām ir sevišķi daudz skaistu un jaunu šķirņu no zema auguma līdz vairākus metrus augstiem krūmiem.
Ja vēlas ko neparastāku, labās dārza vietās augs arī dažas liellapu hortenziju šķirnes ar ziliem un rozā ziediem. Interesantas ir ozollapu hortenzijas – tām ir dekoratīvas šķeltas lapas, kas rudenī krāsojas. Dekoratīva ir arī Sārdženta hortenzija, kurai ir samtains, pelēcīgs lapojums, lapas lielas. Ziedi kārtojas plakanās, zilganās ziedkopās.
Hortenzijām piemērota daļēji noēnota dārza vieta – pusēna/pussaule. Lielo koku paēna ir vēlama, taču to sakņu konkurence patērēs hortenzijai paredzēto barību un mitrumu. Kļavu, ābeļu, liepu tuvumā hortenzijas laista biežāk un baro vairāk.
Jaunās hortenzijas stādīšanai ieteicams rakt ap 50 x 50 cm lielu bedri. Protams, bedrei jābūt atbilstīgai auga sakņu sistēmai. Ja pārstāda vecu, lielu krūmu, bedri rok lielāku. Tajā ber labu dārza augsni, neitrālu kūdras substrātu, kompostu. Laika gaitā augsne paskābināsies pati. Hortenzijām tīkamo skābumu dos mēslojums.
Mēslošanai kā vienu no labākajiem var iegādāties mēslojumu Flortis. Tas paredzēts dažādiem augiem, arī speciāli hortenzijām. Turklāt tas veicina labāku ziedkopu iekrāsošanos. Tas ir ilgstošas iedarbības – ar vienu ēdamkaroti mēslojuma krūmam pietiks visai sezonai. P
