Steidzami vāc ziemas ābolus glabāšanai. Ieteikumi, kur satilpināt, ja nav pagraba 0
Augļkopis Jānis Dimza no Pūres steigšus vāc ziemas ābolus un bumbierus, kas citugad vēl dažas nedēļas varētu karāties kokā. Dažs ziemas ābols jau gandrīz gatavs un var kļūt par rudens ābolu un ziemā neglabāties. Ja vēlas ābolus saglabāt vismaz līdz Ziemasvētkiem, raža steidzami jāliek kastēs.
Ja speciāla augļu pagraba nav, meklē citu vēsu vietu. Piemēram, derēs kāda garāža vai šķūnītis. Glabātavā vispirms izdomā, kā pasargāt ražu no grauzēju piekļūšanas. Vienlaikus ar drošību kastēm jāsaglabā laba ventilācija. Improvizēto apcirkni var siltināt ar putuplasta plāksnēm (tās nepasargās no grauzējiem), segām un citiem materiāliem. Šāds krāvums šķūnī izturēs pat –10 grādus.
Nelielas porcijas sevišķi skaistu ābolu un bumbieru var glabāt ledusskapī, piemēram, Ziemassvētkiem. Ledusskapis ir augļiem ideāla vieta. No viena koka novāktie augļi istabas temperatūrā nogatavosies ātrāk nekā ledusskapja vēsumā.
• Augļus nedrīkst glabāt pagrabā, kur ir arī saknes, jo tad tie pieņems dārzeņu garšu.
Daudzi sūdzas, ka bumbieri negaršīgi, taču svarīgi tos savlaikus novākt. Tas attiecas uz visām vasaras bumbieru šķirnēm. Bumbierus novāc, kad augļi sāk mainīt krāsu, kad pirmais auglis jau nokritis zemē un kad tos var brīvi noraut bez pamatīga lapu pušķa no zara. Liek kastītēs ienākties. Izņēmums, kam augļi gardi būs arī rauti tieši no koka, ir šķirne ‘Mļijevskaja Raņņaja’, taču tā ir ieņēmīga pret kraupi un laba raža iegūstama reti.
No rudens bumbieru šķirnēm augļi kokā ienākas šķirnei ‘Tem-bo-li’. Tā derēs, ja negribas ķēpāties ar augļu lasīšanu. Šķirnei ir gardi apaļi auglīši. Koki diezgan izturīgi pret bumbieru–kadiķu rūsu.
• Šis gads bijis labvēlīgs visiem augļiem. Labas ražas deva pat tās bumbieru šķirnes, kas parasti (īpaši mitros gados) cieš no kraupja.
