Dace Melbārde: Steidzami jārod risinājums sociāli neaizsargāto radošo profesiju pārstāvju atbalstam! 0
Līdz ar Covid-19 uzliesmojumu un ekonomiskās aktivitātes samazināšanos dalībvalstīm un Eiropas Savienībai (ES) nekavējoties jāievieš finanšu atbalsta iespējas radošajām personām, kuras ir sociāli neaizsargātas un palikušas bez iztikas līdzekļiem, paziņojumā medijiem norāda Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde.
Melbārde, kura ir Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētājas vietniece uzsvērusi, ka rosinās komitejā šādam mērķim izmantot programmas “Radošā Eiropa” līdzekļus.
“Vienlaicīgi, strādājot pie dalībvalstu un Eiropas Savienības kopējiem plānotajiem ekonomiskā atbalsta instrumentiem – atbalsta mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, nodokļu atlaidēm, slimības lapu un darbinieku algu apmaksas no valsts budžeta un citiem,
jāņem vērā radošo nozaru specifiskā ekosistēma
ar daudz pašnodarbinātajiem un ārštatā piesaistītiem profesionāļiem,” pauda Melbārde
“Īpaša uzmanība jāvelta arī mediju nozarei, kam krīzes situācijā ir neatsverama nozīme sabiedrības informēšanā un mobilizēšanā un kas otrdien vērsās pie Latvijas valdības un sabiedrības, ceļot trauksmi par tuvojošos mediju krīzi un lūdzot steidzami sniegt atbalstu. Tāpēc arī Eiropas Parlamentā un citās ES institūcijas ir jāparedz atbalsts mediju nozarei Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā,” uzsver Melbārde.
“Kultūras cilvēkiem vēlos pateikt lielu paldies par spēju tik ātri, altruistiski un radoši reaģēt uz ārkārtas situāciju, dodot iespēju sabiedrībai digitālajās platformās baudīt filmas, teātra izrādes, koncertus, dejas, grāmatas, izstādes, muzeju apmeklējumus un citas iedvesmojošas mākslas un kultūras vērtības,” norādīja Melbārde.
Dace Melbārde uzskata – Latvijā viens no risinājumiem būtu palielināt finansējumu Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likuma īstenošanas programmai.
EP Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētājas vietniece uzsvēra arī, ka cita būtiska nozare, kurai arī ES līmenī jāpalīdz efektīvi ieviest digitālus un citus attālinātās mācīšanās risinājumus, ir izglītība.
Satraukumu par iespējamiem nākotnes scenārijiem paudusi arī Pasākumu rīkotāju asociācija,
kas centīsies aprēķināt nozares prognozējamos zaudējumus ārkārtējās situācijas laikā.
Latvijas Pasākumu producentu asociācijas vadītājs Guntis Ērglis-Lācis LTV raidījumā “Kultūrdeva” skaidroja, ka anketas sākotnējā ideja bijusi apzināt, “kas tad īsti ir šī pasākumu nozare” un cilvēkus, kuriem 13. martā, līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī, beidzās darbs.
Režisors Kārlis Anitens sociālajā tīklā “Facebook” atklāj skaudro realitāti par pašnodarbināta kultūras jomas pārstāvja realitāti ārkārtas situācijā: “Jā, nu tā ir gan…
Es pat nesaprotu, kur man vērsties un ko teikt, jo apturēts ir viss.
Manā gadījumā jau līdz vasaras vidum.
Esmu pārsvarā strādājis kā lielo pasākumu scenāriju autors, režisors, aktieris un pasākumu vadītājs ar autoratlīdzības līgumiem, maksājis visus nodokļus, kādus man valsts teikusi maksāt. Vai es esmu rīkojies nepareizi?
Mans oficiālais darbs TV izbeidzās jau janvārī bez jebkādām ierunām, sarunām un atrunām. Ko man tagad darīt, es nezinu. Gaidīt? Bet gaidīt ko? Es apjēdzu, ka 14. aprīlī ārkārtas stāvoklis varbūt arī beigsies, bet publiskos pasākumus taču neatļaus, jo vīruss aizvien būs dzīvs. Tas jebkuram ir skaidrs. Un kad atļaus? Neviens to šobrīd nezina un nevar zināt.
Es varu savilkt jostu un izdzīvot kādu laiku. Taču koncerti, pasākumi un izrādes nebūs pirmās nepieciešamības jomas pēc šī ārkārtas stāvokļa.”
