Steidzami jāierobežo koronavīrusa izplatība. Vīruss uzbrūk ar 60–80% ātrumu 0
Koronavīrusa epidēmija varētu skart aptuveni divas trešdaļas pasaules iedzīvotāju, ja vīruss netiks kontrolēts, paziņojis Honkongas medicīnas aprūpes dienesta vadošais epidemiologs profesors Gabriels Leungs. Kā ziņo Ķīnas amatpersonas, līdz šim reģistrēti 42 708 saslimšanas gadījumi ar koronavīrusu, bet 1017 pacienti ir miruši.
Pašreiz pret jauno koronavīrusu nav vakcīnas vai specifiskas ārstēšanas.
Vīruss uzbrūk ar 60–80% ātrumu
Profesora Leunga brīdinājums izskanējis pēc Pasaules veselības organizācijas (PVO) vadītāja izteiktā vērtējuma, ka pēdējie koronavīrusa inficēšanās gadījumi pacientiem, kas nekad nav apmeklējuši Ķīnu, varētu būt tikai “leduskalna redzamā daļa”. Leungs par vissvarīgāko jautājumu uzskata šī leduskalna lieluma un formas noteikšanu, atzīmē laikraksts “The Guardian”.
Vairākums ekspertu uzskata, ka katra inficētā persona nodod vīrusu tālāk aptuveni 2,5 citiem cilvēkiem. Tas nozīmē, ka vīruss uzbrūk ar 60–80% ātrumu.
“Sešdesmit procenti no pasaules iedzīvotājiem ir briesmīgi liels skaitlis,” vakar intervijā “The Guardian” atzina Leungs, kurš devies uz PVO ekspertu apspriedi Ženēvā. Pat ja vispārējais mirstības līmenis ir tik zems kā viens procents, kā tas ir ar vieglākiem slimības gadījumiem, upuru skaits tomēr būtu milzīgs, viņš teica.
PVO ekspertu apspriedē viņš paredzējis uzsvērt, ka ir jāapzina augošās globālās epidēmijas mērogs un jāizvērtē, vai stingrie pasākumi, kas tika veikti Ķīnā vīrusa izplatības ierobežošanai, ir bijuši efektīvi. Apspriedē Ženēvā piedalās aptuveni 400 pētnieku un veselības aprūpes ekspertu, tajā skaitā vairāki mediķi videokonferences formātā no Ķīnas un Taivānas.
“Tā kā 99% saslimšanas gadījumu ar koronavīrusu ir notikuši Ķīnā, tā lielā mērā ir ārkārtas situācija šai valstij, taču vienlaikus arī ļoti nopietns apdraudējums pārējai pasaulei,” atklājot apspriedi, teica PVO ģenerāldirektors Tedross Gebrejesuss. Kā vakar paziņoja Ķīnas amatpersonas, līdz šim reģistrēti 42 708 saslimšanas gadījumi ar koronavīrusu, bet 1017 pacienti ir miruši.
Vai vīruss nogalinās pats sevi?
Profesors Leungs, kurš 2002.–2003. gadā līdzdarbojās SARS vīrusa izplatības ierobežošanā, cieši sadarbojas ar pētniekiem Londonas Impērijas koledžā un Oksfordas universitātē. Janvāra beigās britu medicīnas žurnālā “Lancet” viņš brīdināja, ka epidēmiska saslimstība Ķīnas pilsētās visdrīzāk strauji pieaugs vienu vai divas nedēļas pēc koronavīrusa uzliesmojuma Uhaņā.
Apstiprinās viņa paredzējums par koronavīrusa saslimstības izplatību pasaules lielpilsētās, jo cilvēki mūsdienās pārvietojas ātri un lielā skaitā. Analītiķi atzīmē, ka janvāra vidū, kad Uhaņas pilsētā Ķīnas vidienē tika reģistrēti pirmie saslimšanas gadījumi, tie tika noklusēti.
Vietējās slimnīcas ārsts, kurš centās brīdināt par bīstamā vīrusa izplatību, netika uzklausīts un pirms dažām dienām mira no infekcijas. Līdz karantīnas ieviešanai no Uhaņas paguva izbraukt miljoniem cilvēku, izplatot vīrusu gan Ķīnā, gan ārzemēs.
Vērtējot situāciju, Leungs drūmi joko: “Varbūt vīruss mazinās savu nāvīgumu, jo tas pats ies bojā, ja nogalinās visus savā ceļā,” atzīmē “The Guardian”. Jaunā koronavīrusa inkubācijas periods varētu ilgt 24 dienas, tas ir, desmit dienas ilgāk, nekā tika uzskatīts sākotnēji, paziņojis ķīniešu epidemiologs Džuns Naņšans. Ja karantīnas slimnīcā vai uz kruīza kuģa tiek atklāts kāds saslimušais, no šīs dienas vismaz uz 14 dienām tiek pagarināts pārbaudes laiks visiem pārējiem.
Apsūdz prezidentu Sji Dzjiņpinu
Tiesību profesors Sju Džangruns, Ķīnā pazīstams intelektuālis, apsūdzējis Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu “apspiestības kultūras un sistēmiskas bezspēcības gaisotnes radīšanā, kas atklājusi Ķīnas vadības sapuvušo iekšieni un novedusi pie katastrofas, kas jau prasījusi vairāk nekā tūkstoš upuru”.
Koronavīrusa epidēmijai izplatoties, profesors Sju esejā “Vīrusa trauksme: kad dusmas pārvar bailes” pašreizējā nacionālajā krīzē apsūdz prezidentu Sji un viņa radīto pārvaldības sistēmu, kas pārvērš katru dabas katastrofu vēl lielākā cilvēku radītā nelaimē. Sju ieskatā, koronavīrusa epidēmija ir “nacionāla nelaime”, kas iesaista politiku, ekonomiku un “nācijas ētisko satvaru”, padarot to “vēl draudīgāku nekā totāls karš”.
Prezidents Sji, kurš vairākas nedēļas nebija piedalījies publiskos pasākumos, vakar apmeklēja slimnīcu Pekinā un videokonferencē sazinājās ar mediķiem Uhaņā. Sabiedrībā pieaugot sašutumam par ierēdņu neizdarību, vakar atlaisti divi augsta ranga funkcionāri Hubejas apgabalā, kura centrs ir Uhaņa.
Ķīnas zinātnieku grupa ir parakstījusi atklātu vēstuli, aicinot valdību oficiāli atvainoties mirušajam ārstam Li Venlanam, kurš pirmais cēla trauksmi par koronavīrusa epidēmiju, un pieprasot aizsargāt konstitūcijā paredzētās tiesības uz runas brīvību. “Senči ir ievērojuši, ka ir vieglāk aizdambēt upi nekā apklusināt cilvēku balsi,” savā esejā atzīmē Sju.
“Lai kā viņi censtos kontrolēt internetu, viņi nevar turēt visas 1,4 miljardu ķīniešu mutes aizvērtas,” viņš raksta.
