Steidzamākie dārza darbi augļudārzā, košumdārzā, siltumnīcā 0
Augļukoku un dekoratīvo koku un krūmu stādīšana, mēslošana, tomātu piķēšana un augsnes sagatavošana siltumnīcā – tā ir tikai daļa no darbiem, kuri jāpagūst pavasarī. Lai izlemtu, kas steidzīgāk darāms dārzā, jautājām padomus profesionāļiem.
Apkopj augļudārzu
“Ja plānots stādīt kailsakņu augļukoku stādus, tas jādara steigšus, jo augiem jau gatavojas plaukt lapiņas,” mudina Ilze Grāvīte, Dārzkopības institūta vadošā pētniece.
Kailsakņu stādu priekšrocība – tie ir lētāki, un var labāk redzēt, kāda ir stāda sakņu sistēma. Podos audzētos augus var stādīt visu sezonu, taču pastāv risks, ka cietušas ir saknes, ko diemžēl nevar redzēt.
Patlaban, kad pumpuri sāk vērties, veido vainagus augļukokiem, kuriem nevajag veicināt strauju jauno dzinumu un ūdenszaru augšanu. Ja vēlas, lai koks strauji un spēcīgi atjaunojas (veidojot vecus kokus), to apgriež agri pavasarī.
Kļūda – aplams ir priekšstats, ka koku vainagus drīkst veidot tikai līdz pumpuru plaukšanai.
Augļukokiem veic profilaktisko miglojumu ar bordo šķīdumu un līdzekli Čempions. Tie palīdzēs ierobežot dažādas sēņu ierosinātas slimības (puves, kraupi, lapu sausplankumainību). Miglo sausā bezvēja laikā, apsmidzina bagātīgi, tā, lai notek gar mizu, jo tie ir pieskares sistēmas iedarbības preparāti. Ja miglo līdz pumpuru plaukšanai, tad var lietot pat 1% bordo šķīdumu. Taču tagad jāuzmanās apdedzināt plaukstošos pumpurus. Šajā periodā derēs līdz 1% bordo šķīdums. Sēkleņiem (ābelēm, bumbierēm) Čempionu lieto, ņemot 10 g uz 10 l ūdens. Ar šo līdzekli līdz ziedēšanai maija sākumā ieteicams miglot pat četras reizes, taču tagad tas jādara, cik pagūst.
Kauleņiem (plūmēm, ķiršiem) miglošanas preparāta koncentrāciju var gatavot divas reizes stiprāku. Šiem augļukokiem pieļaujamas divas miglošanas reizes gadā – abas līdz ziedēšanai vai vienu pavasarī, otru rudenī.
Ar bordo šķīdumu un Čempionu var apmiglot ogulājus (arī ērkšķogas), avenes (mazina mizas plaisāšanu), rozes.
Ar vara preparātiem apmiglo arī brūces un saules apdegumus. Tos gan labāk izgriezt ar dārznieka nazi līdz veseliem audiem un apziest ar varu saturošo brūču ziedi Lerāns (uz veselās mizas neziež). Brūce kļūs sausa, labāk dzīs. Dažkārt brūču apziešanai mēdz izmantot potziedi, taču tā nesausina brūci, un ilgi saglabājas mitrums. Sēkleņi labāk pārcieš šogad saules un sala radītās traumas, bet ar kauleņkokiem ir sarežģītāk, tie tik labi neatkopjas.
Rušina apdobes. Tādējādi tiks ierobežotas ne tikai nezāles, bet arī kaitēkļi, kuri ziemojuši augsnē zem koka. Rušināšana paposta arī gliemežu ligzdas (mazas, caurspīdīgas pērlītes).
Var potēt un pārpotēt augļukokus. Laba ideja – iepotēt jaunu šķirni jau esoša koka vainagā. Ja potzari iepriekš nav sagatavoti, var mēģināt ņemt tos tagad un uzpotēt kādam labi izsauļotam zaram. Potēšana labi padosies ar sēkleņiem, bet ar kauleņiem šāda metode tik labi nedarbojas.
Dod papildmēslojumu. Krūmam un jaunam kokam pietiks ar sauju kompleksā pavasara mēslojuma, lielākam kokam – pusotras saujas. Mēslojumu ber nevis ap koka stumbru, bet attālāk, jo saknes veidojas visa vainaga apjomā.
Košumdārzā laista un mēslo
“Košumdārzā augi strauji attīstās, tiem vajag papildu barības vielas un mitrumu,” teic stādaudzētavas Sakstagals saimniece Zaiga Graudiņa.
Tas nekas, ka bijis lietus, – vēl neiestādītie augi podiņos saulē un vējā var būt izkaltuši. Arī mūžzaļajiem kokiem var trūkt mitruma. Piemēram, rododendriem zem lapām vienmēr ir sauss, jo lietus notek sāņus.
Pirms lietus ir īstais brīdis augiem dot pavasara pilnmēslojumu. Zaiga augus piebaro tikai vienu reizi gadā, kad sākas augšana. Augus nevajag pārbarot, tad tie labāk nobriest un pārziemo. Ļoti svarīgi dot pilnmēslojumu rododendriem un hortenzijām. Abiem derēs viens un tas pats.
Svarīgi arī apskatīt visus jaunos augus, kociņus, novērtēt, kā tiem klājas. Ir labs brīdis izlemt, ko un kur vēl dārzā vēlētos stādīt.
Visus darbus, stādījumus ieraksta burtnīcā. Tā dārzniekam ir ļoti noderīga. Turklāt pēc gadiem šādi pieraksti un laika novērojumi ir interesanta lasāmviela.
Sagatavo siltumnīcu tomātiem un gurķiem
“Pirmais darbs siltumnīcas sakopšanā ir plēves nomazgāšana,” iesaka tomātu audzētāja Elga Bražūne no ģimenes saimniecības Neslinko.
Šogad bijis neparasts gads – parasti apsūbējums no siltumnīcas jumta noslīd kopā ar slapjo sniegu, bet šogad tāda nebija. Tādēļ siltumnīca ir jāmazgā, jo netīrumi aiztur gaismu. Mazgāšanai piemēroti kādi no bioloģiskajiem mazgāšanas līdzekļiem (trauku u.c.) vai sodas šķīdums.
Sodas šķīdumā, ja tas jau nav izdarīts rudenī, izmazgā un dezinficē podiņus un citu inventāru.
Siltumnīcā nosaka augsnes skābumu – pH. Tieši tas ir svarīgs, lai augi labi spētu uzņemt barības vielas un augt. Mazdārziņā ērti lietojams ir Latvijā ražotais reaģentu komplekts augsnes skābuma noteikšanai. Tas nopērkams daudzos dārzkopības preču veikalos.
Tomātiem (un citiem siltumnīcas augiem) ir piemērots pH no 6 līdz 6,7. Ja skābums ir 6 vai zemāks, augsni kaļķo. Lieto dārza kaļķus un dolomītmiltus, vislabāk samaisītus.
Ja augsne pērn pārkaļķota un ir virs 6,7, tad augsnē iestrādā skābo kūdru, ko izmanto rododendru stādīšanai.
Siltumnīcu uzrok tikai vienu reizi sezonā. Pārāk bieža rušināšana augsnei nenāk par labu. Ja pērn doti kūtsmēsli, šogad vēl nevajag, jo šis mēslojums pilnībā sadalās divos gados. Papildus augiem par labu nāks slieku humuss. Vislabāk zemi uzrakt rudenī un pavasarī ar dakšām tikai izcilāt. Stādīšanai rok bedres, kurās vislabāk pildīt speciālo kūdras substrātu. Tomāts augs strauji, jo sajutīs pazīstamu garšu. Papildus ap sakņu kamolu var iekaisīt trihodermīnu.
Gaida īsto stādīšanas laiku. Augsnei jābūt iesilušai līdz 12 grādiem – ne tikai dienā, saulē, bet arī septiņos no rīta 7–9 cm dziļumā. Agrāk par aptuveni 10. maiju neapkurināmās siltumnīcās augus nestāda.
Otro reizi pārpiķē tomātu stādiņus. Patlaban tomātu stādam jau vajag ap 0,5 litru podu.
Jābūt vērīgiem tiem, kas tomātus stāda krējuma un jogurta traukos, jo to tilpums ir krietni mazāks, dažiem pat tikai 300 gramu.
Gatavojas gadatirgiem un stāda
“Pēc visām dabas pazīmēm spriežot, šis pavasaris gaidāms sauss, tāpēc jāsteidz sastādīt augus,” skaidro stādaudzētavas Ārijas saimnieks Karolis Treijs.
Augi jāstāda tagad, kamēr augsne vēl mitra, kaut arī līst lietutiņš. Stādiem tas būs tieši pa prātam – tie lieliski ieaugsies.
Kļūda ir sagaidīt siltu un saulainu laiku un tad doties apstādīt dārzu.
Stādaudzētāji patlaban gatavojas lielajam gadatirgu maratonam. Tajos vislabāk var izvēlēties augus, izrunāties ar pārdevējiem, arī iztaujāt par problēmām dārza darbos. Arī cenas var sarunāt draudzīgas.
Šogad saules un sala dēļ cietuši skujeņi. Ja bojājumi nelieli, var apgriezt bojātās vietas, bet, ja koks cietis pamatīgi, tas gan bojā neaizies, tomēr nekāds skaistulis nebūs. Tādā gadījumā labāk augu izrakt un iestādīt dārza nomalē (ja žēl izmest). Pēc gadiem tas var ataugt itin glīts.
