Foto: Pexels

Steidz sargāt augļukokus: lielākais ļaunums tiem nav sals, bet gan saule! 1

Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

“Tagad lielākā nelaime augļudārziem nav sals, bet gan saule. Ir iestājies nelabvēlīgais laiks – dienā spīd spoža saule, kas uzsilda koku mizu, bet naktī seko bargs sals. Steidzami jāiet aplūkot kokus dārzā, lai konstatētu situāciju”, – pieredzē dalās ZS “Gulbji Pūrē” dārzkopis Pēteris Heimanis.

No krasām gaisa temperatūras svārstībām kokiem miza plaisā. Rodas brūces, kas kauleņkokiem un visiem jaunajiem stādiem var būt sevišķi postīgas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pret mizas plīšanu augļukokus kaļķo – gaišā krāsa atstaro sauli. Taču, pat ja augļukoki bijuši nokaļķoti, daļa baltuma ar lietusūdeņiem un sniegu ir noskalojusies.

Kaļķojot salā, protams, nekas labs nesanāks.

Meklē īstās segas

Dārznieks savā saimniecībā kā labāko variantu izvēlējies niedru segas (agrāk bija iecienīts pretsalnu materiāls), no kurām ap augiem izveido vigvamu, lai tas pasargātu no vēja un saules. Taču šāda manta jāsagādā savlaikus. Tagad kā labu variantu viņš iesaka lolojamos augus noēnot, ap augu saspraužot kārtis un tās apņemot ar plastmasas sietu, speciāli augu noēnošanai paredzēto tīklu vai pat vecu tapeti. Daudzi lieto arī balto agrotīklu, taču dārznieka pieredze liecina, ka nevajag aizrauties ar tā tīstīšanu biezā kārtā. Šis slikti elpojošais materiāls var radīt siltumnīcas efektu un pamodināt augu vēl agrāk, nelaikā, un zem tā veidojas kokiem ziemā nevajadzīgs mitrums.

Lieliem kokiem, kurus nevar ietīstīt vai noēnot, iepako tā izdzīvošanai svarīgākās daļas: stumbru, resnākos zarus.

Pirmos vajadzētu pasargāt saldos ķiršus, plūmes. Noēnojums papildu aizsardzībai no saules, lai piebremzētu arī dienvidnieku, piemēram, ziemas saule var viegli piemānīt aprikozes, pārāk agro mošanos.

Pārbaudīta vērtība ir egļu zari. Tos labi piesiet pie koka stumbra un arī apakšējiem zariem. Tas pasargās gan no saules, gan grauzējiem.

Reklāma
Reklāma

Augiem vajadzīgo paēnu dos pat apkārt salikti žagari, klūgas. Tagad tos blīvi var saspraust sniegā vai salauzt bunti un apsiet ap koka stumbru.

Dziedina bez kavēšanās

Ja uz stumbra mizā pamana plaisu, nevajag gaidīt siltu un saulainu pavasari, bet rīkoties nekavējoties. Ar katru nokavēto dienu šī brūce pavērsies lielāka, un audi apkaltīs. Vislabākais šādos gadījumos ir apsmērēt cietušo vietu ar līdzekli Lerāns. Var izmantot arī potziedes vai brūču ziedes, kas nu katram saimniecībā ir vai var nopirkt. Piemērota būs senču lietotā metode – plīsumus aizsmērēt ar mālu un svaigu govju mēslu maisījumu. Derēs tie māli, ko pārdod celtniecības preču nodaļā, bet laukos kāda ferma jau būs atrodama. Šī senču metode tiešām ir iedarbīga.

Atvērta brūce kokam ir līdzīgi bīstama kā cilvēkam – tajā var brīvi iekļūt dažādi slimību izraisītāji. Kokiem sevišķi bīstamas ir sēņu sporas, kas izraisa arī tā sauktā augļukoka vēža rašanos, postīgās iedegas u.c.

Uzmana maziņos

Dažkārt gadās, ka jaunie kociņi gūst saules apdeguma brūces sniega līnijā. Ja dārza saimnieks dārzā ierodas tikai tad, kad sniegs jau nokusis, reizēm nevar saprast, kas kokam noticis. Ja gadījies, ka stumbrs bojāts, brūces vietu pēc iespējas ātrāk aptin ar lenti, ko izmanto potēšanai. Noderēs arī strēmeles, kuras nogriež no elastīgās, vairākus gadus lietojamās siltumnīcu plēves.

Šādi miza tiks pasargāta no apkalšanas, un kociņš atkal saaugs. Vasarā bojātajā vietā jau būs izveidojies kalluss – uzrepējums. Tad lentes noņem.

Izdevīgi jauno koku aizsardzībai iegādāties speciālas plastmasas spirāles – tā sauktos tubeksus, ko apliek ap stumbru. Tie kalpos vairākus gadus, pasargās mizu no zaķiem un saules.

Noderēs jebkurš atraktīvi izdomāts piesegums. Tikai svarīgi, lai tas nesautē augu.

Uzziņa!

Labā ziņa – augsne zem biezās sniega kārtas nav īsti sasalusi. Tas nozīmē, ka sulu cirkulācija var palēnām turpināties brīdī, kad saule uzsilda stumbru, zarus. Lielākie sala apdegumi rodas, kad saules ietekmē auga virszemes daļas uzsilst, bet saknes ir sasalušas. Dārznieks šādu procesu pielīdzina centrālapkures sistēmai, kurā pēkšņi kāda daļa ir aizsalusi.

Foto: Inita Šteinberga

Labi, ja klūgas ap kociņu saspraustas jau rudenī.

Foto: Inita Šteinberga

Pie karkasa ērti pietīt skujas.

Foto: Inita Šteinberga

Kociņus sprauž sniegā. Piebradā.

Foto: Inita Šteinberga

Noēnošanai labi der platās tapetes.

Foto: Inita Šteinberga

Galotnītei var pietīt skujas.

Foto: Inita Šteinberga

Segumu stiprina ar līmlenti vai stiepli.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.