Steidz novēlēt pensijas. Kā to izdarīt pareizi? 2
Ar šo gadu spēkā stājies Valsts fondēto pensiju likums, kas paredz, ka ikvienam pensiju 2.līmeņa dalībniekam, kurš vēl nav pieprasījis vecuma pensiju (tajā skaitā priekšlaicīgo), ir iespēja izdarīt izvēli, kam atstāt viņa pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu, ja gadījumā viņš nomirst līdz vecuma pensijas piešķiršanai.
13 dienās 29 000 iesniegumu
Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) sniegtajām ziņām, aģentūra janvāra pirmajās 13 dienās šajā sakarā jau ir saņēmusi 29 tūkstošus iesniegumu. Būtiski palielinājies arī VSAA Kontaktu centram adresēto jautājumu apjoms. No 1. janvāra sniegtas 1600 konsultācijas par pensiju jautājumiem, tie galvenokārt bijuši par pensiju 2. līmeņa uzkrājuma novēlēšanu.
Vairākums (63%) pensiju 2. līmeņa dalībnieku izvēlējušies uzkrāto kapitālu nodot mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tajā paredzēts, ka mantinieki par mirušā uzkrāto pensiju 2. līmeņa kapitālu uzzinās pie zvērināta notāra, uzsākot kārtot mantojuma lietas. Mantinieks varēs izvēlēties viņam pienākošos daļu saņemt kā pārskaitījumu bankas kontā vai pievienot savam pensiju 2. līmeņa kapitālam.
Otra populārākā izvēle (35%) bijusi pievienot citas personas pensiju 2. līmeņa kapitālam. Persona, kura būs saņēmusi mirušā pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu, to varēs izmantot, sasniedzot valstī noteikto pensijas vecumu un pieprasot valsts vecuma pensiju.
Ja pensiju 2. līmeņa dalībnieka nāves gadījumā paliks nepilngadīgi apgādājamie, izmaksājamās apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķinā mirušā pensiju 2. līmenī uzkrātais kapitāls tiks ņemts vērā tikai gadījumos, ja viņa izvēle nebūs nodot šo uzkrājumu mantošanai vai pievienot citas personas pensiju 2. līmeņa uzkrājumam.
Nomirst, nesagaidījuši pensiju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka vidēji ik gadu vairāk nekā 5000 pensiju 2. līmeņa dalībnieku nomirst, nesasniedzot pensijas vecumu. Līdz šim viņu pensiju 2. līmenī uzkrātais kapitāls pēc nāves tika ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā.
Iesniegumu VSAA visērtāk iesniegt elektroniski portālā “Latvija.lv”, izvēloties iesniegumu “Par uzkrātā valsts fondētās pensijas kapitāla izmantošanu nāves gadījumā pirms vecuma pensijas piešķiršanas”. Pastāv arī iespēja nosūtīt savu izvēli ar drošu elektronisku parakstu pēc e-pasta adreses: “[email protected]”, kā arī to var izdarīt personīgi VSAA vai valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros.
Izvēli persona var mainīt. VSAA ņems vērā to, kas būs norādīts pēdējā saņemtajā iesniegumā.
Kā 2. līmenī uzkrāto kapitālu novēlēt ērtāk?
Veicot personīgo pienākuma izpildi tuvinieku priekšā, žurnālistikas eksperimenta vārdā izvēlējos “vecmodīgo”, taču gadu desmitiem pārbaudīto metodi – paziņojumu iesniedzu klātienē. Kā pats tuvākais izrādījās VSAA klientu apkalpošanas centrs Rīgā, Āgenskalna rajonā (Mārupes ielā 1), uz kurieni arī devos.
Klientu gaidīšanas zāle bija pilna, aizņemtas visas sēdvietas (ierasta un līdzīga aina kā pilsētu pasta nodaļās). Izņemtais numuriņš “prognozēja”, ka man priekšā ir 34 apmeklētāji – pamatā visi pensijas vai pirmspensijas gados. Līdzīgi pārējiem, laiku kavēju “glaudāmā” telefona dzīlēs, un mana kārta pienāca nepilnas stundas laikā.
Apkalpošanas inspektore par mana apmeklējuma mērķi pārsteigta nebija: palūdza pasi vai ID, iedeva aizpildīt gatavu iesnieguma formu, kurā vajadzēja izvēlēties arī to, kam savu uzkrājumu novēlu, pēc tam šo informāciju ievadīja sistēmā un papīra formā izsniedza paziņojumu, kādā vietā un datumā esmu veicis izvēli “Par valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā kapitāla izmantošanu”.
Vēl dabūju zināt, cik liels šajā brīdī ir mans uzkrājums, kā arī saņēmu atgādinājumu – savu izvēli, kamēr esmu pirmspensijas vecumā, pēc patikas varu mainīt, spēkā būs pēdējā veiktā izvēle.
Uzzinot, ka esmu no avīzes, inspektore neapmulsa. Tikpat laipni paskaidroja, ka ar presi oficiāli viņa runāt nevar. Tomēr pavisam īsā, draudzīgā sarunā teica, ka tieši ar šo pašu jautājumu uz viņu centru dienā vidēji nākot katrs desmitais apmeklētājs. Pārsvarā cilvēki, protams, ierodas kārtot dažādas pabalstu un citas sociālās nodrošināšanas lietas.
Gaidot rindā, novēroju, ka lielākā daļa savos telefonos nevis spēlēja spēlītes, bet dzīvojās sociālajos tīklos vai veica kaut ko noderīgu, iespējams, pat strādāja internetā. Pirmspensijas vecumā mūsdienu Latvijas iedzīvotājiem taču praktiski visiem mobilās tehnoloģijas ir pieejamas, kādēļ nākt, gaidīt un nīkt garās rindās? No inspektores īsajām atbildēm varēja noprast, ka viens no iemesliem ir latviešu valoda – visbiežāk par pensijas mantošanas lietām nākot cittautieši, kuri grib būt pārliecināti, ka visu ir sapratuši pareizi.
Taču visērtāk un ātrāk pensijas novēlēšanas izvēli, protams, ir veikt elektroniski, interneta vidē. Kolēģis, kurš, tiesa, pats seko jauno tehnoloģiju attīstībai un par tām arī raksta, minēja savu rekordu – izvēles process viņam esot aizņēmis divas minūtes. Vidēji prasmīgam tīmekļa lietotājam tātad tas varētu prasīt piecas, galīgi neprasmīgam – piecpadsmit, nu labi, divdesmit minūtes. Ja uz apkalpošanu VSAA klātienē jāgaida vidēji stunda, nav jābūt matemātiķim, lai saprastu, cik reizes šo procedūru ikviens pats tādā laikā varētu paveikt elektroniskajā vidē.
