Vecpiebalgā Dabas aizsardzības projekts ir izvērties par dabas postīšanas plānu 12
Vecpiebalgā iecerēti jauni dabas liegumi, kas neļautu cirst mežu un būvēt mājas. Tūkstotis vecpiebaldzēnu parakstījuši vēstuli, kurā aicina neierobežot saimniecisko darbību. Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki sapulcē pirmdien mierināja iedzīvotājus, ka liegumi stāsies spēkā pēc viena vai pusotra gada, tāpēc patlaban varot īstenot saimniecisko darbību.
“Mums pirmajā sabiedriskās apspriešanas sapulcē plāna gatavotāji aicināja cirst mežu, kamēr vēl var,” teic Vecpiebalgas novada zemnieku saimniecības “Akotiņi” saimniece Lāsma Dūmiņa. Un piebaldzēni līdz 15.martam steidz izcirst mežus.
Vecpiebalga ir vienīgais no deviņiem novadiem, kas iebilst pret jaunu Dabas aizsardzības plānu. Jo jāaizsargā jūras ērglis.
Iebilst vien piebaldzēni
Vecpiebalga patlaban ir vienīgais no deviņiem novadiem, kas iebilst likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” noteiktajai Dabas aizsardzības plāna (DAP) izveidei aizsargājamā ainavu apvidū (AAA) vai dabas liegumā (DL).
Piecpadsmit DAP veidošana notiek jau trešo gadu ar 581 735 eiro atbalstu no Norvēģijas finanšu instrumenta un aptuveni 64 000 eiro atbalstu no Latvijas valsts budžeta naudas. Šā projekta nosaukums ir “Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju integrācija teritorijas plānojumā”, to īsteno Dabas aizsardzības pārvalde kā pasūtītājs un SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” (SIA “ELLE”) – izpildītājs.
DAP, cita starpā, paredzēs vēl striktākus ierobežojumus saimnieciskajai darbībai nekā agrāk, tāpēc piebaldzēni ļoti aktīvi iebilst pret tiem. Tiesa gan, ierobežojumi skartu mazāk nekā desmito daļu no visiem īpašniekiem. No 1284 kadastra vienībām 68 vienības ir iekļautas dabas liegumā, 64 – dabas parka zonā, kur aizliegtas vien kailcirtes. 19 vienības ir iekļautas dabas parka un dabas lieguma zonā. Ierobežojumi galvenokārt attiecas uz lauksaimniekiem un teritorijas attīstītājiem.
Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Inese Pabērza slavē piebaldzēnu aktīvo pozīciju, savukārt Vecpiebalgas saimnieki norāda uz projekta īstenotāju formālo pieeju savai darbībai. “Šiem cilvēkiem mūsu intereses nav svarīgas. Viņus interesē pabeigt projektu, saņemt naudu, izņemt no plāna biotopus,” uzskata zemnieku saimniecības “Akotiņi” īpašniece Lāsma Dūmiņa.
Īpašā aizsardzība bremzē izaugsmi
Kopējā AAA “Vecpiebalga” platība ir 8924 ha, tostarp 20,3% no šīs platības veido īpaši aizsargājamo biotopu platības. Eksperti šajā vasarā un arī agrāk Vecpiebalgā atklājuši daudzas putnu sugas, 20 dažādus biotopus, kas ir jāsargā, kā arī astoņas sikspārņu sugas. Pavisam konstatēti 22 Eiropas nozīmes aizsargājamie biotopu veidi.
Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde-Andersone uzsver: “Mēs uzskatām, ka ar jauno Dabas aizsardzības plānu mums piedāvā nepamatoti lielas zonējuma izmaiņas. Patlaban izveidotais zonējums, kuru Valsts vides dienests 2012. gadā atzina par atbilstošu vides un arī “Natura 2000″ prasībām, ir spēkā līdz 2025. gadam. Iedzīvotāji to respektē, viņi ievēro individuālos apsaimniekošanas projektus. Jaunais zonējums nerosinās novada tautsaimniecības izaugsmi un necels iedzīvotāju labklājību.”
Posta, nevis saudzē
Vecpiebalgā pirmā DAP sabiedriskā apspriešana notika pērn 10. decembrī. Tajā iedzīvotāji noraidīja piedāvāto zonējuma maiņu. Vienbalsīgs “pret” balsojums bija arī pirmdien notikušajā apspriedē, kur piedāvāja par vairāku simtu hektāru mazāku lieguma platību. “Plāna gatavotāji nedzird mūsu teikto, ka putniņi un puķītes būs svarīgākas nekā cilvēki. Ir ļoti interesanti, ka mūsu īpašumā atrasts aizsargājamais trīspirkstu dzenis, blakus kaimiņa īpašumā – krupis, vēl citam kaimiņam aizsargājama puķīte. Izskatās, ka aizsargājamā teritorija tiek iespējami paplašināta. Rodas arī iespaids, ka noteiktai cilvēku grupai vajag par jebkuru cenu projektu pabeigt un saņemt naudu,” teic L. Dūmiņa.
Projekta īstenotāji pēdējā sabiedriskajā apspriešanā centušies vienoties ar katru saimnieku atsevišķi. Patlaban, baidoties no aizlieguma veikt saimniecisko darbību, ļoti daudzi Vecpiebalgas saimnieki ir izņēmuši ciršanas apliecinājumus. Izcērtot mežu, izzudīs arī retās putnu sugas, biotopi. Ciršanas apliecinājumi saimniekiem ir jāiesniedz Dabas aizsardzības pārvaldei, kas solījusi izcirstās platības izņemt no biotopu teritorijām. Tātad dabas aizsardzības plāns, precīzāk, tā projekts, ir izvērties par dabas postīšanas plānu.
Novada domes priekšsēdētāja teic, ka Ministru kabineta noteikumos paredzētās kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem ir “simboliskas”. Piemēram, meža īpašniekiem atkarībā no saimnieciskās darbības ierobežojuma veida visa gada laikā piešķir šādu atbalstu: 160 eiro – ja nenotiek mežsaimnieciskā darbība, neveic galveno cirti un kopšanas cirti; 120 eiro – ja nenotiek galvenā cirte; 45 eiro – ja neveic kailcirti; 112 eiro saņem pretendents, kam vienā zemes vienībā ir vairāku veidu dažādu likmju saimnieciskās darbības ierobežojumi.
Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks teic, ka kompensācijas izdevīgums atkarīgs no koku sugām: “Ja mežā aug augstvērtīgas priežu audzes, tad kompensācija nesedz nesaņemtos naudas ienākumus. Ja mazāk vērtīgas koku sugas, tad sedz. Valsti, šīs likmes nosakot, var saprast tāpēc, ka, katru īpašumu vērtējot, izmaksas būs lielākas nekā kompensācija. Vēl svarīgi, ka šīs kompensācijas maksā no Lauku attīstības programmas “Natura 2000″ maksājumiem. Tie būs līdz 2020. gadam. Īpašnieki nezina, vai tādas būs arī turpmāk. Trešais nosacījums – kompensācijas neļauj saņemt, ja ir īpaša vajadzība, lielu naudas summu uzreiz, bet gan ilgā laika posmā. Ja nu vajag naudu bez kavēšanās?” skaidro A. Muižnieks.
Par ES nozīmes zālāju biotopiem atbalsts Latvijā ir noteikts no 83 eiro/ha līdz 330 eiro/ha.
