Foto – LETA

Vai Latvijas Robežsardzes virsniekam izdienas pensijas stāžā ieskaita dienestu – mācību gadus kara skolā un pēc tam 4 gadus virsnieka amatā Latvijas PSR teritorijā? Agrāk mācības kara skolā pielīdzināja obligātajam dienestam padomju armijā.

Lasītākie

Kokteilis

6 lietas, pēc kurām vīrieši klusībā alkst gultā, bet nevēlas to atzīt

Piecas spēcīgas senās civilizācijas, kas pazuda bez pēdām: kas ar tām notika?

Kokteilis

“Jūs gribat zināt patiesību?” Sedokova bijušo vīru vaino zādzībā un piemin arī pazudušos miljonus

Lasīt citas ziņas

Ja es nebūtu tajā laikā mācījies kara skolā, mani iesauktu obligātajā dienestā ar visām tolaik bieži vien nelabvēlīgajām sekām (nosūtīšanu uz Afganistānu). Pēc kara skolas beigšanas dienēju Latvijā kā padomju armijas virsnieks, līdz 1989. gadā atvaļinājos un strādāju citur. Pēc Rēzeknes robežsardzes koledžas beigšanas man atjaunoja virsnieka pakāpi.
 V. Priedeslaipa Madonas novadā

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Daina Grabe paskaidroja, ka Latvijas Robežsardzes virsniekam izdienas pensiju piešķir saskaņā ar likumu “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”.

Minimālo slieksni 9.klašu centralizēto eksāmenu nokārtošanai necels arī šogad

Tramps nāk klajā ar paziņojumu par sarunām ar Krieviju: “Man nepatīk bombardēšana – tā turpinās un turpinās”

Divas VID amatpersonas apsūdz par naudas piesavināšanos un virsstundu viltošanu

Likumā noteikts, ka šīm personām stāžu veido izdiena – laiks, ko darbinieks nodienējis Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, kā arī citi periodi, kas aprakstīti likumā.

Diemžēl likums neparedz izdienas stāžā ieskaitīt mācību laiku augstākajās militārajās mācību iestādēs.

Izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita obligātā aktīvā militārā dienesta laiku Latvijas Republikas un citu valstu bruņotajos spēkos, kā arī laiku, kas aizvadīts alternatīvajā dienestā, ar kuru aizstāts aktīvais militārais dienests.

Lai darbinieka izdienas stāžā varētu ieskaitīt dienestu (virsdienestu) citu valstu bruņotajos spēkos līdz 1991. gada 31. decembrim, jābūt vienam no šiem nosacījumiem:

• darbiniekiem, kuri iestājušies dienestā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs pēc 1998. gada 30. aprīļa, dienesta laiku citu valstu bruņotajos spēkos līdz 1991. gada 31. decembrim ieskaita izdienas stāžā, ja Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs nodienēti vismaz 20 gadi;

• darbiniekiem, kuri iestājušies dienestā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs līdz 1998. gada 30. aprīlim, dienestu citu valstu bruņotajos spēkos līdz 1991. gada 31. decembrim ieskaita izdienas stāžā, ja citu valstu bruņotajos spēkos nodienēti vismaz pieci gadi.

Tas teikts minētā likuma 3. panta pirmās daļas 5. punktā.